LATVIJAS SPORTA PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJA

Transcription

1 LATVIJAS SPORTA PEDAGOĢIJAS AKADĒMIJA Kalvis CIEKURS LOKĀLĀS VIBRĀCIJAS IETEKME UZ ANAEROBO JAUDU UN ANAEROBO JAUDAS KAPACITĀTI AIRĒTĀJIEM Promocijas darbs Pedagoģijas doktora grāda iegūšanai Sporta zinātnes nozarē Sporta pedagoģijas apakšnozarē Darba vadītājs: Dr.paed., prof. Viesturs Krauksts Darba konsultants: Dr.paed., prof. Džonijs Nilsons Promocijas darbs izstrādāts ar ESF atbalstu projektā Atbalsts sporta zinātnei Nr. 2009/0155/1DP/ /09/IPIA/VIAA/010 darbības programma Cilvēkresursi un nodarbinātība apakšaktivitāte Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai Rīga, 2013

2 Saturs Lpp SATURS 2 IEVADS LOKĀLĀ VIBRĀCIJA UN AIRĒTĀJU DARBASPĒJAS Vibrācijas metododoloģija un tās efektivitāte Vibrācijas metodoloģija Vibrācijas akūtais efekts Vibrācijas hroniskais efekts Vibrācijas frekvence Vibrācijas amplitūda Vibrācijas slodžu iedarbības ilgums Visa ķermeņa vibrācijas neirālie mehānismi Toniskais vibrācijas reflekss Vibrācijas izraisītās neiromuskulārās sistēmas funkciju uzlabošanās Elektromehāniskā aizture Vibrācijas treniņu veidi Fizioloģiskā adaptācija vibrācijas treniņiem Muskuļu darbaspējas pēc vibrācijas pielietošanas Aerobās izturības darbaspējas Jaudas un spēka attīstīšana Motoro vienību sinhronozācija Starpmuskuļu koordinācija Vibrācijas akūtā efekta ietekme uz spēka un jaudas izpausmēm dinamisko 32 aktivitāšu laikā Airēšanas biomehāniskais un anatomiskais raksturojums Airēšanas viena smēliena cikla analīze Airēšanas kinētiskā analīze Sinhronizācija airēšanā Airētāju anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes spēju testēšanas 43 iekārtas Airēšanas stacionārais ergometrs CONCEPT EMG elektromiogrāfijas reģistrācija ar Biometrics LTD PĒTĪJUMA UZDEVUMI, METODES UN ORGANIZĒŠANA Pētījuma uzdevumi Pētīšanas metodika un pētījuma metodes Zinātniskās literatūras avotu izpēte un analīze Pedagoģiskais eksperiments Testēšana ar stacionāro CONCEPT-2 airēšanas ergometru Elektromiogrāfija ar Biometrics LTD Goniometrija Matematiskās datu apstrādes metodes LOKĀLĀS VIBRĀCIJAS IETEKME UZ ANAEROBĀS JAUDAS UN ANAEROBĀS KAPACITĀTES TESTU REZULTĀTIEM AIRĒŠANĀ 60 2

3 3.1. Airētāju raksturīgo darbspēju testa rezultāti anaerobās jaudas un 60 anaerobās kapacitātes testos uz CONCEPT-2 (statisko airēšanas ergometru) Anaerobās jaudas testa rezultāti Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāti Lokālās vibrācijas kā treniņu līdzekļa pielietošana treniņu procesā Lokālā vibrācija sporta treniņu procesā Lokālās vibrācijas treniņu grafiks Anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes testu uz specializēto airēšanas stacionāro ergometru Concept-II rezultāti, pēc lokālās vibrācijas treniņu procesa Anaerobās jaudas tests pēc lokālās vibrācijas iedarbības Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultātu dinamika pēc lokālās vibrācijas 93 iedarbības.. SECINĀJUMI. 107 LITERATŪRAS SARAKSTS 109 PIELIKUMI

4 IEVADS Jebkurā sporta veidā, arī airēšanā, tiek izvirzītas dominējošās fiziskās spējas, kuras ir nepieciešamas attiecīgajam sporta veidam. Airēšanā pamata fiziskās spējas ir izturība un spēks, lai gan pēdējā laikā daudz tiek runāts arī par ātruma spējām. Protams, arī koordinācija ir neiztrūkstoša fiziskā spēja, kas ir ļoti nozīmīga airēšanā. Daudz tiek runāts un pētīts, kā palielināt pārvietošanās ātrumu airēšanā. Tiek uzlabots inventārs, kas pilnībā tiek gatavots no dažādiem plastmasas un metāla sakausējumiem, kas ir izturīgāki un vieglāki. Latvijas sportistiem šobrīd ir augsti rezultāti, un protams, pie vienādi sagatavotām laivām uzvarēs tas, kam airēšanas tehniskā (sinhronizācija pāru laivās, četru airētāju laivās, kā arī astoņu airētāju laivās), fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība būs augstāka, un būtisks aspekts ir arī treneru darbs. Kā vienu no risinājumiem piedāvā izmantot lokālo vibrāciju pirms un pēc sacensībām, un arī treniņu nodarbību laikā. Daudzi zinātnieki kā Klešnevs V. (Kleshnev V. 2010, 2011.), Havkins D. A. (Hawkins D. A ), Hofmijsters M. (Hofmijster M. 2010), Nolte V. (Nolte V ), Nilsons Dž. (Nilsson J ), u.c. pievērsušies pārvietošanās ātruma palielināšanas iespējām airēšanā. Lielākā daļa pētījumu tiek balstīti saistībā ar skābekļa maksimālo patēriņu un citām fizioloģiskām izmaiņām slodzes laikā. Lai gan veikti dažādi pētījumi, nosakot kāju un roku darbības tehnikas nianses, samērā maz uzmanības veltīts roku darbības lomai. Tiek noteikts cikla ilgums dažādās distancēs ar dažādu ūdens plūsmu, pa vējam, pret vēju, ar sānvēju. Kā viena no inovatīvām treniņu līdzekļa sastāvdaļām pasaulē tiek izmantota pilna ķermeņa vibrācija, kas palīdz sportistiem ātrāk atjaunoties un sagatavoties jaunam treniņam. Taču mazāk uzmanību pievērš lokālas iedarbības vibrācijai, ko pieliek konkrētai ķermeņa daļai, muskulim vai muskuļa daļai. Sportā mehāniskās vibrācijas izmanto kā masāžas līdzekli un kā treniņu veidu. Jau daudzus gadus vibrācijas treniņus izmanto kā treniņu līdzekli, un agrāk tai atvēlēja tikai divu veidu uzdevumus: vibrācijas stimulus izmantoja spēka palielināšanai, un ar vibrāciju diezgan sekmīgi palielināja atsevišķas motorās spējas vai fiziskās darbspējas ar visa ķermeņa vibrācijas platformām. Ja vibrācija kā masāžas veids un rehabilitācijas līdzeklis bija zināma jau daudzus tūkstošus gadu, tad vibrācija kā treniņu līdzeklis pavisam nesen. Zinātnieki jau samērā sen ir konstatējuši, ka vibrācijai sportā faktiski ir divu veidu iedarbības formas: pirmā ir saistīta ar akūto vai nekavējošo iedarbību, bet otra ar ilgtermiņa vai hronisko iedarbības 4

5 variantu, ko mūsdienās sauc par vibrācijas treniņiem, kurus realizē ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā visus pārējos sportā realizētos līdzekļus. Jau samērā sen ir veikti mēģinājumi kombinēt vibrācijas slodzes ar tradicionālajiem spēka treniņiem ar mērķi sasniegt lielāku neiromuskulārās sistēmas darbspēju izaugsmi nekā tikai ar klasiskajiem spēka treniņiem. Pēdējo gadu zinātniskie pētījumi dod priekšstatu tam, ka vibrācijas treniņiem kā akūtā, tā arī hroniskā veidā ir izteikti pozitīva ietekme uz spēka un jaudas izpausmēm atlētu kopējā sagatavošanas procesā. Ja jau uzskata, ka vibrācija ir patstāvīga treniņu līdzekļa komponente, tad vibrācijas efektivitāte spēka un jaudas izpausmes jomās, un ne tikai, ir atkarīga no vibrācijas slodzes raksturlielumiem, un tie ir: vibrācijas realizācijas vai pielikšanas veids, oscilācijas viļņu frekvence un amplitūda. Būtiska loma ir arī klasiskajām slodzes veidošanas likumsakarībām treniņu veidam, intensitātei un apjomam. Vibrācijas frekvence un amplitūda slodzes ietekmes lielumu ar kādu vibrācija iedarbojas uz neiromuskulāro sistēmu ar mērķi uzlabot atlēta organisma spēju palielināt savas kopējās darbspējas. Jau daudzās zinātniskajās atziņās ir pierādīts, ka vibrācijas treniņu rezultātā uzlabojas ne tikai spēka un jaudas izpausmes, bet veiksmīgi uzlabojas arī lokanība vai kustību amplitūda, kustību koordinācija, līdzsvars, palielinās arī kustību ātrums un pārvietošanās ātrums, atlētiem palielinās spēja koncentrēt uzmanību treniņu slodzēm un sacensību darbībai. Tomēr pašreizējā pētījumu procesa stadijā zinātnieki ir izdarījuši galveno secinājumu, ka pagaidām vislabāko ietekmi vibrācijas treniņi dod spēka un jaudas izpausmju jomās. Zinātniskajās publikācijās ir norādes, ka vislielāko efektivitāti uz neiromuskulāro sistēmu (lai optimizētu spēka un jaudas izpausmes) dod vibrācijas frekvences Hz diapazonā. Šāda lieluma frekvences spēj dot tikai vibrācijas platformas, kurās nodrošina tikai visa ķermeņa vibrāciju, kuru uzskata par netiešas iedarbības vibrāciju. Tai ir mazāka efektivitāte nekā tiešajai vibrācijai vai lokālajai vibrācijai, kurā vibrācija tiek pielikta konkrētam muskulim vai tā cīpslai, un tam jau ir ievērojami lielāka efektivitāte. Tiešās vibrācijas vai lokālās vibrācijas gadījumā vibrācijas frekvence ir būtiski lielāka (>100 Hz), bet amplitūda ir mazāka (1-4 mm). Tātad, katra no šīm atšķirīgajām vibrācijas formām atšķirīgā veidā ietekmē muskuļus, un līdz ar to vibrācijai ir atšķirīga ietekme uz treniņu efektivitāti. Lai iegūtu lielāku efektu spēka un jaudas attīstībā, nepietiek tikai ar treniņos izmantoto vibrācijas slodžu intensitātes un apjoma palielināšanu vai ar vibrācijas frekvences un amplitūdas palielināšanu (Krauksts V., Ņemčenko A. 2011). Vispirms ir jānodrošina teicama vispārējā fiziskā sagatavotība un speciālā fiziskā sagatavotība, pēc tam treniņa procesā jāiekļauj vibrācija kā treniņa līdzeklis. Lai noteiktu katra sportista individuālo vibrācijas treniņa metodiku, vibrācijas pielikšanas laikā nepieciešams vērot un komunicēt ar sportistu. Lai gan vibrācijas treniņu metodika visiem sportistiem tiek izstrādāta vienāda, vibrācijas pielikšanas spēks ir dažāds. Lai sekmīgi realizētu lokālās vibrācijas treniņus un pierādītu to efektivitāti uz anaerobo jaudu (maksimāli augstas īslaicīgas intensitātes slodze) un anaerobo jaudas kapacitāti (maksimāli augstas ilgstošas anaerobas jaudas intensitātes slodze), un arī lai pielietotu lokālo vibrāciju airēšanas treniņos spēka biomotoro spēju attīstīšanai, tika izvirzīta darba hipotēze: Ilgtermiņa lokālās vibrācijas (trīs mēnešu laikā), bet īslaicīgas iedarbības, rezultātā tiek iegūta efektīvāka darbspēju dinamika dažāda veida jaudas izpausmju jomā nekā tas ir novērojams tikai airēšanas spēka treniņu rezultātā. Pētījuma objekts: Lokālās vibrācijas pielietošana fizisko darbspēju palielināšanā airētājiem. 5

6 Pētījuma priekšmets: Lokālās vibrācijas iedarbības efektivitāte airētājiem anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes palielināšanā. Pētījuma subjekts: Murjāņu ģimnāzijas airētāji vīrieši ( gadu veci) ar 3 10 gadu ilgu treniņu pieredzi. Darba mērķis: Lokālās vibrācijas treniņu pielietošanas metodikas izstrāde un aprobācija, tās iedarbības uz anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes palielināšanu airētājiem izpēte. Pētījuma uzdevumi: 1. Noteikt airētāju anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes rādītājus simulētos airēšanas testos uz Concept-2 pirms lokālās vibrācijas iedarbības treniņiem. 2. Teorētiski izstrādāt un praksē aprobēt lokālās vibrācijas treniņa pielietošanas metodiku, pamatojoties uz vispārīgās vibrācijas izmantošanas likumsakarībām sportā un realizējot to atbilstoši sporta treniņu procesa slodzei. 3. Noteikt izstrādātās lokālās vibrācijas metodikas iedarbības efektivitāti attiecībā uz airētāju specializēto simulētās airēšanas testu, kā arī uz anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes testu rezultātiem, izmantojot specializēto airēšanas ergometru Concept-2. Aizstāvēšanai izvirzīts: lokālās vibrācijas ietekme uz anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes izpausmēm. Aizstāvēšanai izvirzītās tēzes 1. Izstrādāta lokālās vibrācijas pielietošanas metodika airētājiem. 2. Eksperimentāli pierādīta un pamatota lokālās vibrācijas pozitīvā iedarbība uz airētāju darbaspējām anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes jomā. Atslēgas vārdi: lokālās vibrācijas tehnoloģijas, anaerobā jauda, anaerobā jaudas kapacitāte, airētāji. Teorētiski metodoloģiskais pamatojums: 1. Atziņas par visa ķermeņa vibrāciju: Gail de P. (1966), Godeux E. (1975., 1978), Desmedt J.E. (1975., 1978), Bongiovanni L.B. (1990), Issurin V.B. (1994., 1999., 2005), Tannenbaum (1994., 1999), Bosco C. (1998., 1999., 2003), Cardinale M. (2003., 2005., 2007), Ritweger J. (2000., 2001., 2003., 2010), Torvinnen S. (2002., 2003), Ruiter C.J. (2003), Cochrane D. J. (2010., 2011) u.c. 2. Atziņas par reģionālo un lokālo vibrāciju: Griffins M.J. (1996), Torvinen S. (2002), Cardinale M. (2005), Krauksts (2010), Cohrane D. J. (2011), Ciematnieks U. (2011.) u.c. 3. Atziņas par airēšanas biomehānisko un anatomisko kustību struktūru: Krauksts V. (1997), Nolte V. (1994., 2011)., Kleshnev V. (2002., 2006., 2010., 2011), Hawkins D. (2000)., Caplan N. (2000., 2002., 2007), Baudouins A. (2002) u.c. 6

7 4. Atziņas par elektromiogrāfijas pielietošanu sportistiem un airētājiem: Konrad R. (2005), Rudroff T. (2008), Quach J.H. (2007), Mobasser F. (2005), Winter A. (2008), Ruffaldi E. (2009), Schaar H. (2010), Day S. (2011) u.c. 5. Atziņas par CONCEPT-2 pielietošanu pētījumā airētājiem: Hopkins W.G., (2001), Bernstein I.A. (2002), Steer R.R. (2006), Kleshnev V. (2005., 2011), Benson A. (2011) u.c. Pētījuma zinātniskā novitāte: Pētīta lokālās vibrācijas ietekme uz airētāju anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes izmaiņām pirms un pēc vibrācijas treniņiem. Izstrādāta lokālās vibrācijas metodoloģija airētājiem ziemas periodā 12 nedēļu ilgā laika posmā, kas tika aprobēta praksē un pierādīta ar matemātiskās datu apstrādes palīdzību kā efektīvs treniņu līdzeklis airētāju fiziskās pilnveides procesā. Pētījuma praktiskais nozīmīgums: Teorētiski analītiskais zinātniskās literatūras un empīrisko pētījumu apkopojums par vibrācijas treniņu metodoloģiju, fizioloģiju, airēšanas biomehāniku un anatomiju, kas ir nozīmīga informatīvā bāze airēšanas speciālistiem, kā arī citu sporta veidu speciālistiem. Izstrādāta lokālās vibrācijas metodoloģija, kas praksē pierādījusi savu pozitīvo ietekmi uz anaerobo jaudu un anaerobo jaudas kapacitāti. Pateicības: Vēlos pateikties promocijas darba vadītājam dr.paed. prof. Viesturam Kraukstam par radošajām idejām, lokālās vibrācijas pielietošanas izstrādi airētājiem, kā arī atbalstu pētījuma un promocijas darba tapšanā; Vēlos pateikties promocijas darba konsultantam dr.paed.prof. Džonijam Nilsonam no Zviedrijas Gymnastik-och Idrottshögskolan (GIH), par ieteikumiem un idejām promocijas darba izstrādē un EMG elektromiogrāfa izmantošanai pētījuma veikšanai; Vēlos pateikties promocijas darba izstrādē dr.paed. prof. Dainai Kraukstai par palīdzību promocijas darba pētījuma tapšanā un izstrādē; Izsaku pateicību Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) direktoram Pēterim Neijas kungam un MSĢ treneru kolektīvam par iespēju veikt pētījumus un lokālās vibrācijas treniņus MSĢ telpās; Izsaku pateicību MSĢ audzēkņiem par dalību eksperimentu norisē un piekrišanu veikt lokālās vibrācijas treniņus; Izsaku pateicību Mg.paed. Kasparam Kraukstam par palīdzību lokālās vibrācijas treniņu norises procesā; Paldies LSPA Slēpošanas katedras kolēģiem par palīdzību un izpratni promocijas darba izstrādes tapšanas procesā; Paldies promocijas darba ekspertiem prof. Inesei Pontagai un prof. Uldim Grāvītim, par norādījumiem darba izstrādē; Paldies LSPA zinātniskajiem ekspertiem, kas norādījuši uz nepilnībām darba izstrādes procesā; Paldies Eiropas Struktūrfondu projektam Atbalsts sporta zinātnei un tā vadītājai Tatjanai Ņikiforovai par atbalstu pētījuma realizēšanā. 7

8 1. LOKĀLĀ VIBRĀCIJA UN AIRĒTĀJU DARBSPĒJAS Terminam vibrācija ir dažādi skaidrojumi, un katrā nozarē to izprot savādāk, piemēram, Starptautiskās Darba organizācijas konvencijā rakstīts: termins "vibrācija" ietver jebkuru vibrāciju, kuru cilvēkam nodod ciets ķermenis un kura ir kaitīga veselībai un citādi bīstama. Savukārt Ministru kabineta noteikumos Nr. 284 minēts, ka vibrācija ir materiālo daļiņu (cietas vielas, šķidrumi, gāzes) svārstības un to kustība. Nosaukums vibrācija cēlies no vārda vibrare, kas latīņu valodā nozīmē trīcēt, svārstīties. Taču Grifins M. (Griffin M.J. 1990) uzskata, ka vibrācija ir oscilatīva kustība, ko viņš ir sastrukturējis (1.att.) pēc vibrācijas svārstību veidiem. 1.attēls. Vibrāciju oscilatīvo svārstību struktūra (Griffin M.J. 1990) Taču no medicīnas viedokļa vibrācija tiek aktualizēta kā vibrācijas slimība, kas novērota cilvēkiem ar paaugstinātu vibrācijas līmeni darbā vietā Rēns B., Hamprīs B. Varmans G. (Rehn B. 2004, Humphries B., Warman G. 2004). Mehāniskā vibrācija ir stimulācijas avots uz cilvēka ķermeni, kas pakļauts ikdienas dzīves aktivitātēm Vibrācijas metodoloģija un tās efektivitāte Vibrācija jau kopš 19. gs ir sporta zinātnieku pētīts jautājums. Jau pagājušā gadsimta gados augstas frekvences vibrācija tika izmantota pētījumos, lai noteiktu muskuļu atbildes reakciju uz kairinājumu, nosakot to ar elektromiogrāfiju Gails D., Lanks V., Desmeds Dž. Godauks Dž. (Gail D. P., Lance W.J. 1966, Desmedt J.E., Godaux E. 1978). Vibrācija zinātniskajos pētījumos tika izmantota tās elektromagnētiskajā variantā Desmeds Dž. Godauks Dž. Džeksons S. Tarners D. (Desmedt J.E., Godaux E. 1978, Jackson S.W., Turner D.L. 2003). Arī vibrācija pētījumos tika pielietota kā tiešā vibrācija vai manuālā vibrācija, realizējot to uz muskuļa vēderiņu vai muskuļa cīpslu kā uz dzīvniekiem tā arī uz cilvēkiem Gails D., Makloskijs D., Bongiovani L., Hagbarts K. (Gail D.P. 1966, McCloskey D.J., 1972, Bongiovanni L.B., Hagbarth K. 1990). Agrāk, kā arī mūsdienās, mehāniskā vibrācija tika apskatīta no profesionālā viedokļa. Tā tika pētīta, lai noteiktu kaitīgo ietekmi uz veselību Kardināle M, Pope M., Martins V. (Cardinale M., Pope M.H. 2003, Martin W.C. 2008). Citi autori savos pētījumos vibrāciju pielietoja kā rehabilitācijas līdzekli dažādos gadījumos, piemēram, sāpju muguras lejas daļā un osteoporozes gadījumos Ritvēgers Dž., Verschaurens M. (Rittweger J. 2003, Verschaueren MP.S. 2004). Agrāk lielākoties tika veikti pētījumi ar augstas frekvences vibrāciju, tikai pavisam nesen zemas frekvences vibrāciju sāka pielietot neiromuskulārās sistēmas darbspēju palielināšanai, kā eksplozīvā spēka palielināšanā Isūrins V., Tanenbaums G. (Issurin V.B., Tanenbaum G. 1999). Zinātnieki savos eksperimentos ar spēka treniņiem sāka izmantot 8

9 trenažierus, modificējot tos ar vibrācijas pastiprinājumu, spēka pielikšanas iekārtu detaļām trīsei, rokturiem u.c., un speciālām platformām (2.att.), uz kurām tiek izpildīti spēka vingrinājumi, tādējādi tika pētīta vibrācija, kas stimulē adaptācijas efektivitāti Isūrins V., Tanenbaums G., Ronestads G. (Issurin V.B. 1994, Issurin V.B., Tanenbaum G. 1999, Rønnestad B.R. 2004). Vibrāciju izmantoja arī eksperimenta dalībniekam sēžot uz vibrācijas iekārtas, un tādējādi pozitīvo iedarbību saņēma caur sēžamvietu Ando H., Noguči R. (Ando H., Noguchi R. 2003). Vibrācijas pētījumi tiek orientēti uz vibrācijas pielietošanu kā treniņu metodi. Visa ķermeņa vibrācija uz speciālas platformas kļuva par pētījuma objektu un par iespējamo treniņu līdzekli ne tikai atlētiem, bet arī citiem indivīdiem ar izteikti aktīvu dzīves veidu. 2.attēls. Atlēts uz vibrācijas platformas spēka vingrinājuma izpildes laikā (Issurin V.B. 1994) Visa ķermeņa vibrācija ir metode, ar kuru cilvēka organismam pieliek mehānisko vibrāciju indivīdam stāvot uz vibrācijas platformas Mahī N. (Mahieu N.N. 2006). Mehāniskā stimulācija raksturojas ar vairākiem parametriem: ar vibrācijas virzienu, amplitūdu, frekvenci, ātrumu vai akcelerāciju un tiek nodota visam ķermenim. Visa ķermeņa vibrāciju kā līdzekli savos treniņos izmanto atlēti, un tā ir kļuvusi par treniņu procesa komponenti Kardinale M., Vakelings Dž. (Cardinale M., Wakelings J. 2005). Visa ķermeņa vibrācijas pozitīvais efekts ir saistīts ar mehāniskās sinusiodālas vibrācijas transmisiju uz ķermeni stāvot ar pēdām uz platformas Korijs H, Ritvegers Dž. (Corrie H. 2006, Rittweger J. 2010). Šāda veida iekārtām galvenā detaļa ir vibrējošā platforma, kura producē oscilatīvas svārstības divos veidos (3.att.): nodrošinot svārstības vertikālā virzienā abām kājām vienlaicīgi un pārmaiņus nododot svārstības kreisajai un labajai kājai. Šajā gadījumā vibrējošās platformas virsma it kā atgādina mehāniskos svarus, kuros līdzsvara centrs svārstību centrs ir platformas vidusdaļā. 9

10 3. attēls. Vibrējošo platformu veidi, kā tiek producētas oscilācijas (svārstības), (Rittweger J. 2010) Mehāniskie parametri, kuri nosaka slodzes lielumu, ir frekvence (Hz) un amplitūda (maksimālais attālums starp vibrācijas viļņu abiem tālākajiem galiem). Tātad vibrācijas viļņu, ciklu vai oscilāciju daudzums tiek noteikts ar vibrācijas frekvenci, kuru nosaka ar herciem Hz. Visa ķermeņa vibrācijas iekārtas nodod vibrāciju indivīdiem ar dažādas frekvences viļņiem, no 15 līdz 60 Hz, bet amplitūda ir no <1 līdz 10 mm. Viļņu iedarbības intensitāte vai akcelerācijas (paātrinājuma) pakāpe Kardinale M, Bosko K., Kohrane D. (Cardinale M., Bosco C. 2003, Cochrane D.J , 2011), ar kuru vibrācijas viļņi iedarbojās uz indivīdu, var sasnieg 15 g spiedienu un pat vairāk (kur 3,5 15g ir akcelerācijas lielums, kas līdzinās Zemes gravitācijas lauka iedarbībai vai (9,81 m.s²) Vibrācijas metodoloģija Vibrācijas metodoloģija treniņu gadījumā raksturojas ar vibrācijas parametriem un treniņu programmas saturu. Pie vibrācijas parametriem tiek pieskaitīta arī vibrācijas pielikšanas kārtība vai metode, vibrācijas amplitūda un frekvence. Vibrācijas slodzes intensitāte, ar kuru iedarbojas uz neiromuskulāro sistēmu, raksturojas ar frekvenci un amplitūdu Rims J. (Rhim Y.T. 2005). Treniņu nodarbības protokolā tiek iekļauti vingrojumu veidi, treniņu intensitāte, treniņa apjoms Lao Dž. (Luo J. 2005), atkārtojumu skaits, atpūtas paužu skaits un ilgums starp vibrācijas intervāliem un treniņu biežums. Vibrācijas treniņos tiek pielietotas divas metodes. Pirmā ir saistīta ar vibrācijas pielikšanas lokālo raksturu, kad vibrācija tiek pielikta tieši pie muskuļa vēderiņa Karijs E., Klelands Dž. Džeksons V., Tarners D. (Curry E.L., Clelland J.A. 1981, Jackson W.S., Turner D.L. 2003) vai pie muskuļa cīpslas Bongiovani L., Hagbarts K. (Bongiovanni L.G., Hagbarth K.E. 1990) muskulim, kuru trenē. Vibrācijas iekārtu var turēt rokās un to var nostiprināt vai atbalstīt ar speciālām iekārtām Džeksons V., Tarners D. (Jackson W.S., Turner D.L. 2003). Otrā metode nodrošina vibrācijas pielikšanu ķermenim netiešā veidā uzsākot muskuli trenēt. Tādējādi vibrācija tiek nodota no vibrācijas iekārtas uz mērķa muskuli ar citu ķermeņa daļu starpniecību 10

11 Delekluse K., Isurins V. (Delecluse C.M.R. 2003, Issurin V.B. 1994), piemēram, augšstilba četrgalvainā muskuļa treniņa laikā indivīds var stāvēt uz vibrācijas platformas, kura oscilē vertikālā virzienā, un izpildīt dažāda veida vingrojumus (pietupienus). Vibrācija no platformas caur apakšējām ekstremitātēm tiek transformēta uz četrgalvainajiem muskuļiem Delekluse K. (Delecluse C.M.R. 2003). Šo metodi sauc par visa ķermeņa vibrācijas metodi. Kā arī trenējot augšdelma divgalvaino muskuli, indivīds satver vibrācijas iekārtas rokturus un izpilda elkoņu locītavas fleksiju un ekstensiju Isurins V. (Issurin V.B. 2005). Galvenā šīs metodes atšķirība ir svārstību amplitūdas un frekvences lielums, kuru saņem mērķa muskulis Lao Dž. (Luo J. 2005). Tiešās vai lokālās vibrācijas amplitūda un arī frekvence neatšķiras no norādītajiem parametru lielumiem uz vibrācijas iekārtas Karijs E. Klelands Dž. Isurins V., Džeksons V., Tarners D. (Curry E.L., Clelland J.A. 1981, Issurin V.B. 2005, Jackson W.S., Turner D.L. 2003). Tomēr netiešas vibrācijas gadījumos (visa ķermeņa vibrācijas iekārtās) kā amplitūda, tā arī frekvence nelineāri samazinās mīkstajos audos vibrācijas vilnim izejot cauri organisma atsevišķām daļām līdz sasniedz mērķa muskuli. Vibrācija vingrojumu izpildīšanas laikā atstāj efektīvu ietekmi uz spēka izpausmju palielināšanos labi trenētiem sportistiem Isurins V., Tanenbaums G. (Issurin V.B. 1994, Issurin V.B., Tenenbaum G. 1999). Vibrācijas vingrojumu efektivitāte tika intensīvi pētīta pēc akūtas vibrācijas treniņu nodarbības un arī pēc ilgtermiņu vibrācijas nodarbībām pielietojot dažāda veida treniņu protokolus Vibrācijas akūtais efekts Daudzās publikācijās ir minēts akūtā vibrācijas ietekme uz muskuļu iespējām. Šobrīd vairāk nosaka vienas muskuļu grupas vai ķermeņa daļas akūto efektu pēc vibrācijas slodzes, piemēram, nosakot roku fleksoru un apakšējo ekstremitāšu muskuļu spēku, kur ievērojami uzlabojies rezultāts Bosko K. (Bosco C. 1999). Lai noteiktu vibrācijas akūto efektu, daudzi zinātnieki izmantojuši savos pētījumos dažādas vibrācijas frekvences, kas, sākot ar zemas vibrācijas frekvenci Ruiters K., Ritvegers Dž., Isurins V., Silva M., Lohmans E. (Ruiter C.J., 2003, Rittweger J. 2003, Issurin V.B. 2005, Silva M.E., 2006, Lohman E.B. 2007), ir tikai 5Hz un sasniedz pat 300Hz un vēl vairāk Desmeds Dž., Bongiovani L., Šinahora M. (Desmedt J.E. 1978; Bongiovanni L.B. 1990, Shinohara M. 2005). Zinātnieki norāda, ka netrenētiem eksperimenta dalībniekiem novēro akūtu neiromuskulārās sistēmas darbspēju uzlabošanos zemas frekvences vibrācijas stimulācijas rezultātā uz visa ķermeņa vibrācijas platformas Kardinals M. Pope M., Kohrane D. (Cardinal M., Pope M.H. 2003, Cochrane D.J. 2004). Zinātnieku grupa noteica roku pretkustības vertikālajā lēcienā, delnu fleksoru spēku un lokanību elites līmeņa lauku hokeja spēlētājām pirms un pēc 5 min ilgas vibrācijas seansa uz vibrācijas platformas ar 26Hz frekvenci. Autori secināja, ka akūta visa ķermeņa vibrācija izraisa neirālās potencionēšanas efektu uz iestiepšanas refleksu, par ko liecina roku pretkustības vertikālajā lēcienā un lokanības palielināšanās Kohrane D., Stanards S. (Cochrane D., Stannard S.R. 2005). Muskuļu grupas, kuras vibrācija proporcionāli mazāk ietekmē, neuzrāda fizioloģisko parametru izmaiņas, lai potencionētu muskuļu darbspējas. Visa ķermeņa vibrācijas parametru akūtā ietekme uz muskuļu darbspējām ir atspoguļota daudzās publikācijās. Visa ķermeņa vibrācijas efektivitāti uz muskuļu darbspējām Vakelings M., Nigs M., Ritvegers Dž., Mučelknaus M., Rīs S. (Wakeling M.J., Nigg M.B. 2001, Rittweger J., 11

12 Mutschelknauss M. 2003, Rees S.S. 2008) noteica ar vertikālā lēciena augstuma izmaiņām, maksimālā izometriskā spēka un maksimālā dinamiskā spēka izmaiņām Ritvegers Dž., Mučelknaus M. (Rittweger J., Mutschelknauss M. 2003), nosakot lēciena augstumu, zemskares kontakta ilgumu, cīpslu refleksu pirms un pēc visa ķermeņa vibrācijas stimulācijas jauniem cilvēkiem. Eksperimenta dalībnieki uz vibrācijas platformas izpildīja pietupienus, uzrādīja lielāku cīpslu refleksu amplitūdu un m vastus lateralis vidējo frekvenci. Autori norāda, ka 26Hz frekvence vibrācijas treniņā pozitīvi ietekmē motoro vienību rekrutēšanās procesu, kas, acīmredzot, palielina neiromuskulārās sistēmas uzbudināmību Ritvegers Dž., Mučelknaus M. (Rittweger J., Mutschelknauss M. 2003). Savukārt zinātnieki Ruiters K., Linders R. (Ruiter C.J., Linder R.M. 2003) ir noteikuši 5x1 min ilgas vibrācijas (30Hz un 8 mm amplitūda) ar 2 min atpūtas pauzēm. Tika noteikts, ka akūtas vibrācijas rezultātā ceļa locītavas ekstenzoru muskuļiem ir palielinājusies maksimālā izometriskā spēka un spēka pieauguma pakāpe spēka vingrojumos. Pētot arī akūtās vibrācijas ietekmi uz locītavu pozīcijām Fontana T., Ričardsons K. (Fontana T.L., Richardson C.A. 2005), ir norādīts, ka eksperimentālās grupas indivīdiem, kuri realizēja 5 min ilgu vibrācijas treniņu starp locītavu stāvokļu atkārtotas precizitātes testiem, konstatēja izaugsmes efektivitāti (+39%) lumbosakrālajā repozicionēšanas precizitātes jomā. Vibrācijas akūtās ietekmes efektivitāti noteica arī attiecībā uz līdzsvaru Torvinens S., Kannus P. (Torvinen S., Kannus P. 2002), kur par 2,5% uzlabojās vertikālā lēciena augstums, par 3,2% izometriskās ekstenzijas spēks apakšējās ekstremitātēs un par 15,7% uzlabojās līdzsvara testa rezultāti. Torvinenes S. secina, ka viena vibrācijas treniņa slodze palielina apakšējo ekstremitāšu spēku un līdzsvaru praktiski veseliem jauniem pieaugušajiem. Eksperimentu dalībniekiem, kuriem ir novērota neiromuskulārās sistēmas darbspēju uzlabošanās akūtas vibrācijas iedarbības rezultātā, vibrācija reāli dod pozitīvu efektu atlētu darbspēju uzlabošanas procesā. Indivīdiem ar hroniskām līdzsvara problēmām pēc dažu minūšu ilga vibrācijas seansa (30Hz un 3 mm amplitūda) uzlabojas stājas stabilitāte Nes I., Gearts A. (van Nes I.J.V., Geurts A.C.H. 2004). Tika veikts pētījums eksperimenta dalībniekiem ar insulta radītajām problēmām. Pētījums tika veikts ar 6x1 min visa ķermeņa vibrācijas slodzi, kas uzlaboja izometrisko un ekscentrisko ceļa locītavas kustību par aptuveni 36,6% un 22,2 % Tihanai T. (Tihanui T.K. 2007). Pozitīvu vibrācijas iedarbības efektu novēro arī multiplās sklerozes pacientiem. Savukārt 5x1 min visa ķermeņa vibrācijas slodze uzlabo sensorās organizācijas un iešanas uzsākšanas laika testu rezultātus, kas norāda, ka vibrācija multiplās sklerozes slimniekiem pozitīvi ietekmē stājas kontroli un mobilitāti Šuhfrīds O. (Schuhfried O. 2005). Neskatoties uz to, ka akūta muskuļu darbspēju uzlabošanās visa ķermeņa vibrācijas rezultātā ir pierādīta daudzu autoru pētījumos, ir arī tādi pētījumi, kuros nav konstatēts pozitīvs vibrācijas treniņu rezultāts. Piemēram, eksperimenta dalībniekus noslogoja ar 5x1 min ilgu vibrācijas slodzi (30 Hz frekvence un 8 mm amplitūda) ar 2 min atpūtas pauzēm, norāda uz akūtu apzināto maksimālā ceļa ekstenzijas spēka samazināšanos Ruiters K. (Ruiter C.J. 2003). Autors norāda, ka vibrācija pasliktinājusi kāju ekstenzoru muskuļu aktivitāti vēl 180 min pēc vibrācijas slodzes Ruiters K. (Ruiter C.J. 2003). Arī citā pētījumā dalībniekus noslogoja ar 5x1min ilgu slodzi (30 Hz frekvence un 2,5 mm amplitūda) un deva minūtes ilgu atpūtu starp piegājieniem Lora M. Granados S. (Lora M.H., Granados S.R. 2010) pie 120 grādiem, kas veidojas ceļa locītavā. Rezultāti bija ar ļoti mazu pieaugumu, kas praktiski bija tāds pats, kā pirms vibrācijas slodzes. 12

13 Vibrācijas hroniskais efekts Zinātniskie pētījumi lielākoties ir par visa ķermeņa vibrāciju dažāda līmeņa atlētiem un pārējiem cilvēkiem. Parasti pētījumos tiek eksperimentēts ar dažāda ilguma vibrācijas treniņiem, sākot ar 5 dienām un beidzot ar 1 gadu Bongiovani L., Kardinale M., Ritvegers Dž., Bagaerts A. (Bongiovanni L.G. 1990, Cardinale M., 2003, Rittwerger J. 2003, Bogaerts A. 2007). Veicot pētījumu 10 dienu garumā par vibrācijas treniņu efektivitāti (26 Hz frekvence,10 mm amplitūda, kopējais vibrācijas laiks 100 min), tika iegūti rezultāti, kas parādīja, ka par 11,9% palielinājās vidējais vertikālā lēciena augstums, kā arī jaudas izpausme atkārtotos lēcienos Kardinale M. (Cardinale M., 2003). Pētījumā, kas ilga 6 nedēļas, nosakot visa ķermeņa vibrācijas efektivitāti uz sprinta skriešanas kinemātiku un eksplozīvo spēku 10m, 20m, 40m, 50m un 60m rezultāti pierāda, ka darbspējas ievērojami palielinās pēc 6 nedēļu vibrācijas treniņiem, vidēji par 2,7% Paradaisis G. (Paradisis G. 2007). Pretkustības lēciena augstums palielinājās par 3,3%, bet eksplozīvā spēka izturība vidēji palielinājās par 7,8%. Vertikālā lēciena palielināšanos par 8,7% pētījuši Torvinens S., Kannus P. (Torvinen S., Kannus P. 2002), pēc 4 mēnešu ilgiem vibrācijas treniņiem. Tika realizēti statiski un dinamiski pietupieni uz platformas, kuras vibrācijas amplitūda bija minimāla (2mm) un frekvence no 25 līdz 40 Hz mazkustīga dzīves veida eksperimenta dalībniekiem. Tajā pašā laikā rezultāti norāda, ka nav novērojams rezultātu pieaugums kāju ekstenzijas spēka izpausmēs, apakšdelma fleksijas, atspoles skrējiena un līdzsvara jomās Torvinens S., Kannus P. (Torvinen S., Kannus P. 2002). Savukārt 12 nedēļu visa ķermeņa vibrācijas treniņu programma (35 40 Hz frekvence, 2,5 5 mm aplitūda) izsauc ievērojamu ceļa ekstenzoru muskuļu izometriskā, dinamiskā un eksplozīvā spēka izaugsmi praktiski veselām un netrenētām jaunām pieaugušām sievietēm Delekluse K., Veršurens S. (Delecluse C.M.R., Verschueren S. 2003). Visa ķermeņa vibrācijas programmas efektivitāti pierāda spēja palielināt kāju ekstenzoru muskuļu spēku netrenētiem indivīdiem Delekluse K., Veršurens S. (Delecluse C.M.R., Verschueren S. 2003). Izmantojot visa ķermeņa vibrācijas programmas, ir iegūta ievērojama efektivitāte ar zemas intensitātes slodzēm palielinot izometriskā un dinamiskā spēka izpausmes vidējā un vecākā gadagājuma cilvēkiem. Vibrācijas treniņi šajā gadījumā palielināja arī kaulu blīvumu augšstilba kaulā. Savukārt cits pētījums norāda, ka 8 mēnešu ilgi visa ķermeņa vibrācijas treniņi ar nelielu amplitūdu (2 mm) uzlabo vertikālā lēciena augstumu jauniem praktiski veseliem mazkustīga dzīves veida eksperimentālās grupas dalībniekiem salīdzinot ar kontroles grupas dalībniekiem, bet nav novērojamas izmaiņas kaulu blīvumā Torvinens S., Kannus P. (Torvinen S., Kannus P. 2003). Tika noteikts augšstilba kaula proksimālā gala kaulvielas minerālvielu blīvums, izmantojot duālās rentgenstaru absorbciometrijas metodi Veršurens M. (Verschuaeren MP. S. 2004). Pēc desmit dienu vibrācijas treniņiem (26 Hz frekvence, 10 mm amplitūda ar 100 min kopējo vibrācijas laiku) vertikālā lēciena vidējais augstums palielinājās par 11.9%. Identisku rezultātu pieaugums tika novērots arī jaudas izpausmē atkārtotos lēcienos fiziski aktīviem indivīdiem Bosko K., Kardinals M. (Bosco C., Cardinale M. 1998), bet netika novērotas izmaiņas pretējas kustības lēcienu darbspēju jomā. Taču citā pētījumā 5 treniņu nodarbībās pieliktā vibrācijas treniņu slodze pa 5 min katrā (30 Hz frekvence, 8 mm amplitūda, ar kopējo laiku 25 min) nedeva pozitīvu efektu apzinātās kontrakcijās un apzinātās ceļa ekstenzoru aktivitātēs netrenētiem studentiem Ruiters K. Linders R. (Ruiter C.J., Linder R.M. 2003). Ruiters 13

14 K., Linders R. (Ruiter C.J., Linder R.M. 2003) ir arī analizējuši 11 nedēļu efektu par visa ķermeņa vibrācijas treniņu ietekmi uz maksimālām apzinātām kontrakcijām, kuras tika noteiktas pieliekot izometrisko spēku kāju ekstenzijas testā, maksimālā spēka ģenerēšanas kapacitātē un stimulētā spēka pieauguma maksimālajā pakāpē Ruiters K., Linders R. (Ruiter C.J., Linder R.M. 2003). Pētījumu rezultāti norāda, ka 14 nedēļu ilgu treniņu rezultātā ir novērojama rezultātu dinamika, izņemot stimulētā spēka pieauguma maksimālo pakāpi Ruiters K. (Ruiter C.J. 2003). Kā norādīts daudzās publikācijās, ir novērojama darbspēju uzlabošanās pēc visa ķermeņa vibrācijas treniņiem. Tomēr atsevišķos pētījumos nav novērotas izmaiņas muskuļu darbspējās. Ir publikācijas, kurās vienā testā ir novērotas pozitīvas izmaiņas, bet kādā atsevišķā testā nav novērotas izmaiņas. Pamatojoties uz šiem pētījumiem, kā akūtā, tā arī hroniskā vibrācijas treniņā efektivitāte ir atkarīga no vibrācijas treniņu metodoloģijas, kura paredz šādus vibrācijas parametrus kā amplitūdu, frekvenci, ilgumu un vibrācijas pielikšanas variantu, un arī vibrācijas vingrojuma veidu, slodzes apjomu un intensitāti. Zinātnisko pētījumu analīzes rezultātā var secināt, ka visa ķermeņa vibrācijas treniņi dod pozitīvu trenējošu efektu, pie nosacījuma, ja tiek precīzi realizētas vibrācijas treniņu un vispārīgās treniņu teorijas likumsakarības. Pētījuma rezultātus ietekmē daudzi faktori, kuri realizē efektivitātes dinamiku (atšķirības eksperimenta dalībniekos, atšķirības vibrācijas parametros (frekvencē, amplitūdā un akcelerācijā)), iesildīšanās realizācija un atšķirīgu identisko vingrojumu izpildīšanas nosacījumi, kas var izsaukt pat būtiskas izmaiņas testu rezultātos Vibrācijas frekvence Vairums vibrācijas iekārtas vai vibrācijas platformas rūpnieciski tiek ražotas ar aprēķinu, ka tās producē vibrāciju ar oscilatīvām svārstībām vertikālā virzienā. Tas norāda uz to, ka vairums platformu producē svārstības vienā plaknē. Tomēr tiek ražotas arī tādas platformas, kas spēj producēt vibrācijas viļņus divās un pat visās trīs plaknēs kā atsevišķā režīmā, tā arī sinhroni producējot svārstības visās iespējamās plaknēs. Frekvence ir viena no jebkuras formas vibrācijas galvenajiem parametriem, kas norāda uz oscilatīvo svārstību biežumu laika vienībā Ritvegers Dž. (Rittweger J. 2000). Vibrācijas pētījumos un eksperimentos tiek pielietotas dažādas vibrācijas (5 300 Hz frekvence). Pētījumā ar augstu 150 Hz frekvenci, ko producē vibrācijas iekārtas, 2 min vibrācija stimulē tonisko vibrācijas refleksu, bet samazinās muskuļu EMG aktivitāte un maksimālās, apzinātās kontrakcijas Bongiovani L. (Bongiovanni L.B. 1990). Pētījumos ar pieaugušiem kaķiem tika realizēta tiešā vibrācija (lokālā vibrācija) ar Hz frekvenci. Netika novērota aktivizēšanās muskuļu kontrakcijās un muskuļu vārpstiņu aferentajos procesos Makloskijs D. (McCloskey D.L. 1972). Citā pētījumā tika noteikta zemas frekvences <50 Hz vibrācijas efektivitāte, un tika konstatēts, ka toniskais vibrācijas efekts maksimumu sasniedza 30 60s laikā progresīvi palielinot vibrācijas frekvenci Gails P. (Gail de P. 1966). Tomēr toniskās kontrakcijas sāka samazināties, kad frekvence samazinājās zem 50 Hz. Bieži zinātnieki salīdzina visa ķermeņa vibrāciju ar dažādām frekvencēm, piemēram, 30 Hz, 40 Hz un 50 Hz iedarbības efektivitāti pētīja Kardinale M., Lims Dž. (Cardinale M., Lim J. 2003, Cardinale M. 2007). Palielinājušās lēkšanas darbspējas Torvinens S., Kannus P. (Torvinen S., Kannus P. 2002) +8.5% un izometriskais ekstenzijas spēks +2,5% pēc 4 mēnešu ilgiem visa ķermeņa vibrācijas treniņiem (25 Hz frekvence 30 Hz frekvence) jauniem pieaugušajiem, kas nenodarbojas ar sportu. Tika iegūta rezultātu izaugsme kā lēciena augstumā, tā arī mehāniskās 14

15 jaudas producēšanā 5 s atkārtoto lēcienu testā. Taču citi zinātnieki pētījuši pieaugumu tikai vienas frekvences ietvaros (Cochrane D.J., Stannard S.R. 2005) realizējot visa ķermeņa vibrāciju (26 Hz frekvenci, 6 mm amplitūdu, 5 min laikā), pretkustības lēcienā ieguva 8.1% uzlabojumu. Arī Kormijs P. un Dīns R. (Cormie P., Deann R.S. 2006) konstatēja nelielu, bet būtisku pretkustības lēciena augstumu pēc tikai vienas visa ķermeņa vibrācijas treniņu slodzes (30 Hz frekvences, 2.5 mm amplitūdas 30 s ilgā laika periodā). Pielietojot vienas frekvences slodzi 10 dienu vibrācijas treniņu programmā (5 x 90 s un 26 Hz frekvenci) Bosko K., Kardinale M. (Bosco C., Cardinale M. 1998), kā arī pielietojot vertikālās vibrācijas stimulus Roelants M. (Roelants M., 2006) noteica (20 s, 35 Hz frekvence ar 2,5 mm amplitūdu) lielas vibrācijas slodzes. Palielinājās elektromiogrāfijas aktivitāte pētāmajos muskuļos visu tupus pozīciju laikā (augstā, zemā un vienas kājas tupus pozīcijā), vibrācijas rezultātā EMG aktivitātes palielinājās. Zemas vibrācijas frekvences ietekmi uz neiromuskulāro sistēmu (locītavu pozīciju, Hofmana refleksu) ir pētījuši Fontana T., Ričardsons K. (Fontana T.L., Richardson C.A. 2005) un ir iegūta rezultātu izaugsme pēc vienas 5 min ilgas 18 Hz frekvences vibrācijas sesijas, kas izpaudās ar stājas atjaunošanas spējām. Pētījumu rezultāti norāda, ka zemas frekvences Hz vibrācija var dot lielu trenējošo efektu. Pamatojoties uz iepriekšējiem pētījumiem ir iespējams secināt, ka frekvences diapazonam Hz visa ķermeņa vibrācijas gadījumā ir iespējams iegūt lielāku muskulārās sistēmas darbspēju izaugsmi. Tajā pašā laikā negatīvu efektu uz neiromuskulārās sistēmas darbspējām dod vibrācijas ar frekvenci Hz diapazonā Vibrācijas amplitūda Vibrācijas platformas producētā amplitūda norāda uz oscilācijas lielumu vai pakāpi, parasti to norāda milimetros. Lielākoties zinātniskajos pētījumos uzmanība pievērsta frekvencei, toties vibrācijas amplitūda kā treniņu slodzes komponente nav pietiekoši daudz pētīta. Ir veikta salīdzinoša analīze pielietojot konstantas frekvences vibrāciju, bet ar atšķirīgu amplitūdu. Rezultātā tika novērots, ka lielāks VO2max pieaugums ir vibrācijas amplitūdas gadījumā, kad tā ir 6 mm un 7,5 mm Ritvegers Dž. (Rittweger J. 2001). Visbiežāk pētījumos amplitūda ir mazāka par 10 mm Bosko K., Ritvegers Dž. Torvinens S. (Bosco C. 1998, Rittweger J. 2000, Torvinen S. 2003) un vispopulārākā amplitūda ir 6 mm. Tajā pašā laikā daudzās citās publikācijās ir norādes, ka vibrācijas amplitūda ir 1 8 mm robežās Bosko K., Ritvegers Dž. Torvinens S., Ruiters K., Roleants M. (Bosco C. 2000, Rittweger J. 2002, Torvinen S. 2002, Ruiter C.J. 2003, Roelants M. 2006). Autori Bosko K., Ritvegers Dž. Torvinens S. (Bosco C. 1998, Rittweger J. 2001, 2003, Torvinen S. 2003) uzskata, ka vibrācijas amplitūdai visaktīvākā muskuļu aktivizēšanās ir pie aptuveni 6 mm Vibrācijas slodžu iedarbības ilgums Vibrācijas ilgums arī kā faktors, kas ietekmē vibrācijas efektivitāti, tiek piekļauts pētījumos kā pētījumu objekts. Uzskata, ka vibrācijas laika ietekme ir speciāli jāanalizē, jo nepieciešams noteikt to laika momentu, ar kuru neiromuskulārās sistēmas darbspējas tiek palielinātas Lao Dž. (Luo J. 2005). Nosakot katras publikācijas metodoloģiju ir norādes par eksperimentā realizēto vibrācijas iedarbības laiku. Tomēr var secināt, ka vibrācijas seansa ilgums tiek noteikts empīriski, un tas ir ļoti variatīvs lielums, kas vienās publikācijās ir tikai 5 s Karijs 15

16 E., Klelands Dž., Isurins V. (Curry E.L., Clelland J.A. 1981, Issurin V.B. 1999) līdz 30 min Džeksons V., Tarners D. (Jackson W.S., Turner D.I. 2003) katrā piegājienā un ar dažādu piegājienu skaitu, sākot ar vienu piegājienu Bongiovani L., Ritvegers L. Ritvegers Dž. (Bongiovanni L.B. 1990, Rittweger J. 2003) līdz vairākiem piegājieniem Ruiters K., Delekluse K., Isurins V. (Ruiter C.J. 2003, Delecluse C.M.R. 2003, Issurins V.B. 1999). Daudzās publikācijās tiek apskatītas akūtās un īslaicīgās vibrācijas iespējas, kad kopējais vibrācijas laiks ir 10 s un var sasniegt pat 10 min Bosko K., Kardinale M., Pope M. (Bosco C. 1998, Cardinale M., Pope M.H. 2003). Pētījumos tika pielikta vibrācija ar 5 x 90 s ilgiem periodiem Bosko K. (Bosco C. 1998), ar 40 s ilgām atpūtas pauzēm, un vibrācijas seansi tika atkārtoti 10 dienu garumā, kā rezultātā tika novērota lēciena augstuma palielināšanās un relatīvā spēka pieaugums. Analizējot vibrācijas slodžu garumu Lao Dž. (Luo J. 2005) izvirzīja hipotēzi, ka īslaicīgas vibrācijas neizraisa noguruma izpausmi neiromuskulārajā sistēmā, un uzlabojumi darbspējas jomā norāda uz palielinātām neiromuskulārām darbspējām vibrācijas stimulācijas rezultātā. Vairāki zinātnieki pētījuši visa ķermeņa vibrācijas efektivitāti, kad eksperimenta dalībnieki stāv vai izpilda vingrojumus uz vibrācijas platformas līdz spēku izsīkumam Ritvegers Dž. (Rittweger J. 2000, Rittweger J. 2003) relatīvi vienādā laika ilgumā 3 10 min. Citā pētījumā Bosko K. (Bosco C.1999.) ir ieguvuši rezultātus, kad vibrācijas ilgums bija salīdzinoši liels 7 min. Būtiski samazinājās vertikālā lēciena augstums pat labi sagatavotiem atlētiem. Savukārt citā pētījumā Ruiters K. (Ruiters C.J. 2003) izmēģināja 5x1 min uz vibrācijas platformas ar 2 min atpūtas pauzēm starp piegājieniem un ieguva akūtu maksimālā ceļa ekstenzijas spēka samazināšanos. Palielinot vibrācijas ilgumu Lao Dž. (Luo J. 2005) tika novērota noguruma izpausme. Citā pētījumā tika dots uzdevums izpildīt maksimālas kontrakcijas 1 min laikā Bongiovani L. (Bongiowanni L.B. 1999). Vibrācijas laikā samazinājās maksimālais izometriskais spēks, kā arī elektromiogrāfijas dati norādīja uz muskuļu aktivitātes samazinājumu. Tas norāda uz to, ka vibrācija akcentē muskuļu noguruma iestāšanos maksimālu kontrakciju laikā. Bongiovani L. uzskata, ka vibrācija rada nospiedošu efektu, kas pakāpeniski palielinās iedarbojoties ar vibrāciju uz motoro spēju producēt maksimālās kontrakcijas. Šis nospiedošais efekts samazina indivīda spēju producēt lielas frekvences motoros impulsus. Ilgstoša vibrācija samazina neiromuskulārās sistēmas darbspējas, maksimālo muskuļu kontrakciju laikā, bremzējot motoro vienību rekrutēšanos Bongiovani L. (Bongiowanni L.B. 1999), kā arī nogurdina motoro vienību rekrutēšanās spējas. Ir apstiprinājies, ka hroniska visa ķermeņa vibrācija izsauc vairākus blakus efektus izraisot negatīvas sekas muguras fizioloģijā un struktūrā, veidojoties traucējumiem gremošanas traktā, reproduktīvajā sistēmā, pasliktinoties redzei un vestibulārajam aparātam Rēns B., Bovenzī M., Seidels H. (Rehn B. 2004, Bovenzi M. 2005, Seidel H. 2005). Šie pētījumi, kuri norāda uz ilgstošās vibrācijas negatīvo efektu liek ticēt tam, ka ilgstoši visa ķermeņa vibrācijas seansi ar lielas amplitūdas vibrācijām var izsaukt intervertebrālo disku novirzi, musgurkaulāja deģenerāciju un osteoartrītu Bovenzī M., Seidels M. (Bovenzi M. 2005, Seidel H. 2005), un vibrācija, kura caur mugurkaulāju tiek nodota galvai, var izraisīt pastiprinātu matu izkrišanu, redzes traucējumus, vestibulārās sistēmas bojājumus Išitake T. (Ishitake T. 1998). Ir pētīta arī negatīvā ietekme dotajā vibrācijas līmenī (30Hz, 4 mm, 10 min), un uzskata, ka 10 min vibrācijas seanss visa ķermeņa vibrācijas gadījumā pārsniedz rekomendētās ikdienas vibrācijas normas, kuras ir definētas ISO Aberkombrijs A. (Abercomby A.F.J. 2007). Aberkombrijs A. uzskata, ka īslaicīgas vibrācijas iedarbības, it īpaši horizontālajā plaknē (rotācijas vibrācija) 16

17 ar nedaudz saliektiem ceļiem 26-30º, rada minimālu risku blakus efektu iegūšanai Mansfīlds Dž. (Mansfield J.N. 2005), kur pamatā ir galvas akcelerācija un mehāniskā impendance. Iepriekšējos pētījumos vibrācija tika realizēta ļoti plaša diapazonā kā frekvences jomā (17 60 Hz), amplitūdas jomā (1 10 mm), tā arī ilgumā (10s līdz 30 min). Protams, ka pastāv iespēja, ka šos rezultātus ir ļoti grūti interpretēt un izcelt labākos pierādījumus vibrācijas treniņu teorijas jomā. Ja nav precīzas rekomendācijas (frekvence, amplitūda un ilgums), tad visa ķermeņa vibrācijas ietekme var radīt apstākļus traumu veidošanās procesam Aberkombrijs A. (Abercomby A.F.J. 2007) un neatbilstošs dozējums var samazināt treniņa efektivitāti. Tomēr pamatojoties uz iepriekšējiem pētījumiem var secināt, ka nelielas frekvences (20 25 Hz) un relatīvi neliela amplitūda (4 6 mm) un neliels vibrācijas iedarbības laiks ir pilnīgi drošs un efektīvs variants visa ķermeņa vibrācijas procesā Aberkombrijs A., Kardinale M., Fontana T. (Abercomby A.F.J. 2007, Cardinale M. 2003, Fontana T.L. 2005). Tomēr turpmākajos pētījumos jānosaka optimālā frekvence, amplitūda un treniņa ilgums, un ne mazāk svarīgi jautājumi vibrācijas treniņu jomā ir par vibrācijas veidu, intensitāti un pielikšanas laiku. Kopsavilkums. Izpētot dažādu autoru visa ķermeņa vibrācijas Kardinale M, Bosko K., Ritvegers Dž. (Cardinale M. 2005, Bosco C. 1998, Rittweger J. 2002), lokālās vibrācijas Karijs E., Klelands Dž., Džeksons V., Tarners D. (Curry E.L., Clelland J.A. 1981, Jackson W.S., Turner D.L. 2003) ietekmi uz sportistu darbaspējām, kā arī efektivitātes izmaiņām cilvēkiem bez sporta nodarbībām, secinām, ka efektivitāte palielinās. Tā atstāj pozitīvu ietekmi uz spēka izpausmēm labi trenētiem sportistiem Isurins V., Tanenbaums G. (Issurin V.B. 1994, Issurin V.B., Tenenbaum G. 1999). Nosakot akūto iedarbību pēc vibrācijas secinām, ka pieliekot vibrāciju visam ķermenim, mainot amplitūdu 1mm 10mm un frekvenci no 5Hz 300Hz Ruiters K., Ritvegers Dž., Isurins V., Silva M., Lohmans E. (Ruiter C.J., 2003, Rittweger J. 2003, Isshurin V.B. 2005, Silva M.E., 2006, Lohman E.B. 2007), tiek iegūta efektivitātes paaugstināšanās, taču ir gadījumi, kad efektivitāte ir nemainīga, vai arī rezultāts pasliktinās Ruiters K. (Ruiter C.J. 2003). Līdzīgi novērojumi ir noteikti vibrācijas hroniskajam efektam, kad vibrācija ir pielikta ilgstošā laika periodā, pat līdz 6 mēnešiem, variējot vibrācijas treniņa ilgumu no dažām sekundēm līdz pat 30 min Visa ķermeņa vibrācijas neirālie mehānismi Uzskata, ka visa ķermeņa vibrācijas iedarbības efektivitāte uz muskuļu darbspējām tiek iegūta muskuļu aktivizācijas reflektorā veidā, un tā rezultātā tiek iegūta neirālā adaptācija Ritvegers Dž. (Rittweger J. 2000). Jau ar pirmajiem pētījumiem, kuros galvenokārt realizēja muskuļu cīpslu vibrāciju, tika iegūti rezultāti par vibrācijas izraisīto muskuļu aktivitātes palielināšanos tā saucamais toniskais vibrācijas reflekss, kas izsauc muskuļu vārpstiņu aferento ceļu aktivitātes palielināšanos, un kā rezultātā palielinās atgriezenisko impulsu aktivitāte un intensificējās neirālie procesi Burke D., Isurins V. (Burke D, 1972, 1976, Issurin V.B. 1994). Lai izprastu to mehānismu darbību, kuri, iespējams, stimulē vibrācijas izraisīto efektivitāti darbspēju uzlabošanas jomā, ir nepieciešams noskaidrot vibrācijas efekta sakarības, kad vibrācijas oscilācija tiek nodota tiešā veidā (vibrējot cīpslas) un netiešā veidā (visa ķermeņa vibrācija). Neskatoties uz to, ka pagaidām nav daudz pētījumu, tomēr no esošajiem pētījumiem visa ķermeņa vibrācijas jomā ir iespējams iegūt atsevišķus secinājumus par šīs jaunās treniņu metodes mehānismiem Delekluse K., Osava I. (Delecluse C. 2003, Osawa Y. 2011). Teorētiski 17

18 viens no specifiskajiem neiromuskulārās sistēmas darbspēju palielināšanas mehānismiem pēc visa ķermeņa vibrācijas treniņa ir neirālā adaptācija, kas ir saistīta ar muskuļu aktivitātes palielināšanu, kas ir saistīta ar uzbudinājuma palielināšanos, kuras sākums ir muskuļu vārpstiņu aktivitātes palielināšanās vibrācijas procesa laikā Toniskais vibrācijas reflekss Vibrējot muskuli tas aktīvi kontrahējas, šīs sasprindzinātās kontrakcijas fizioloģijā ir zināmas kā toniskais vibrācijas reflekss Bongiovanni L. (Bongiovanni L.G. 1990). Gails P., Hagbarts K. (De Gail P , Hagbarth K. 1976) konstatēja, ka muskuļu antagonistu motoneironu inervācija tiek bremzēta (bremzējot reciprokālo uzbudinājumu). Kas attiecas uz tonisko vibrācijas efektu, Eklunds G., Hagbarts K., Lanke V. (Eklund G. 1966, Hagbarth K. 1976, Lance W.J. 1966) norāda uz trim eksperimentāliem pierādījumiem, kuri apstiprina faktu, ka sasprindzinātas muskuļu kontrakcijas, kuras izsauc vibrācija, ir reflektoras dabas iespējas. Pirmais variants ir tad, kad neinervētam muskulim nav toniskais vibrācijas reflekss. Eklunds G., Hagbarts K., Džilais Dž. (Eklund G. 1966, Hagbarth K. 1976, Gillies J.D. 1969) uzskata, ka pārgriežot muskuļa nervu, muskuļa toniskais vibrācijas reflekss tiek likvidēts, jo toniskais vibrācijas efekts vibrācijas tiešas iedarbības rezultātā nevar parādīties. Otrajā gadījumā ir jautājums vai toniskais vibrācijas reflekss ir reflektora parādība, kura deaferentā muskulī neuzrāda toniskā vibrācijas refleksa izpausmes. Eklunds G. un Hagbarts K. uzskata, ka pēc attiecīgas sakaru pārraušanas, toniskie vibrācijas refleksi nav iespējami. Šie agrīnie pētījumi tomēr norāda, ka sensorie impulsi ir absolūti nepieciešami šo iespēju realizēšanā. Un visbeidzot, trešajā variantā - toniskais vibrācijas reflekss tiek bloķēts pateicoties tam, ka tiek vibrēts muskulis antagonists Eklunds G., Hagbarts K., Džilais Dž. (Eklund G. 1966, Hagbarth K. 1976, Gillies J.D. 1969). Atbilstoši šai reciprokālai (savstarpējai) bremzēšanai, ir zināms, ka atkārtotu elektrisko impulsu iedarbības rezultātā uz antagonista muskuļa inervējošo nervu muskuļa toniskais vibrācijas reflekss vibrācijas rezultātā tiek bloķēts vai bremzēts. Tas norāda uz to, ka šī reciprokālā bremzēšana, kuru izsauc sensorie signāli, no antagonistu muskuļiem iedarbojās uz tiem pašiem motoneironiem, kā sensorie signāli bremzē pateicoties vibrācijas signāliem. Orientējoties uz šiem pamata eksperimentiem ir pierādīts efekts no šīs muskuļu aktivācijas refleksa un tā ietekmes uz muskuļu darbspējām. Bosko K. norāda, ka vibrācijas laikā vienmēr ir novērojama EMG aktivitātes palielināšanās, kuras lielums vienmēr ir lielāks nekā tā tiek novērota apzinātu muskuļu aktivitāšu laikā Bosko K. (Bosco C. 1999). Vairāki pētnieki norāda uz vidējiem EMG parametriem muskulī biceps brachii, kuri bokseriem realizējot sitiena imitācijas vingrojumus ar vibrācijas hantelēm ir par 200% lielāki nekā veicot tādas pašas dabas vingrojumus, bet bez vibrācijas hanteles, bet ar noslogojumu, kas ir identisks boksera masas 5%. Bosko K. (Bosco C. 1999). Pētījumu rezultāti acīmredzot norāda uz to, ka izaugsme ir saistīta ar motoro vienību sinhronizāciju vibrācijas rezultātā Vibrācijas izraisītās neiromuskulārās sistēmas funkcijas uzlabošanās Uzskata, ka vibrācija var izraisīt muskuļu aktivitātes palielināšanos, kā rezultātā palielinās spēka un jaudas izpausmes identiski tradicionālajiem spēka treniņiem Bosko K. (Bosco C. 1998, 1999). Zinātnieki ir pārliecināti, ka šī efekta identiskums acīmredzot ir saistīts 18

19 ar vibrācijas viļņa pamata raksturlielumiem, kuri, tāpat kā pretestības vingrojumi un pliometriskie vingrojumi, palielina gravitācijas spēka izpausmi, kura ietekmē neiromuskulāro sistēmu Bosko K. Torvinens S. (Bosco C. 1998, 1999, 2000, Torvinen S. 2002). Skeleta muskuļi ir specializēti audi, kuriem ir spēja izmainīt vispārējo funkcionālo kapacitāti dažāda veida stimulu iedarbības rezultātā. Gravitācijas spēku ietekme uz muskuļu darbspējām ir pati svarīgākā un būtiskākā nepieciešamība. Pamatojoties uz Fita R. (Fitts R.H. 2001) publikāciju, normālos apstākļos ikdienā muskuļus noslogojot ar gravitātes izpausmēm, ir iespējams izmainīt to darbspēju kapacitāti. Kad gravitācijas spēki ir samazināti (mikrogravitācija), ievērojami samazinās muskuļu masa un spēka ģenerēšanas spējas, par ko raksta arī Fits R. (Fitts R.H. 2001). Pretēji mikrogravitātes ietekmei, uzskata, ka, palielinot gravitācijas slodzi (hiper-gravitācija), palielinās muskuļa šķērsgriezuma laukums un muskuļa spēka ģenerēšanas spējas Fits R. (Fitts R.H. 2001). Faktiski visas spēka treniņu programmas tiek veidotas, lai palielinātu spēku un jaudas izpausmes, izpildot vingrojumus ar palielinātu gravitācijas slodzi. Šāda veida vingrojumi rada specifiskas adaptīvas izmaiņas skeleta muskuļos, iesaistot šajā procesā kā morfoloģiskos, tā arī neirālos faktorus, nepalielinot muskuļu šķērsgriezuma laukumu vismaz pirmo nedēļu treniņu procesa laikā. Visa ķermeņa vibrācijas laikā tiek radīti hipergravitācijas apstākļi, pateicoties palielinātai vibrācijas akcelerācijas pakāpei Bosko K. (Bosco C. 1998, 1999, 2000). Mehāniskā vibrācija producē muskuļos ātras un īslaicīgas izmaiņas attiecībā uz muskuļu cīpslu kompleksa garumu Torvinens S. (Torvinen S. 2003). Šīs perturbācijas uztver sensorie receptori, kuri modulē muskuļu stinguma pakāpi ar muskuļu aktivitātes reflektorām iespējām un vienlaicīgi samazina vibrācijas viļņu iedarbību Isurins V., Torvinens S. (Issurin V.B. 1994, 2005, Torvinen S. 2003). Kā norādīts sākuma perioda publikācijās par vibrācijas treniņiem, mehānisko vibrāciju realizē uz pašu muskuli vai tā cīpslu, kas var izraisīt muskuļu reflektoras kontrakcijas tonisko vibrācijas refleksu Bosko K., Kardinale M. (Bosco C. 1998, Cardinale M. 2003). Vibrācijas izraisītā mīksto audu deformācija ir spējīga aktivizēt muskuļu vārpstiņas, radot uzlabojumus iestiepšanas refleksa lokā Ritvegers Dž. (Rittvweger J. 2000). Tā rezultātā uzbudinājuma impulsu plūsma vibrācijas laikā galvenokārt ir saistīta ar refleksa aktivizēšanu alfa motoneironos Hagbarts K. (Hagbarth K.E. 1976). Vibrācijas laikā palielinās arī EMG aktivitātes, kuras ir lielākas nekā apzināto kustību laikā Bosko K. (Bosco C. 1998). Bosco uzskata, ka efekts ir saistīts ar motoro vienību sinhronizēšanos rekrutēšanās procesā. Reflektorās muskuļu aktivitātes iespējas norāda uz neiromuskulārās sistēmas izteiktu perturbāciju, kuru izsauc mehāniskā vibrācija BoskoK. (Bosco C. 1998). Bosko K. uzskata, ka primārie nervu gali muskuļu vārpstiņās ir daudz sensitīvāki uz vibrācijas slodzēm nekā sekundārie galiņi un Goldži cīpslu orgāns. Vibrāciju uztver ne tikai muskuļu vārpstiņas, bet arī āda, locītavas un sekundārie nervu galiņi Ribots Ciskars E. (Ribot-Ciscar E. 1989). Tātad, kad tiek realizēta visa ķermeņa vibrācija vai lokālā vibrācija, sensorās struktūras acīmredzot iedarbojas uz gamma sistēmu vibrācijas laikā, kā rezultātā palielinās primārās sistēmas sensitivitāte Ribots Ciskars E. (Ribot-Ciscar E. 1989). Akūta neiromuskulārās sitēmas darbspēju uzlabošanās pēc vibrācijas iedarbības acīmredzot ir iestiepšanas refleksa sensitivitātes palielināšanās rezultātā Kardinale M. (Cardināle M. 2003). Vibrācija spēj bremzēt muskuļu antagonistu aktivizēšanos caur bremzējošajiem neironiem, kas stimulē intramuskulāro coordināciju, kā rezultātā samazinās spēka zudumi vibrācijas rezultātā konkrētajā locītavā Bosko K., Kardinale M. (Bosco C. 1998, Cardinale M. 19

20 2003). Piemēram, pilota pētījumi Kardinale M. un viņa kolēģiem, liecina, ka pēc vibrācijas iedarbības uzlabojās kā vertikālā lēciena augstums, tā arī lokanība kustību amplitūda gurnu locītavā Bosko K., Kardinale M. (Bosco C. 1998, Cardinale M. 2003). Pamatojoties uz šī pētījuma rezultātiem, tiek uzskatīts, ka vibrācija var stimulēt proprioceptīvo impulsu izlādēšanos, kur notiek muskuļa iestiepšanas un locītavas ātrās rotācijas rezultātā, lai gan reālās izmaiņas ir minimālas. Uzskata, ka vibrācijas stimulēšana ietekmē centrālos motoro centru komandas punktus, norādot uz primāriem un sekundāriem somatosensoriem garozas laukiem kopā ar paplašinātajiem motorajiem laukiem, kuri norāda centrālo procesu vienību ar aferentajiem signāliem. Vibrāciju var pielikt muskuļiem ar dažādas frekvences svārstībām, kas spēj radīt kinestētiskās ilūzijas, kas norāda uz pieguļošo motoro lauku aktivizēšanos, kā arī aktivizējās atsevišķi smadzeņu lauki. Pieguļošie motorie lauki smadzenēs, kuri tiek aktivizēti vibrācijas rezultātā, ir bijuši aktīvā stāvoklī jau iepriekš, kad tika veiktas aizsardzības rakstura kustības Kaningtons R. (Cunnington R. 2002). Vibrācijas stimuli ietekmē uzbudinājuma stāvokli kā periferiālajās, tā arī centrālajās struktūrās, kas var stimulēt apzināto kustību izpildīšanu Torvinens S. (Torvinen S. 2002). Pēc vibrācijas efekta darbspēju palielināšanās sfērā var ieskaitīt vertikālā lēciena palielināšanos par 2,5% pirmajā minūtē pēc 4 min ilgas vibrācijas seansa un palielinās vertikālā lēciena augstums par 3,8% pēc totāla 10 min ilga vibrācijas seansa, un arī vidējās jaudas izpausme roku fleksijā palielinās par 13% labi trenētiem atlētiem pēc 5 min lokālās vibrācijas Torvinens S. (Torvinen S. 2002). Autors uzskata, ka lielāks spēka pieaugums pēc vibrācijas seansa dod iestiepšanas refleksa uzlabošanos un arī palielina uzbudinājumu somatosensorajos laukos. Visa vibrācijas iedarbība spēj uzlabot spēka izpausmi apzinātās kustībās. Tajā pašā laikā ilgstošas vibrācijas slodzes samazina muskuļa spēka ģenerēšanas iespējas Ritvegers Dž. (Rittweger J. 2000). Acīmredzot ilgstošas vibrācijas aktivizē bremzēšanas procesus atgriezeniskajās saiknēs vai samazina muskuļu vārpstiņu sensitivitāti Kardinale M. (Cardinale M. 2003). Vibrācijas stimuli spēj iedarboties uz dažādām sensorām struktūrām, stimulē neiromuskulāro sistēmu producēt muskuļu aktivizēšanās refleksus Isurins V. (Issurin V.B. 1994). Ja vibrācijas stimulācija ir relatīvi īslaicīga, tad tiek potencionēta skeleta muskuļu aktivizēšana daudz jaudīgākā un efektīvākā darbībā Kardinale M. (Cardinale M. 2003). Šo atšķirīgo mehānismu relatīvo nozīmīgumu par vibrācijas efektivitāti var noteikt ar dažādām tehnoloģiskām iespējām, kā transkraniālā magnētiskā stimulācija un ar H-refleksu Kardinale M. (Cardinale M. 2003). Tiek uzskatīts, ka nepieciešamie neirālie mehānismi, lai uzlabotu muskuļu funkcijas pēc visa ķermeņa vibrācijas treniņa, var producēt vibrācijas radīto presinaptisko bremzēšanu Bongiovani L., Ritvegers Dž. (Bongiovanni L.B. 1990, Rittweger J. 2000). Presinaptiskās bremzēšanas ceļu neirālā modulācija ir zināma kā motoro vienību rekrutēšanās efekts apzināto kustību realizēšanā Kapadejs K. (Capaday C. 1987). Arī refleksu depresijas modulācija ir saistīta ar refleksu aktivizēšanās frekvenci vai biežumu, kas dod iespēju muskuļu vārpstiņu aferentajai sistēmai summēt neirālos procesus, gadījumos, kad slodze papildina apzinātās kustības. Ņemot vērā treniņu izraisīto muskuļu funkciju uzlabošanos, tiek norādīts, ka palielinās lejupnākošo (eferento) ceļu motorās spējas un līdz ar to palielinās motoro neironu rekrutēšanās un impulsu frekvence, kas palielinās eferento motoro impulsu veidošanās procesiem aksonos. Tādēļ visu lejupejošo ceļu efektivitāte izpaužas spējā producēt vairāk impulsus, kuri dod iespēju vairāk izpausties H-refleksam ātrāk sasniegt muskuļu šķiedras laikā palielinātu V- viļnu amplitūdu Āgārds P. (Aagaard P. 2002). 20

21 Tajā pašā laikā ir konstatēts, ka spinālo motoro neironu palielinātā uzbudināmība vai Ia aferento nervu samazinātā presimaptiskā bremzēšana var izsaukt palielinātu V-viļņu amplitūdu, ko var interpretēt ar motoro neironu palielināto aktivitāti maksimālu apzinātu kontrakciju laikā Āgārds P. (Aaagard P. 2002). Muguras smadzenēs, muskuļu vibrācijas izraisītā aferento nervu impulsu palielinātā aktivitāte producē impulsus polisinaptiskajā uzbudinājuma procesā, kā arī presinaptiskajā bremzēšanas procesā Romeiguere P. (Romaiguere P. 1993). Spinālais polisinaptiskais uzbudinājums izsauc tonisko vibrācijas refleksu (TVR), bet spinālā presinaptiskā bremzēšana ir spējīga uz vibrācijas izraisīto refleksu kavēšanu. Tajā pašā laikā tiek norādīts, ka refleksa izraisītā funkcionalitāte ir nepieciešama un ļoti svarīga muskuļu darbības laikā, un šī refleksu izpausmes palielināšanās galvenokārt ir saistīta ar Ia aferento procesu samazināto presinaptisko bremzēšanu Meiniers S. (Meunier S. 1989). Iespējama arī cita vibrācijas rezultātā izraisītā muskuļu spēka izpausmes palielināšanās iespēja, kura ir saistīta ar motoro vienību rekrutēšanos Ando H. (Ando H. 2003). Uzskata, ka toniskais vibrācijas reflekss, pirmkārt, ietekmē indivīda spēju producēt lielas frekvences uzbudinājuma impulsus motorajās vienībās ar palielināto uzbudināmības slieksni Bongiovani L. (Bongiovanni L.B. 1990). Romeiguere P. (Romaiguere P. 1993) ar kolēģiem uzskata, ka motoro vienību rekrutēšanās slieksnis vibrācijas laikā ir samazināts salīdzinājumā ar apzinātu kustību realizēšanas laikā esošo sliekšņa līmeni un trenēto augsta sliekšņa motoro vienību sliekšņa pakāpi Bongiovani L., Romeiguere P. (Bongiovanni L.B. 1990, Romaiguere P. 1993). Papildus norādot, ka motoro vienību rekrutēšanās modulācija un izlādēšanās pakāpe treniņu rezultātā iesaista palielinātu sinaptisko uzbudinājuma plūsmu motoneironos vai palielina motoneironu uzbudināmības pakāpi. Bongiovani L., Romeiguere P. uzskata, ka palielinātā uzbudinājuma sinaptiskā sistēmā vai motoneironu uzbudināmības pakāpe treniņu procesa laikā izsauc augstā sliekšņa motoro vienību paātrināt rekrutēšanos maksimālās apzinātās muskuļu kontrakcijās nekā to rekrutēšanās parasti izbeidzās jau pirms maksimālā sasprindzinājuma sasniegšanas. Tā rezultātā var secināt, ka vibrācijas treniņa laikā ir novērojamas kvalitatīvas izmaiņas potenciāli tiek realizēta palielinātā motoneironu rekrutēšanās un palielinās arī uzbudinājuma impulsu frekvence, un samazinās rekrutēšanās slieksnis Āgārds P. (Aagaard P. 2002). Neiromuskulārās sistēmas adaptācijas procesā tiek iesaistīti arī hormonālie faktori. Cilvēka iespējas ārējās vides izmaiņas apstākļos parasti ir saistītas ar neirālo un hormonālo iespēju izmantošanu, tajā skaitā arī izmaiņas gravitācijas akcelerācijas pakāpē Fits R. (Fitts R.H. 2001). Ilgstoši atrodoties mikrogravitātes apstākļos, ir konstatēts, ka bezsvara stāvoklis samazina muskuļu masu un spēka producēšanas kapacitāti. Vēl vairāk, pētījumos, kuri ir veikti uz astronautiem, ir konstatēts, ka mikrogravitācija samazina androgēnu līmeni un augšanas hormona daudzumu siekalās, urīnā un plazmā Makals G. (MsCall G.E. 2000). Uzskata, ka mikrogravitācijas fenomens būtiski izmaina homeostāzes nosacījumus organismā, jo neiromuskulārajā sistēmā ir nepietiekošs fiziskais sasprindzinājums, samazinās hidrostatiskais spiediens un tiek ierobežota motorās sistēmas sensorās spējas. Pretējā gadījumā, kad tiek palielināta gravitātes slodze, ko parasti iegūst a pretestības vingrojumiem, tiek novērots iepriekš norādīto hormonu daudzums Makals G. (McCall G.E.2000). Tas galvenokārt izpaužas ar to, ka spēka vingrojumi rada palielinātu stresu uz skeleta muskuļu sistēmām, kas pieprasa palielinātu neirālo procesu aktivitāti Bosko K. (Bosco C. 2000). Tas norāda uz to, ka homeostatiskajai sistēmai ir palielinātas prasības, kuras stimulē ātras izmaiņas fizioloģiskajās iespējās Fits R. (Fitts R.H. 2001). Spēka treniņu laikā ātri tiek aktivizēta endokrīnā sistēma vienlaicīgi ar 21

22 centrālajiem motorajiem procesiem, kuri tiek organizēti hipotalāma neirosekretorajā un autonomajos centros. Vēlāk šīs iespējas tiek pastiprinātas ar atgriezeniskajām saiknēm no proprioreceptoriem un metaboreceptoriem muskuļos. Vibrācijas mehāniskie parametri spēj producēt adekvātus stimulus, kuri stimulē specifisko hormonu sekrēciju (Bosco C. 2000). Pamatojoties uz Bosco un viņa kolēģu teikto pateicoties atgriezeniskās saiknes efektam, vibrācija palielina arī testosterona un augšanas hormona līmeni cilvēka organismā. Makals G. ar saviem kolēģiem norāda, ka augšanas hormona sekrēcijas modulācija tiek novērota pēc vibrācijas iedarbības uz muskuļiem Makals G. (McCall G.E.2000). Pamatojoties uz šiem pētījumiem var secināt, ka vibrācijas rezultātā palielinās testosterona daudzums, un līdz ar to palielinās arī spēka izpausmes producēšanas iespējas. Bosko K. uzskata, ka galvenokārt ir novērojama androgēno hormonu ietekme uz skeleta muskuļiem, kā rezultātā ir novērojama lielāka muskuļu aktivitāte (Bosco C. 2000) Elektromehāniskā aizture EMG Laika starpība, kura ir novērojama starp elektrisko aktivitāti (EMG) un spēka izpausmi skeleta muskuļos, ko sauc par elektromehānisko aizturi, tiek nopietni pētīta pētījumos, kuros tiek noteikta sakarība starp EMG aktivitāti un ķermeņa segmentu kustībām Komi P. Theido E. (Komi P.V. 2000, Theado E.W. 2007). Pamatojoties uz pētījumu, var teikt, ka spēka producēšana muskuļos maksimālu apzinātu spēka kontrakciju laikā ir atkarīgā kā no centrāliem, tā arī no periferiālajiem faktoriem Moritani T(Moritani T. 1979). Centrālie faktori paredz motorās spējas rekrutēt motorās vienības pretestības pārvarēšanai Milners Brauns H. (Milner-Brown H.S. 2973), motoneironu uzbudinājumu Seils D. (Sale D.G. 1992) un motoro vienību rekrutēšanās veida kontrakcijas laikā. Periferālie faktori ir saistīti ar kontrahējošā muskuļa šķērsgriezuma laukumu, no biomehāniskās un elektriskās sakarības, kura ir novērojama kontraktīlo elementu slīdēšanas-relaksācijas procesā. Šo dažādo faktoru iedarbība ir novērojama dažādos muskuļu kontrakciju un spēka producēšanas momentos. Laika atšķirības ir novērojamas intervālos starp stimuliem un izmaiņām elektriskajās aktivitātēs skeleta muskuļos. Tāpat šīs atšķirības ir novērojamas starp izmaiņām elektriskajās aktivitātēs skeleta muskuļos un reālo spēka producēšanu skeleta muskuļos Veiss A. (Weiss A.D. 1965). Visas norādītās laika atšķirības kopumā tiek sauktas par elektromehānisko aizturi. Orientējoties uz Komi un viņa kolēģu pētījumu var secināt, ka muskuļa tonusa producēšana kā apzinātās kustībās, tā arī reflektorās darbībās ir saistītas ar laika atšķirībām dažādās neiromuskulārās sistēmas daļās. Nilsons Dž. ar kolēģiem norāda uz ievērojamām laika atšķirībām konkrētā motorā uzdevuma realizēšanā, un tās ir atkarīgas no neiromuskulārās sistēmas strukturālajām atšķirībām Nilsons Dž. (Nilsson J. 1977). Elektromehāniskā aizture, kā iestiepšanas refleksa komponente, ir ļoti nozīmīga abos gadījumos gan uzkrātās enerģijas utilizācija elastīgajās vienībās, tā arī optimālajās sporta darbspējās Komi P. (Komi P.V. 2000). Pagaidām nav pētījumu par visa ķermeņa vibrācijas efektivitāti uz elektromehānisko aizturi neiromuskulārajā sistēmā. Tiek uzskatīts, ka elektromehāniskā aizture ir saistīta arī ar laiku, kas nepieciešams, lai motorais impulss šķērsotu muskuļu membrānu, uzbudinājuma - kontrakcijas procesā un elastīgo komponenšu iestiepšanā. Visi faktori, kuri ietekmē augstāk norādītos procesus, acīmredzot ietekmē arī elektromehānisko aizturi. Publikācijās ir norādes uz to, ka elektromehāniskā aizture cieši korelē ar maksimālo apzināti producēto spēku, ar spēka producēšanas pakāpi Lepards S. 22

23 (Lephard S.M. 2002) un muskuļu šķiedru tipu Nilsons Dž. (Nilsson J. 1977). Elektromehānisko aizturi ietekmē arī muskuļu kontrakcijas veids, locītavas leņķis, piepūles līmenis, noguruma pakāpe Nilsons Dž., Gabriels D. (Nilsson J. 1977, Gabriel D.A. 1998) un indivīda vecums un dzimums. Vitasalo Dž. uzskata, ka īsākas elektro mehāniskās aiztures laiks norāda uz to, ka indivīdam ir lielāks ātro muskuļu šķiedru procentuālais sastāvs. Pastāv iespēja, ka saīsinātais aiztures laiks norāda arī uz to, ka galvenokārt tiek rekrutētas ātrās motorās vienības nekā lēnās motorās vienības Vitasalo Dž. (Viitasalo J.T. 1981). Elektromehāniskā aizture ir saistīta ar maksimālā spēka producēšanu un spēka producēšanas pakāpi maksimālo apzināto spēka kontrakciju laikā Vitasalo Dž. (Viitasalo J.T. 1981). Elektromehāniskā aizture cieši korelē ar maksimālā spēka izpausmi. Īsākais elektromehāniskās aiztures laiks tiek saistīts ar maksimālā spēka lielumu. Nilsens T. uzskata, ka tas ir saistīts ar motoro vienību rekrutēšanās iespējām. Pētījumi parāda, ka rekrutēšanās toniskajās motorajās vienībās un fāziskajās motorajās vienībās ir ievērojamas atšķirības spēka līknes izaugsmes jomā (Nielsen T 1990). Vitasalo Dž. un Komi P. norāda, ka spēka izpausmes ir lielākas tiem indivīdiem, kuriem dominē ātrās motorās vienības. Uzskata, ka elektromehānisko aizturi veido arī laiks, kas nepieciešams šķērstiltiņu aktivizācijai un laiks, kas nepieciešams, lai palielinātu kontraktilitāti iestiepjot elastīgos elementus Normans R. (Norman R.W. 1979). Taču ātrajās muskuļu šķiedrās no Sarkoplazmātiskā retikuluma kalcija jonus izdala daudz ātrāk Harigeijas S. (Harigaya S. 1969), un to izdalīšanās pakāpe ir ievērojami lielāka izometrisko kontrakciju laikā. Tiek norādīts, ka šķērstiltiņu ciklēšanās ātruma pakāpe ir ievērojami lēnāka lēnajās muskuļu šķiedrās pateicoties tam, ka samazinās izometriskā sasprindzinājuma pakāpe Lanengrens Dž. (Lannengrens J.1978). Uzskata, ka ātrajām un lēnajām motorajām vienībām ir atšķirīgi mehāniskie raksturojumi. Ātrajās muskuļu šķiedrās ir ātrāka spēka līknes pieauguma izpausme un saīsināts relaksācijas laiks salīdzinājumā ar lēnajām motorajām vienībām. Vitsalo Dž. (Viitasalo J.T. 1981) norāda, ka tās motorās vienības, kurās dominē ātrās muskuļu šķiedras, maksimālo spēka līmeni spēj sasniegt ātrāk nekā tās motorās vienības, kurās dominē lēnās muskuļu šķiedras. Elektromehāniskā aizture ir atkarīga no locītavas leņķa un no muskuļa stinguma pakāpes Lepards S. (Lephard S.M. 2002). Teorētiski sakarība starp elektromehānisko aizturi un locītavas leņķi ir novērojama tad, kad elastīgo komponenšu garums muskuļu cīpslu kompleksā ir mazāks nekā elastīgo komponenšu garums tad, kad cīpslas pārnes spēka producēšanu uz kauliem. Šajā gadījumā nepieciešams iestiept elastīgās komponentes. Tātad elektromehāniskās aiztures laiks ir saīsināts tad, kad ir iestiepts muskuļu cīpslu komplekss Mureioka T. (Muraoka T. 2004). Tomēr daudzās zinātniskajās publikācijās par elektromehāniskās aiztures laiku iegūtajos rezultātos ir novērojamas lielas atšķirības. Maksimālā spēka izpausmes atšķirības starp vīriešiem un sievietēm ir saistītas ar atšķirībām muskuļu masas jomā, kas savukārt izpaužas atšķirībās elektromehāniskās aiztures laika jomā. Vitsalo Dž. norāda, ka vīriešu muskuļos ir daudz lielāks elastīgo komponenšu skaits nekā sieviešu muskuļos, kā rezultātā vīriešu muskuļos ir saīsināts elektromehāniskās aiztures laiks, ko apstiprina arī pētījumi (Vittsalo J.T. 1976) un tiek norādīts, ka sieviešu muskuļos šis elektromehāniskās aiztures laiks ir par 70% ilgāks nekā vīriešu muskuļos. 23

24 Vibrācijas treniņu veidi Pēdējā laikā vibrācijas treniņi ir ieguvuši plašu pielietojumu kā vispārpieņemta treniņu metode. Pirmo reizi vibrāciju kā treniņu metodi izometriskā spēka palielināšanai izmantoja Krievijā, kur ar vibrācijas treniņu iekārtām tā tika pielikta muskuļa vēderiņam Kardinale M. (Cardinale M. 2005). Tomēr vibrācijas iedarbības fizioloģiskās iespējas pagaidām vēl nav pilnībā izprastas. Vēl nav noskaidroti mehānismi un to iedarbība uz organismu vibrācijas laikā, kā tā stimulē organismu. 4.attēls. Visa ķermeņa vibrācijas iekārta Powerplate pro 6 Pētot zinātnisko literatūru par vibrācijas treniņu iespējām, galvenokārt ir pētīta vibrācijas ietekme uz organismu, ir mēģinājumi noteikt sakarību starp visa ķermeņa vibrāciju, uz pieliktu vibrāciju noteiktai ķermeņa daļai un tiešās vibrācijas ietekmi uz muskuļu vēderiņu vai muskuļa cīpslām. Tam izstrādātas arī attiecīgas vibrācijas iekārtas: visa ķermeņa vibrācijai (4.att.), vibrācijai noteiktai ķermeņa daļai (reģionālā vibrācija) Nazārovs V., Žilinskis L. (Нaзapoв B.T., Жилинскй Л.В , 1984.) (5.att.) un vibrācija noteiktam muskulim vai cīpslai (lokālā vibrācija) Nazarovs V. (Krauksts V., Нaзapoв B.T )(6.att.). Attiecībā uz cilvēka organismu, vibrācijas treniņi var būt iedalāma atbilstoši vibrācijas iekārtas kontakta vietai ar ķermeni un ar proporciju, kādā tā iedarbojās uz organismu. Lokālā vibrācija ir saistīta ar atsevišķu ķermeņa vietu apstrādi ar vibratoriem, piemēram, tikai augšdelma divgalvu muskuli vai augšstilba četrgalvu muskuli, vai konkrētu traumēto vietu ar mērķi to ātrāk rehabilitēt turpmākajām fiziskām slodzēm. Visa ķermeņa vibrācijas iekārtas dod iespēju uz tām stāvēt, sēdēt, gulēt un pieņemt nepieciešamās pozas, lai vairāk noslogotu nepieciešamo reģionu. 24

25 5.attēls. Reģionālā vibroiekārta Bison-vibro Daudzos sporta veidos vibrācija ir neatņemama komponente kā ikdienas treniņos, tā arī sacensībās, piemēram, kalnu slēpošanā, skrituļslidošanā, riteņbraukšanā u.tml. sporta veidos. 6.attēls. Lokālā vibroiekārta Vibromed Vibrāciju var klasificēt arī orientējoties uz oscilācijas veidu, kuru producē atšķirīgas vibrācijas iekārtas. Visa ķermeņa vibrācijas laikā indivīds vai atlēts parasti stāv uz vibrācijas platformas, kura producē oscilatīvu vibrāciju. Atkarībā no indivīda pozas uz platformas, vibrācija tiek nodota praktiski visam organismam, un parasti arī galva saņem pietiekoši lielu mehāniskās vibrācijas devu, ko, protams, uzskata, kā ļoti bīstamu momentu. Vibrācijas platformas, kuras var iegādāties tirdzniecībā veikalos, var iedalīt atkarībā no tā, kāda veida signāli tiek producēti: pārmaiņus akcelerācija labajai un kreisajai kājai, vienlaicīga abu kāju vibrācija. Ir iespējams iegādāties dažādu firmu izstrādātās vibrācijas platformas visam ķermenim, kam papildus tiek pievienota treniņu metodika, kā trenēties un mainīt pieliktās vibrācijas parametrus. Ne tikai vibrācijas raksturlielumi, kuri tiek nodoti organismam, tiek klasificēti, bet arī vibrācijas efekts uz cilvēka organismu. Vibrācijas iedarbības efekts uz cilvēka organismu tiek iedalīts divās komponentēs mehāniskais efekts un bioloģiskais efekts. Mehāniskais efekts 25

26 ir saistīts ar vibrācijas rezonansi organismā un ar vibrācijas bloķēšanu audos. Bioloģisko efektu var iedalīt respiratorajā efektā, sirds asinsvadu sistēmas efektā un vibrācijas izraisītajā neiromuskulārajā efektā. Faktiski nav praktiskas iespējas reāli nodalīt bioloģiskās iedarbības efektivitāti, jo nav iespējams absolūti ideāli noslogot ar vibrāciju tikai plaušas vai sirds asinsvadu sistēmu. Tāpat praktiski nav iespējams nodalīt mehānisko un bioloģisko efektivitāti. Šajā sakarībā Grifins M. (Griffins M.J. 1996) deklarē efektivitāti no indivīda komforta viedokļa, fiziskās aktivitātes līmeņa un veselības statusa. Tomēr bioloģiskās iedarbības efektivitāte izraisa vislielāko interesi Fizioloģiskā adaptācija vibrācijas treniņiem Mūsdienās ir palielināta interese par vibrācijas treniņiem kā rehabilitācijas līdzekli, treniņiem vai izvairīšanās no traumām. Zināšanas par fizioloģiskajiem procesiem, kuri notiek vibrācijas treniņu laikā, ir ļoti ierobežotas. Galvenokārt tas acīmredzot ir tādēļ, ka ir ļoti kompleksa impulsu plūsma uz cilvēka vai dzīvnieka organismu. Zinātnieki nespēj ņemt vērā visus iespējamos faktorus un efektus, kurus cilvēka organisms producē vibrācijas laikā. Tādēļ katrs pētījums dod tikai nelielu ieskatu šī aktuālā efekta jomā, kuru cilvēkam dod vibrācija. Vairums gadījumos pēta vibrācijas treniņa trenējošo efektu, neirālo adaptāciju vibrācijas stimuliem. Kad muskuli noslogo ar vibrāciju, tā stimulē muskuļu vārpstiņu primāros nervu galus, kuri konsekventi šo iegūto signālu kā informāciju nodod alfa moto neironiem, kā rezultātā notiek muskuļa kontrakcija. Šīs toniskās kontrakcijas kā tonisko vibrācijas refleksu ļoti labi ir aprakstījis Eklunds G. (Eklunds G. 1966). Šajā eksperimentā ar lielas frekvences vibrāciju iedarbojās uz muskuļu cīpslu un, kā rezultātu, ieguva vibrētā muskuļa kontrakciju un antagonista relaksāciju Eklunds G., Mesters J. (Eklund G. 1966, Mester J. 2002). Tomēr toniska vibrācijas refleksa kompleksa pielietošana vibrācijas treniņu procesā pagaidām nav eksperimentāli izmantota, un pagaidām nav iespējams pat domāt par šāda veida mehānisma pozitīvo vai negatīvo efektu uz muskuļu darbspējām Mestrs J (Mester J. 2002). Toniskais vibrācijas reflekss var aktīvi ietekmēt motorās kontroles augstākos garozas centrus, un tas var būt par iemeslu tam, ka monosinaptiskie un polisinaptiskie neirālie ceļi tiek dominējoši izmantoti signālu plūsmas nodrošināšanai pa visu organismu Mesters J. (Mester J. 2002). Parasti, visa ķermeņa vibrācijas gadījumos, vibrācijas impulsu plūsma uz organismu tiek ievadīta caur pēdām, kā muskuļu vārpstiņām, kuras arī tiek stimulētas tāpat kā Goldži cīpslu orgāns. Eklunda eksperimentā tika stimulētas tikai cīpslas, bet vibrācijas treniņā tiek stimulētas cīpslas un arī muskuļi. Tātad šajā gadījumā ļoti labi pārsedzas vairāki mehānismi, kuri stimulē dažāda veida receptorus. Turpmākie eksperimenti tika realizēti ne uz muskuļu cīpslas, bet gan uz paša muskuļa vēderiņu, kas izsauca lielu kritiku, jo tā rezultātā samazinājās muskuļa aktivitāte (Bongiovanni L.G. 1990), par ko diskusijās par vibrācijas treniņu efektivitāti parasti netika runāts. Tika norādīts, ka muskuļu vārpstiņu impulsi arī tika bremzēti muskuļos antagonistos reciprokās kavēšanas rezultātā (Crone C. 1994), kas norāda uz to, ka reālo aktivitātes līmeni vibrācijas laikā praktiski ir ļoti grūti noteikt. Krone K. uzskata, ka, lai noteiktu vibrācijas laikā muskuļu aktivitātes līmeni, nepieciešams treniņa laikā maksimāli aktivizēt muskuļus antagonistus. 26

27 Pēdējo gadu laikā, attīstoties jaunajām tehnoloģijām, ir radītas daudzas jaunas neiromuskulārās sistēmas izvērtēšanas sistēmas un iekārtas. Galvenokārt tās ir saistītas ar sporta zinātni un ar rehabilitācijas jomu. 7.attēls. Vidējais ātrums (m/s) un vidējā jauda (W x kg-1), šo parametru pieaugums spiešanā ar kājām izpildot progresējošu slodzi (1400, 1200, 900, 700 N) pirms un pēc vibrācijas treniņa (Bosco C. u.c. 1999) Tomēr neiromuskulāro funkciju izvērtēšana ir ļoti sarežģīta un pietiekoši kompleksa, lai pilnībā izprastu fizioloģisko adaptāciju, it īpaši sporta, dažādu traumu un/vai pēcoperācijas periodā. Paralēli tam sportā un arī ikdienā ir ļoti atšķirīgi muskuļu funkcionēšanas nosacījumi atbilstoši ļoti individuālām ģenētiski noteiktām likumsakarībām. Lai varētu korekti noteikt dažāda veida novirzes muskuļu funkciju jomā, parasti testē, piemēram, abu kāju izometrisko vai izokinētisko spēku to kontrakciju jomā. Abos gadījumos ir nepieciešams pārvarēt daudzus limitējošus faktorus, jo statiskais spēks tomēr nav dabīga parādība, pirmkārt, sensorās sistēmas abos gadījumos tiek dažādi noslogotas, lai nodrošinātu kustības ātruma aktivizēšanas procesus (7.att.). To nevar aktivizēt bez muskuļu spējas producēt spēku. Šos mērījumus ierobežo izoinerces dinamometru trūkums, lai nomērītu nepieciešamos biomehānikas parametrus, kā muskuļa spēka, kustību ātruma un jaudas jomās, dinamikā un arī pretojoties gravitācijas iedarbībai, kas faktiski ir normāla neiromuskulāra funkcija Bosko K. (Bosco C. 2001). Ir izstrādāta inovatīva neiromuskulārās sistēmas izvērtēšanas metode, izmantojot vibrācijas radīto enerģiju Bosko K. (Bosco C. 2001). Šīs metodes pamatā ir muskuļa EMG aktivitāšu monitorings vibrācijas laikā, lai identificētu moto neironu paaugstināšanos rekrutēšanās jomā. Vibrācijas procedūru laikā vienmēr palielinās EMG aktivitāte (8. att.), kuras lielums vienmēr ir lielāks nekā brīvi apzinātajās kustībās Bosko K. Torvinens S. (Bosco C. 1999, Torvinen S. 2002). 27

28 8.attēls. Elektromiogrāfiskā aktivitāte (elektromiogramma) no kājas muskuļiem pirms un pēc vibrācijas pielietošanas (Fajardo J.T. 2004) Atbilstoši iepriekš zināmajam, vibrācijai ir potenciālas spējas ar muskuļu vārpstiņu palīdzību palielināt uzbudinājuma plūsmu alfa moto neironu savienojumos ar visiem procesā iesaistītajiem moto neironiem Lebeģevs L. (Lebedev L.E. 1991). Vibrācija ģenerē iestiepšanas refleksa lokā palielinātu aktivitāti muguras smadzeņu līmenī. Tas norāda uz to, ka vibrācijas enerģijas izraisītā muskuļu vārpstiņu aktivizācija atstāj iespaidu ne tikai tajā muskulī, kurš tiek noslogots ar vibrāciju, bet to saņem arī blakus esošie muskuļi. Tātad identisku efektu no vibrācijas var iegūt divos veidos vibrējot visu ķermeni vai vibrējot tikai viena muskuļa vēderiņu vai cīpslu. Tas dod iespēju izveidot jaunu novērtēšanas stratēģiju neiromuskulārās kondīcijas jomā, sinhronizējot vibrāciju ar EMG. Kopsavilkums. Vibrējot muskuli, tas aktīvi kontrahējas, šīs sasprindzinātās kontrakcijas fizioloģijā ir zināmas kā toniskais vibrācijas reflekss Bongiovani L. (Bongiovanni L.G. 1990). Vibrācija var izraisīt muskuļu aktivitātes palielināšanos, kā rezultātā palielinās spēka un jaudas izpausmes identiski tradicionālajiem spēka treniņiem Bosko K. (Bosco C. 1998, 1999). Tajā pašā laikā ilgstošas vibrācijas slodzes samazina muskuļa spēka ģenerēšanas iespējas Ritvegers Dž. (Rittweger J. 2000). Acīmredzot ilgstošas vibrācijas aktivizē bremzēšanas procesus atgriezeniskajās saiknēs vai samazina muskuļu vārpstiņu sensitivitāti Kardinale M. (Cardinale M. 2003). Savukārt elektromehāniskā aizture cieši korelē ar maksimālo apzināti producēto spēku, ar spēka producēšanas pakāpi Lepards S. (Lephard S.M. 2002) un muskuļu šķiedru tipu Nilsons Dž. (Nilsson J. 1977). Nosakot EMG, tiek secināts, ka ievērojami palielinās inervācija muskuļu šķiedrās Fajardo T. (Fajardo T.T. 2004). Nosakot vibrācijas treniņu veidus, novērojam visa ķermeņa vibrāciju, reģionālo un lokālo vibrāciju Muskuļu darbspējas pēc vibrācijas pielietošanas Termins muskuļu darbspējas satur lielu parametru daudzumu, kurus var nomērīt un kurus arī iekļauj pētījumos par vibrācijas treniņiem. Visa ķermeņa vibrācijas laikā, eksperimenta 28

29 dalībnieki veic izometriskus vai dinamiskus vingrojumus uz vibrācijas platformas. Paralēli vispārpieņemtajiem treniņu slodžu parametriem, kā intensitāte, atkārtojumu skaits, apjoms, treniņu protokolam pievieno vibrācijas treniņiem nepieciešamos parametrus, kā vibrācijas frekvence, amplitūda un akcelerācijas pakāpe. Vibrācijas frekvence parasti ir 15Hz 90Hz robežās. To realizē, lai nodrošinātu adaptāciju skeleta muskuļos vai kaulos Isurins V. (Issurin V. B. 2005). Kad pētījumi notiek uz vibrācijas platformas, tad uzskata, ka stājai jābūt ar nedaudz saliektiem ceļiem, jo šajā pozā ir mazāka vibrācijas ietekme uz galvu Kardinale M. (Cardinale M. 2006). Vibrācijas treniņu efektivitātes noteikšanas pētījumos parasti nosaka akūto vai ilgtermiņa vibrācijas slodžu ietekmi uz darbspējām. Iegūtos rezultātus pēc divu nedēļu vibrācijas treniņiem var uzskatīt par ilgtermiņa treniņu, kuri ir iegūti pēc vienas vibrācijas treniņu nodarbības. Tajā pašā laikā rezultātus, kuri iegūti pēc divām nedēļām salīdzinājumā ar rezultātiem, kuri ir iegūti pēc 6 mēnešu ilgiem vibrācijas treniņiem, var uzskatīt par īslaicīgiem vibrācijas treniņiem. Atkarībā no tā, vai tiek pētīta akūtu slodžu vai ilgtermiņa slodžu ietekme, iegūtie rezultāti vienmēr būs kontroversāli Torvinens S. (Torvinens S. 2002). Piemēram, Torvinens S. norāda uz palielinātu vertikālā lēciena augstumu un izometriskā ceļa locītavas spēku 4 min pēc vibrācijas slodzes. Tajā pašā laikā citos pētījumos pēc īslaicīgas vai akūtas vibrācijas slodzes tiek novērots, ka samazinās muskuļu darbspēju līmenis Raiters K., Torvinens S. (De Ruiter C.J. 2003, Torvinen S. 2002). Praktiski visos pētījumos par ilgtermiņa vibrācijas treniņa ietekmi uz darbspējām tiek iegūti pozitīvi rezultāti. Vairākās publikācijās ir norādes par pozitīvu treniņu efektu attiecībā uz muskuļu spēku un jaudu Isurins V., Mesters J. (Issurin V.B. 1994, 1999, Mester J. 2002). Uzskata, ka palielinātas darbspējas pēc visa ķermeņa vibrācijas iedarbības uz motoro vienību ir rekrutēšanās sinhronizācijas rezultāts un muskuļu antagonistu relaksācijas vai palielinātas to kontrakcijas rezultāts muskuļos sinerģistos Džordans Dž. (Jordan J.M. 2005) Aerobās izturības darbspējas Ritvegers Dž. ar kolēģiem (Rittweger J. 2000) norāda, ka, veicot treniņu slodzi uz veloergometra, ir novērojama skābekļa maksimālā patēriņa (VO2max) samazināšanās par 50%, kad tiek realizētas vibrācijas slodzes līdz izsīkumam. Tūlīt pēc vibrācijas slodzes palielinājās sistoliskais asins spiediens, bet diastoliskais samazinājās. Diastoliskā asinsspiediena samazināšanās, acīmredzot, ir saistīta ar vibrācijas izraisīto arteriālo asinsvadu dilatāciju, kam ir pozitīva loma izmaiņām muskuļu perfūzijas (asins apgādes) jomā. Ritvegers Dž. uzskata, ka visa ķermeņa vibrācija līdz izsīkumam tikai daļēji ietekmē asinsrites sistēmu, un, ka neirālie, kā arī muskuļu mehānismi spēlē lielu lomu vibrācijas treniņos. Vibrācijas treniņu rezultātā ir novērojams apsārtums un uztūkums vai uzpampums atsevišķiem indivīdiem Ritvegers Dž. (Rittweger J. 2000), kas iespējams norāda uz palielinātas intensitātes asinsriti šajās ķermeņa daļās Kardinale M. (Cardinale M. 2006), kas liecina, ka novērojams neliels efekts uz sirds asinsvadu sistēmas funkcijām. Uzskata, ka cirkulatorās iespējas tiešā sakarībā ir saistītas ar vibrācijas viļņu akcelerācijas pakāpi un frekvences lielumu. Bovenzi M. norāda, ka asiņu plūsma palielinās paceles artērijā, tādēļ uzskata, ka vibrācijas rezultātā samazinās asiņu viskozitāte un līdz ar to palielinās asiņu plūsmas ātrums Bovenzi M. (Bovenzi M. 2005). 29

30 Ritvegers Dž. ar kolēģiem (Rittweger J. 2001, 2002) norāda, ka skeleta muskuļu metaboliskā jauda vibrācijas treniņu laikā palielinās un tiek kontrolēta ar vibrācijas frekvences un amplitūdas starpniecību. Zināma loma ir arī vibrācijas pielikšanas vietai. Kardinale M. (Cardinale M. 2005) uzskata, ka visās publikācijās attiecībā uz sirds asinsvadu sistēmas funkciju optimizēšanos ir novērojams minimāls efekts. Tomēr uzskata, ka pat atlētiem vibrācija var dot reālu trenējošu efektu kā jauna treniņu metode. Tomēr, pierādot šo hipotēzi, minētie autori neizmantoja vibrāciju izturības palielināšanai Jaudas un spēka attīstīšana Vibrācijas treniņu galvenā potenciālā priekšrocība ir tā, ka ar tās palīdzību var attīstīt muskuļu spēku. Tādēļ vibrācijas treniņiem ir veltīta vislielākā uzmanība. Vibrācija producē reflektoras kontrakcijas. Spēka izpausmju palielināšanas pamatā ir divas komponentes. Pirmā nodrošināt intramuskulāras izmaiņas ar intensīvām spēka slodzēm. Tā rezultātā palielinās muskuļu šķiedru kontraktīlās iespējas. Ar maksimālām kontrakcijām ir iespējams producēt lielāku spēku un jaudu (ja treniņu process ir bijis pareizi organizēts). Ne tikai intramuskulārās izmaiņas, bet arī neirālā adaptācija ir spējīga nodrošināt muskuļu spēka palielināšanos. Neirālie ceļi, kuri nodrošina sakarus ar centrālo nervu sistēmu, var neradīt impulsus, lai piespiestu visas muskuļu šķiedras kontrahēties vai rekrutēties spēka producēšanas procesā. Tajā pašā laikā cilvēka organismā ir vairāki faktori, kuri samazina muskuļu spēju producēt maksimālas kontrakcijas spēkus. Par to liecina tas, ka noguruma stāvoklī ir novērojama izteikta bremzēšanas dominante Monika A. (Monica A. G. 1998). Pamatojoties uz šiem diviem faktoriem, var secināt, ka maksimālas piepūles laikā neieslēdzās (nerekrutējās) visas motorās vienības. Ar magnētiskās rezonanses tehnoloģijas palīdzību ir konstatēts, ka maksimālas piepūles laikā netiek izmantots viss muskulis visas tā motorās vienības. Maksimālā spēka producēšanā piedalās tikai daļa no muskuļu šķiedrām. Par to liecina arī tas, ka kontrakcijas spēks palielinās tad, kad maksimālās piepūles laikā muskulis tiek eksternāli stimulēts. Zinātnē ir pierādīts, ka progress ir novērojams arī kontralaterālajā kājā vai arī kontralaterālajā rokā, kad tiek trenēts tikai viens no abiem locekļiem Enoka R. (Enoka R.M. 1997). Līdzīgu rezultātu ir ieguvis arī Seils D. (Sale D.1992), kur treniņi tika realizēti 16 nedēļas un tika trenēta tikai viena kāja ar ātrām - dinamiskām kustībām. Eksperimenta beigās tika novērots kontrakcijas ātruma pieaugums abām kājām. Autori secināja, ka būtiski palielinājās kustības ātrums, nepalielinoties reālajām darbspējām. Tā tiek pierādīts neirālo procesu nozīmīgums muskuļu šķiedru trenējamības jomā. Kā cits piemērs ir bilaterālais deficīts. Bilaterālais deficīts ir fenomens, kad spēka producēšana vienlaicīgi ar abiem locekļiem dod mazāku spēka izpausmi nekā spēka producēšanas summa ar abām rokām atsevišķi. Acīmredzot, bremzēšanas procesi abās rokās vienlaicīgi veido šī fenomena pamatus. Par neirālo procesu būtisko lomu spēka izpausmju palielināšanā ir veikti daudzi pētījumi. Tiek norādīts, ka lielākas atšķirības ir novērojamas muskuļu grupās, kuras reti izmanto. Protams, ka šo efektu noteikt ir ļoti grūti trenētiem indivīdiem vai arī tāpēc, ka tas nav visiem novērojams. Tajā pašā laikā vairums pētījumu kontrakcijas spēka un noguruma jomā netiek veikti ar izometriskām kontrakcijām praktisku apsvērumu dēļ. Motoro vienību rekrutēšanās ir komplicētāka neizometriskās kontrakcijās nekā izometriskās. Arī nogurums abos gadījumos veidojās atšķirīgi. Motoro vienību rekrutēšanās samazinās ievērojami ātrāk neizometriskās kontrakcijās. Vibrācijas pielietošanas gadījumā izometriskās kontrakcijās netiek novērots spēka pieaugums Bongiovani 30

31 G. (Bongiovanni G. 1990), bet dinamiskajās kontrakcijās ir novērojams spēka pieaugums pēc vibrācijas treniņiem Isurins V. (Issurin V.B. 1994, 1999) Motoro vienību sinhronizācija Motoro vienību sinhronizācija norāda uz motoro vienību skaitu, kuras tiek vienlaicīgi iesaistītas spēka producēšanas procesā. Sinhronizācija notiek no presinaptisko neironu sazarotās ieejas, kas producē kopējo sinaptisko ieeju, lai vienlaicīgi palielinātu motoneironu izlādēšanās izmaiņas. Motoro vienību sinhronizācijas palielināšanās ir viens no faktoriem, kuru izmanto spēka un jaudas palielināšanai spēka treniņu procesā Gabriels D., Seils D., Milners brauns H. (Gabriel D.A. 2006, Sale D. 1992, Milner-Brown H.S. 1975) ar kolēģiem ir pētījuši izlādēšanās intensitāti muskuļos un ir konstatējuši, ka motoro vienību sinhronizācija ir lielāka svarcēlājiem nekā kontroles grupas indivīdiem. Tomēr ir nepieciešams norādīt, kā šī sinhronizācija tika konstatēta ar netiešo metodi virsmas EMG metodi, ar kuru protams, ka var konstatēt motoro vienību elektriskās aktivitātes amplitūdas lielumu, bet šī metode pagaidām tiek apstrīdēta, lai noteiktu motoro vienību sinhronizācijas līmeni. Izmantojot tiešo motoro vienību sinhronizācijas noteikšanas metodi Semlers Dž. (Semmler J.G. 1998) norāda, ka spēka slodzēs svarcēlāji iesaista lielāku motoro vienību skaitu, kas liecina par to, ka sinhronizācijas palielināšanās ir saistīta ar adaptācijas procesiem spēka slodžu rezultātā, kā rezultātā palielinās spēka producēšana. Pēc akūtas netiešās vibrācijas (platforma) EMG aktivitātes, spēka un jaudas palielināšanās norāda uz būtisku motoro vienību sinhronizācijas - rekrutēšanās procesa uzlabošanos Bosko K., Kardinale M., Delekluse K. (Bosco C. 1998, 1999, Cardinale M. 2003, Delecluse C.M.R. 2003). Virsmas EMG ir vājš pierādījums motoro vienību sinhronizācijas palielināšanās faktam, un tādēļ ir nepieciešama zināma uzmanība interpretējot iegūtos rezultātus Starpmuskuļu koordinācija Jebkura veida fizisko aktivitāšu laikā muskuļu sadarbību nosaka starpmuskuļu koordinācija. Tiklīdz notiek muskuļu agonistu kontrakcija, vienlaicīgi saraujas arī muskuļi antagonisti Seils D. (Sale D.G. 1992). Kad tiek realizētas jaunas un vēl labi neapgūtas kustības, antagonistu kontrakcijas, pateicoties reciprokālam bremzēšanas veidam, samazina agonistu kontrakcijas spēku. Par to liecina fakts, ka samazinās antagonista EMG aktivitāte. Ir norādes, ka akūta netiešās vibrācijas slodze izsauc identiskas izmaiņas tāpat kā spēka un jaudas treniņi Bosko K. (Bosco C. 2000). Ja tas tā ir, tad noteikti pastāv iespēja, ka vienlaicīgi, samazinoties antagonistu aktivitātei, palielinās antagonistu aktivitāte. Par to liecina pierādījumi par akūtas tiešās vibrācijas pētījumu rezultātiem ka muskuļu vārpstiņu uzbudinošās iespējas notiek tad, kad tās aktivizē Ia aferentos nervus. Savukārt šie aferentie (sensorie) nervi iesaista arī alfa motoneironus tajos pašos muskuļos, kas atbrīvo agonistus-antagonistus Eklunds G. (Eklund G. 1966). Antagonistu kontrakcijas spēks palielinās muskulim noguruma stāvoklī, un vibrācijas izsauc lielākas ko-kontrakcijas nekā kontroles kondīcijā. Bet šīs ko-kontrakcijas nemainās noguruma laikā vai citā stāvoklī. Aberkombrijs A. (Abercromby A.F.J. 2006) ierosināja, ka akūta netieša vibrācija ir cēlonis neiromuskulārām iespējām, kas daļēji var ierobežot ko-kontrakciju lielumu ceļa locītavā. Pētījumā, kuru ir veikuši Misči M., Kardinale M. (Mischi M., Cardinale M. 2009), ir noteikta augšdelma divgalvu un trīsgalvu muskuļu 31

32 savstarpējā kontraktilitāte izometriskas kontrakcijas laikā ar un bez vibrācijas ietekmes. Pētījumā minētie muskuļi tika vibrēti tiešā veidā ar 28 Hz frekvenci 15 sek. laikā. Misči M., Kardinale M. konstatēja, ka ko-kontrakcijas notiek tikai tad, kad spēka izpausmes ir nelielas 20-40% no maksimāli iespējamā spēka. Tas liecina par to, ka ko-kontrakcijas stabilizē locītavu, bet nekādā gadījumā tās neizmaina agonistu spēka producēšanas iespējas. Misči M., Kardinale M. (Mischi M., Cardinale M. 2009) secināja, ka vibrācijai var būt pozitīva ietekme rehabilitācijas agrīnajā stadijā, un, lai stabilizētu locītavu, ir nepieciešams neliels muskuļu spēka pielikums Vibrācijas akūtā efekta ietekme uz spēka un jaudas izpausmēm dinamisko aktivitāšu laikā Divos pētījumos tika noteikta vibrācijas ietekme uz divgalvu muskuļa maksimālo spēku dinamiskās kontrakcijas laikā Isurins V. (Issurin V.B. 1999). Maksimālais spēks un jauda Isurins V. (Issurin V.B. 1999) ievērojami (p<0,05) palielinājās koncentriskas kontrakcijas laikā. Šo pozitīvo efektu labāk novēroja elites līmeņa atlētiem. Isurins V. un Tanenbaums G. (Issurin V.B., Tanenbaum G. 1999) secināja, ka vibrācija ievērojami (p<0,05) palielināja maksimālo jaudu (10,4%) elites līmeņa atlētiem salīdzinājumā ar amatieriem (7,9%). Ritvegers Dž. ar kolēģiem (Rittweger J. 2003) eksperimenta dalībniekus noslogoja ar pietupieniem līdz spēka izsīkumam ar papildus pretestību 40% no ķermeņa masas un arī ar visa ķermeņa vibrācijas slodzēm. Konstatēja, ka vibrācijas rezultātā spēka izsīkums iestājās ievērojami ātrāk (p<0,05) nekā bez vibrācijas. Arī skābekļa patēriņš pietupienu laikā ievērojami palielinājās (p<0,05) visa ķermeņa vibrācijas rezultātā. Kā norāda autori, tad noguruma ātrāku iestāšanos nodrošināja lielāka muskuļu aktivitāte, kuru deva vibrācijas papildus slodze. Muskuļu aktivitāti dinamiskajās submaksimālās un izometriskās maksimālās kontrakcijās var palielināt, pateicoties vibrācijas iedarbībai. Maksimālu dinamisku koncentrāciju laikā vibrācija spēj palielināt spēka un jaudas izpausmes. Kā tika noskaidrots, lielāks pozitīvais efekts tika novērots elites līmeņa atlētiem. Pagaidām nav noskaidrots, kāpēc maksimālo izometrisko spēku palielināšanās ir lielāka, pateicoties vibrācijas iedarbībai. Tomēr ilgstoša vibrācijas iedarbība izraisa nogurumu maksimālās, submaksimālās izometriskās un dinamiskās muskuļu kontrakcijās. Vibrācijas rezultātā radītais nogurums acīmredzot veidojās tāpēc, ka palielināts vibrācijas radītais uzbudinošais efekts uz muskuļu spēka un jaudas producēšanu slodzes realizēšanas sākuma stadijā, un vibrācija samazina neiromuskulārās sistēmas darbspēju līmeni. Kopsavilkums. Pētījumos tiek apstiprināts, ka vibrācijas rezultātā samazinās VO2 max un paātrinās sirdsdarbība, kā arī lokālās vibrācijas gadījumā novēroti arī apsārtumi un uzpampumi, kas liecina par asins pieplūdi vibrācijas lokācijas vietā Ritvegers Dž., Kardinale M. (Rittweger 2000, Cardinale M. 2005). Vibrācijas ietekmē palielinoties spēka izpausmēm, secinām, ka uzlabojusies muskuļu šķiedru sinhronizācija, jo pēc iedarbības palielinās jaudas izpausmes, taču virsādas EMG nemainās vai pat samazinās Bosko K., Kardinale M., Delekluss K. (Bosco C. 1998, 1999, Cardinale M. 2003, Delecluse C. 2003). Tiklīdz notiek muskuļu agonistu kontrakcija, vienlaicīgi saraujas arī muskuļi antagonisti un novēro EMG aktivitātes mazināšanos muskuļos antagonistos Seils D. (Sale D.G. 1992). Seils D. norāda, ka noguruma ātrāku iestāšanos nodrošināja lielāka muskuļu aktivitāte, kuru deva vibrācijas papildus slodze. 32

33 1.4. Airēšanas biomehāniskais un anatomiskais raksturojums Airēšanas pirmsākumi meklējami jau daudzus gadu tūkstošus atpakaļ, lai gan mūsdienu izpratnē sporta airēšanas Haladejs E., Vaiglesforts N. (Halladay E. 1990, Wigglesworth N. 1992, Krauksts V. 1997) pirmsākumi aizsākas 18. gs., līdz ar to krasi izmanījies laivu mehāniskais veidols un biomehāniskie pamatprincipi airējot. Biomehānika kā zinātnes nozare ir cēlusies no bioloģijas, bioķīmijas un biofizikas, kas pēta mehāniskās īpašības un mehāniskās parādības dzīvības procesu norisē Fanijs J. (Funy Y.C , Lanka J. 1995), lai gan kustību aprakstus un traktātus sācis veikt jau Aristotelis 4.gs p.m.ē. Savukārt cilvēka biomehānika varētu būt starpdisciplinārs pētījums, analizējot un novērtējot cilvēka kustības Vinters D. (Winter D.A. 2009). Pretēji klasiskajai biomehānikai mūsdienās tiek pētīta katras locītavas kustību dinamika Ivancevičs V., Ivancevičs T. (Ivancevic V.G., Ivancevic T.T. 2006), kas ļauj izvērtēt kustības vēl precīzāk. Airēšanas praksē min divus pamatjēdzienus: airēšanas tehniku un airēšanas (9.att.) stilus Klešņevs V., Sečers N., Volainitis S., Kornets Dž., Bušs P., Kamings N.(Krauksts V. 1997, Kleshnev V. 2006, 2007, Secher N.H., Volainitis S. 2007, Cornett J., Bush P., Cummings N. 2008). Airēšanas tehnika ir izpildīto kustību komplekss laivā, saskaņojot atsevišķas kustības ķermeņa daļās, panākot racionālu ķermeņa energoresursu izlietošanu un maksimālā pārvietošanās ātruma sasniegšanu, kā arī ietverot psiholoģisko un taktisko sagatavotību. Tādējādi sportisti tiek filmēti un skatīti dažādās plaknēs, nosakot airētāja kustības attiecībā pret laivas kustībām Klešņevs V. (Kleshnev V , 2010). Airēšanas stils ir airētāja kustību izpausmju forma, kurā ietilpst: sēdēšana uz soliņa, aira turēšanas satveršanas īpatnības, kustību veids smēliena laikā (9.att.), kā arī citi parametri. 9.attēls. Airēšanas stili (Kleshnev V ) 33

34 Airēšanā airēšanas stilus nosaka pēc uzsvara uz kāju darbību un ķermeņa augšdaļas darbību (10.att.), kā arī laiku, kad tiek uzsākta kustība vienlaicīgi kājām ar ķermeņa augšdaļu vai atsevišķi. DDR stils ilgstošs spēcīgs smēliens ar ķermeņa augšdaļu vienlaicīgi spiežot ar kājām uz atbalstu. Rozenberga stils ļoti spēcīgs smēliens sākumā ar kājām un tad ar ķermeņa augšdaļu, cikla beigās ķermeņa augšdaļa ir noliekta atpakaļ. Adama stils spēcīgs un garš smēliena sākums ar kājām un vienlaicīgi ar ķermeņa augšdaļu, kas smēlienā iesaistīta mazāk. Grinko stils radies salīdzinoši nesen, ar izteiktu uzsvaru uz kāju darbību smēliena sakumā un salīdzinoši nelielu darbību ar ķermeņa augšdaļu, (10.att.). 10.attēls. Airēšanas stilu jaudas grafisks attēlojums smēliena fāzē (Kleshnev V. 2006) Kā parādīts 10. attēlā, visaugstāko jaudu sistēmā (ķermenis, kājas, rokas) smēliena laikā spēj attīstīt Rozenberga stilā, savukārt visvienmērīgākā jauda smēlienā tiek panākta DDR stilā. Grinko stilā, kas izveidojies no Adama un Rozenberga stila, izteikta darbība ir tieši ar kāju spiešanu uz balstu laivā. Šobrīd uzskata, ka šie 4 stili ietver vēl citus stilus Grīns E., Klešņevs V., Sečers N., Volainitis S. (Green E.A.W 1980, Kleshnev V. 2006, 2007, 2010, Secher N.H., Volainitis S. 2007). Katrs sportists piemeklē sev atbilstošo stilu vai stilu kombināciju. 34

35 Airēšanas viena smēliena cikla biomehāniskā analīze Airēšanā kustības tiek pētītas jau no 19. gs. beigām, lai gan pētījumi bija aptuveni. 20. gs. ļoti strauji attīstījās biomehāniskā analīze airēšanā, tā turpina attīstīties arī 21. gs. Haladejs E. (Halladay E. 1990). Airēšanā klasiski izdala kustību struktūru 4 fāzēs (11.att.), lai gan mūsdienās jau tiek izdalītas 5 fāzes Ponjakota A., Šupuks T., Zanči (Panjkota A., Šupuk T., Zanchi. 2006) un pat 9 mikrofāzes Klešņevs V. (Kleshnev V. 2007). Klasiskā kustību struktūra airēšanā - 4 fāzes, kas ilgst vidēji 1,7s, kas atbilst 36 smēlieniem minūtē: 1. Fāze satvēriens 2. Fāze smēliena sākums 3. Fāze smēliena beigas, atbrīvošanās 4. Fāze atpūta, piebrauciens Kornets Dž., Bušs P., Kamings N. (Krauksts V. 1994, Cornett J., Bush P., Cummings N. 2008) 11.attēls. Airētāju kustību struktūra pa fāzēm un mikrofāzēm (Kleshnev V. 2004) 35

36 1.Fāze satvēriens rokas pirksti pilnībā satver airi (12. att.), un ieliek airus ūdenī. 12.attēls. 1.fāze satvēriens (Découfour N., Pudlo P 2007Mazzone Thomas M.D.1988) Kājas saliektas 90 grādu leņķī attiecībā pret laivu (A), airētājs ir veicis pilnu piebraucienu līdz laivas pakaļgalam, muskuļi erectus spinae, deltoideus, biceps femoris un citi ir pilnībā atbrīvoti un iestiepti Macone T., Klešņevs V., Dekoufours N., Padlo P. (Mazzone Thomas M.D.1988, Kleshnev V , Découfour N., Pudlo P. 2007). Airētājs noliec augumu un rokas uz priekšu (B), papēži pekas (speciāli apavi, kas iestiprināti laivas korpusā) tiek atcelti no platformas. Būtiski ir noliekt ķermeņa augšdaļu uz priekšu no gurniem, nevis saliekt muguru kuprī. Ļoti daudz tiek meklēti risinājumi, kā efektīvāk noliekt muguru uz priekšu. Airi veido taisnu līniju ar roku, plaukstu un elkoņiem (C), un ķermenis atrodas laivas centrā. Tad seko airu ielikšana ūdenī vispirms izvirzot rokas uz priekšu, uz augšu un izgriežot ar plaukstu airi tā, lai lāpstiņa atrastos vertikāli ūdens virsmai, šajā mirklī kustības veikšanā piedalās muskuļi triceps brachii, kā arī rokas saliecējmuskuļi. Tad airi lāpstiņu strauji iegremdē ūdenī, tā, lai tiktu izjusts atbalsts un līdzsvars. Uzskata, ka šajā fāzē visaktīvāk piedalās šādi muskuļi: deltoideus, trapeczius, serratus anterior, erector spinae, rectus abdominis, biceps femoris, triceps brachii, tibialis anterior, gastrocnemius. 2.Fāze smēliens - ir visa cikla galvenā fāze (13. un 14.att.), kurā sākas smēliens un laivas pārvietošanās ātrums atkarīgs no smēliena jaudas. 13.attēls. 2. Fāze (2 mikrofāzes) smēliens (Découfour N., Pudlo P 2007) 36

37 14.attēls. 2. fāze (2 mikrofāzes) smēliens (Mazzone Thomas M.D.1988) Smēliena fāzi var nosacīti iedalīt 3 daļās (kāju darbība, muguras darbība un roku darbība) pamatojoties uz dominējošām muskuļu grupām. Pie pareizas aira vilkmes ūdenī, laiva virzās ūdenī nepārtraukti un taisni (Mazzone Thomas M.D.1988, Krauksts V , Kleshnev V , Découfour N., Pudlo P 2007), kā arī sakoordinējot ķermeņa daļu kustības tiek noteikts relatīvais spēks vai potenciālā jauda katrai ķermeņa daļai. Lai nodrošinātu nepārtrauktu kustību smēlienam jānotiek pa garenisko asi laivai, un kustības laivā ir vienmērīgas un sinhronizētas. Kāju darbība: smēliena sākumā kājas sāk aktīvu darbību, kāju darbības sākas pie 90 grādu leņķa attiecībā pret soliņu un apakšstilbiem, un smēliena izpildē piedalās šādi muskuļi: qadriceps femoris, soleus, gastrocnemius, kā arī augšstilba mugurējās daļas muskuļi Macone T., Čangs K. (Mazzone Thomas M.D.1988, Zhang K. 2004). Rokas un mugura ir noliektas uz priekšu zoda līmenī (13.att.), ir taisnas un darbojas statiskā režīmā (A). Kustību ar kājām sāk tikai tad, kad airi ir ievadīti ūdenī pilnīgi. Smēliena sākumā kustības izpildei aktivizējas šādi muskuļi: deltoideus, trapezius, biceps brachii u.c. Muguras darbība: lai veiktu pēc iespējas jaudīgāku atgrūdienu ar kājām, rokas un mugura saglabā statisku stāvokli, līdz kājas iztaisnojas aptuveni līdz pusei, tad smēlienu sāk veikt mugura un rokas, šajā fāzē aktivizējas šādi muskuļi: erector spinae, teres major un minor u.c. Sākumā aktīvi smēlienu veic mugura un, kad kājas gandrīz iztaisnojas, aktīvi sāk vilkt rokas (B), tajā pašā laikā kājas balstās uz platformas Macone T., Klešņevs V., Dekoufours N., Padlo P. (Mazzone Thomas M.D.1988, Krauksts V , Kleshnev V , Découfour N., Pudlo P. 2007). Smēlienā airētājs izmanto savu ķermeņa svaru, lai pēc iespējas efektīvāk varētu veikt smēlienu. Smēlienā atliecot muguru un airiem nonākot aptuveni 90 grādu leņķī pret laivas korpusu, ir maksimālās jaudas pielikšanas punkts, kad smēliena jauda ir vislielākā. Šajā momentā airētāji par savām izjūtām secina, ka starp kāju atbalstu un airu rokturi tiek izjusta iekāršanās (Krauksts V. 1997), tas, protams, ir airētājiem ar vairāku gadu pieredzi, kas spēj atbrīvot smēlienā iesaistītos muskuļus. Roku darbība: sākas ar muguras atliekšanu velkot airus. Svarīgi ir neuzsākt roku darbību ātrāk, jo tad samazināsies smēliena jauda (15. att.). Kad kustība uzsākta ar rokām, plaukstas satvērušas rokturi un velk virzienā uz krūtīm, kājas saglabā atbalstu pret platformu (A). Velkot klāt airus ķermenim, pleci ir atbrīvoti, mugura taisna, un plaukstas pietuvinās maksimāli krūtīm (B). Īsu mirkli rokas atrodas viena otrai blakus, parasti kreisā roka ir augšējā pār labo roku Macone T., Klešņevs V., Dekoufours N., Padlo P. (Mazzone Thomas M.D.1988, Découfour 37

38 N., Kleshnev V Découfour N., Pudlo P 2007), šajā brīdī rokas ir zem krūtīm, apmēram ribu loku rajonā. Smēlienā fāzē aktīvi piedalās šādi muskuļi: deltoideus, trapezius, teres major, erector spinae, seratus anterior, quadriceps femoris, biceps femoris, gluteus maximus, gastrocnemius, soleus, biceps brachii, brachialis, brachioradialis, extensor carpi ulnaris, pectoralis major un minor. 15.attēls. 2.fāze (mikrofāzes turpinājums) smēliens roku darbība (Découfour N., Pudlo P 2007, Mazzone Thomas M.D.1988) Ļoti būtiska ir roku darbība ieliekot airi ūdenī un veicot smēlienu ūdenī, saglabājot airi pie ūdens virsmas. Iegremdējot airi dziļāk, laiva kļūst nestabila, tādas pašas problēmas ir ja airis ievietots ūdenī līdz pusei. 3. fāze smēliena beigas tiek beigts aktīvs smēliens (16. att.) un airis tiek izcelts no ūdens. 16.attēls. 3.Fāze smēliena beigas (Découfour N., Pudlo P 2007, Mazzone Thomas M.D.1988) Aira izcelšana no ūdens ir viens no smēliena fāzes izšķirīgākajiem momentiem, jo smēliena beigās ātrums ir vislielākais un, izceļot airi par ātru, smēlienā ieliktā jauda netiks realizēta un pārvietošanās ātrums samazināsies, bet, ja airi izcels par vēlu, laiva tiks nobremzēta. Šajā fāzē kājas ir pilnībā iztaisnotas un noliektas perpendikulāri 35 grādu leņķī attiecībā pret laivu, ko veic muskuļi: quadriceps femoris, kā arī gluteus maximus u.c. Zods ir vienā līmenī ar acu skatienu, kas ir virzīts taisni un uz priekšu. Izceļot airi no ūdens jāievēro secība, kas ir aira kustības virziena maiņa, kas notiek laivai slīdot uz priekšu pa ūdeni. Airim nonākot virs ūdens, tas tiek pievilkts pie vēdera nospiežot rokturi uz leju, ko veic muskuļi flexor carpi ulnaris, biceps 38

39 brachii u.c., vienlaicīgi airis tiek izgriezts pusaplī vertikālā stāvoklī, un rokas tiek izvirzītas aiz ceļiem Macone T., Klešņevs V., Dekoufours N., Padlo P. (Mazzone Thomas M.D.1988, Krauksts V Découfour N., Kleshnev V Découfour N., Pudlo P 2007). Ja airis izņemts ārā no ūdens pareizi, tad nevar novērot ūdenī baltus viļņus, līdz ar to laiva ir stabila un veic taisnu kustību uz priekšu. Smēliena beigu fāzē veicot kustības visaktīvākie ir šādi muskuļi: quadriceps femoris, gastrocnemius, gluteus maximus, biceps brachii, flexor carpi ulnaris, latisimus dorsi, extensor carpi ulnaris, brachioradialis, brachilis, teres major, teres minor, posterior deltoideus, trapezius. 4.Fāze atpūta, piebrauciens airētājs šajā fāzē veic piebraucienu Čangs K. (Krauksts V Zhang K. 2004) pēc iespējas tuvāk laivas pakaļgalam, un airi tiek pārnesti (17.att.) uz galēji priekšējo stāvokli. Atpūtas, sagatavošanās fāzē notiek: roku iztaisnošana, ķermeņa noliekšana uz priekšu un piebrauciens. 17.attēls. 4.fāze (2 mikrofāzes augšējie attēli) atpūta, sagatavošanās fāzē (Découfour N., Pudlo P 2007, Mazzone Thomas M.D.1988) Roku iztaisnošana: piebrauciena laikā airi tiek pārnesti uz laivas priekšējo galējo stāvokli, virzot airu rokturus prom no ķermeņa iesaistoties kustībā šādiem muskuļiem: anterior deltoideus, triceps brachii u.c. Airus pārnest vajadzētu ar tādu pašu ātrumu, ar kādu tie tika atvirzīti pie ķermeņa smēliena laikā Macone T., Klešņevs V., Dekoufours N., Padlo P., Čangs K. (Mazzone Thomas M.D.1988, Kleshnev V Découfour N., Pudlo P Zhang K. 2004). 39

40 Būtiski ir airus nepārnest lēnāk vai gluži pretēji ātrāk, jo tad tiek pieļautas nepilnības, kas rada kustību nevienmērīgu pārtraukšanu Macone T., Čangs K. (Mazzone Thomas M.D Krauksts V Zhang K. 2004). Būtiski ir aira virzīšana horizontālā stāvoklī paralēli virs ūdens virsmas. Ķermeņa noliekšana uz priekšu: kad rokas ir izvirzītas priekšā, tad ķermeņa augšdaļa tiek virzīta uz priekšu sākot no gurniem (A), izpildot vienmērīgu ķermeņa virzīšanu, līdz rokturi iztaisnotās rokās ir padoti pie apakšstilbiem. Piebrauciens: kājas tiek saliektas celī (C), līdz pie apakšstilba tiek sasniegts 90 grādu leņķis, kad tiek aktivizēti muskuļi: biceps femoris, gastrocnemius, rectus abdominus u.c. Macone T., Dekoufours N., Padlo P. Čangs K. (Mazzone Thomas M.D.1988, Krauksts V Découfour N., Pudlo P Zhang K. 2004) Piebrauciena laikā ir būtiski izprast laivas ātrumu un piebrauciena ātrumu, izkustinot soliņu, nesteigties uzreiz ātri nonākt laivas aizmugurē, kas radīs bremzējošu kustību, un laiva kļūs nestabila. Šajā fāzē kustības izpildes laikā visaktīvāk iesaistās šādi muskuļi: biceps femoris, gastrocnemius, triceps brachii, trapezius, rectus abdominis Airēšanas kinētiskā analīze Lai uzsāktu airēšanu, nepieciešams inventārs laivas un airi, kā arī airētāji gan pāru airu, gan nepāra airu laivās Baudouins A., Havkins D., Klešņevs V. (Baudouins A., Hawkins D. 2004, Kleshnev V ). Nepieciešams nodrošināt arī tehnisko sagatavotību, fizisko sagatavotību Havkins D. (Hawkins D. 2000). Aplūkojot laivas, iezīmējas būtiskas atšķirības, kas izmaina biomehāniskos parametrus un tehniku. Airēšanā biomehāniskos mērījumus sācis pētīt Sanktpēterburgas zinātnieks Krasnopevtsev G gadā. Mainoties laivu tipam gan pāru, gan nepāru laivām, kā arī aplūkojot laivas retrospektīvā skatījumā, izmainās arī kinētiskā enerģija un līdz ar to pārvietošanās ātrums, kas laivām uzlabojoties palielinās. Lai gan laivām smēliena fāzē (kad tiek realizēta stacionāra darbība, bez paātrinājumiem, kā tas notiek startā) kinētiskā enerģija ir aptuveni 10 18%, bet airētāja kinētiskā enerģija ir no 82 90% un enerģijas līdzsvars ir aptuveni nulles līmenī Klešņevs V. (Krauksts V. 1997, Kleshnev V. 2002). Hidropretestībai tiek tērēts aptuveni 90%, bet airopretestībai 10% kinētiskās enerģijas. Kinētisko enerģiju aprēķina pēc šādas formulas: E = m v² / 2 kur: m ķermeņa masa, v tā ātrums. Kinētiskās enerģijas daudzums ir tieši proporcionāls masai šīs masas ātruma kvadrātam. Tātad: galvenais kinētiskās enerģijas vilcējspēks smēliena laikā ir airētāja ķermeņa masa. Laivas kustības ātruma izmaiņas smēliena laikā faktiski rada nedaudz lielākus enerģijas zudumus (par minimālākajiem) kādi varētu būt, ja laivas ātrums būtu konstants un būtu identisks cikla vidējam ātrumam (Krauksts V. 1997). Šo divu rādītāju starpību sauc par laivas lietderības koeficientu. Laivas ātruma svārstības un lietderības koeficients ir apgriezti proporcionāli airēšanas smēlienu skaitam. Laivas lietderības koeficients vidēji no 95.5 % airējot ar 20 smēlieni min. Samazinās līdz airējot 40 smēlieni min. Lietderības koeficients samazinās arī tad, kad palielinās airētāja un laivas masas attiecība Klešņevs V. (Krauksts V. 1997, Kleshnev V. 2002). Tādēļ vieglā svara airētājiem un sievietēm šis lietderības koeficients ir nedaudz palielināts. Starp 40

41 dažādas sagatavotības komandām ir novērota minimāla atšķirība - 0.4%, kas 2000m distancē ir 0.5 sek., 18. attēls. Fizikālo spēku iedarbība uz laivu (Baudouins A., Hawkins D. 2004) Laivas pārvietošanās ātrumu nosaka dažādi spēki (18.att.), kur FB1, FB2 ir airētāji FGT ir gravitācijas spēks, FD ir vilkmes spēks un FBU ir hidrostatiskais spiediens Baudouins A., Havkins D. (Krauksts V. 1997, Baudouins A., Hawkins D. 2002, 2004). Pie nosacījuma, ja laivai nav vertikālo svārstību, kas būtiski samazina laivas pārvietošanās ātrumu. 19.attēls. Kinētiskās enerģijas atspoguļojums viena smēliena cikla laikā (pie kustību biezuma 34,5 smēlieni minūtē (Kleshnev V. 2002) Airēšana ir periodisks process. Smēliena ciklā ir atbalsta fāze, kuras laikā tiek virzīta laiva uz priekšu, un šī fāze periodiski mainās ar bezatbalsta periodu, kura laikā notiek piebrauciens un sagatavošanās nākošajam smēlienam. Smēliena laikā sistēmas (airētājs un laiva) kinētiskā enerģija palielinās un uzkrājas Klešņevs V. (Krauksts V. 1997, Kleshnev V. 2002), bet tā samazinās un izmantojas piebrauciena fāzē. Kinētiskās sistēmas daudzums (19. att.), kuru airētāja - laivas sistēma uzkrāj smēliena fāzē, nosaka sistēmas vidējo pārvietošanās ātrumu. Spēks, kas paātrina airētāja smaguma centru, ir lielāks tad, kad ir lielāka atbalsta reakcija uz kāju atbalstu un kad ir mazāka piepūle uz rokturi. Vienīgais spēks, kas virza uz priekšu visu sistēmu, ir atbalsta reakcija uz lāpstiņu. Tā ir vienāda ar pielikto spēku un apgriezti pretējā virzienā aktīvajam spēkam, ar kādu lāpstiņa spiež uz ūdeni. Tādējādi nodrošinot arī aira iegremdēšanu ūdenī. To var sasniegt tikai ar aktīvu kāju darbību Bernšteins I., Vēbers O., Voledžs R., Nolte N., Klešņevs V. (Krauksts V. 1997, Bernstein I.A., Webber O. Woledge R. 2002, Nolte N. 2011, Kleshnev V. 2004, 2011). Liela loma ir arī ātrumam lai palielinātu laivas ātrumu, arī kāju darbībai jābūt ātrai. Mūsdienās ir iespēja noteikt: laivas ātrumu, laivas paātrinājumu, spēka momentu uz rokturi, aira horizontālo leņķi un vertikālo leņķi, soliņa pārvietošanos un plecu joslas pārvietošanos (20.att.). Papildus var būt noteikts arī spēka lielums 41

42 uz duļļiem, spēks uz kāju atbalstiem, spiediens uz soliņa, vēja virziens un ātrums, kā arī var noteikt spēku, kurš ir pielikts rokturiem un lāpstiņai, vertikālo spēku uz atbalstiem, sānsveres leņķi, gareniskās laivas svārstības un soliņa paātrinājumu. 20. attēls. (A) BioRowTel v5.0 tele metriskā sistēma un (B) uz airi uzlikts bezvadu sensors (Kleshnev V. 2011) Mūsdienu tele metriskās sistēmas sver nedaudz vairāk par kilogramu un ir iespēja analizēt rezultātus kuri ir iegūti reālā laikā ar datortehnikas palīdzību Sinhronizācija airēšanā Satvēriena sinhronizācija pilnībā ir atkarīga no katra komandas dalībnieka pieredzes airēšanā. To parasti uzlabo ar airēšanu komandu laivās. Ļoti svarīgi ir saglabāt airētāja kustību ritmu piebrauciena laikā. Katram airētājam liela uzmanība jāvelta pieliktajam spēkam uz kāju atbalstiem, kas nosaka specifisko laivas sajūtu, kā arī komandas biedru sajūtu. Sinhronizācija smēliena beigās ir atkarīga no tās smēliena sākumā un no smēliena ilguma Td (21.att.). Teorētiski sinhronizācija ir atkarīga no vairākiem faktoriem: ilgstoša airēšana mazāks spēka lielums, dziļa lāpstiņas iegremdēšana, un smagie aira pleci pagarina smēliena laiku; īslaicīga un intensīva airēšana lielāki spēki, sekla lāpstiņas iegremdēšana un vieglie airu pleci saīsina smēliena laiku. Šie parametri ir atšķirīgi katrā laivu klasē un no airētāju sagatavotības līmeņa. Attēlā klasiski salīdzināti divu laivu airētāji, kur augšējā attēla pusē redzams rezultāta (laiks) blīvums un attēla lejas daļā otrs airētāju pāris ar rezultātu (laiks) izkliedi, kas liecina par abu laivu airētāju sinhronu darbību uzsākot smēlienu, nobeidzot smēlienu un veicot piebraucienu Kornets Dž., Bušs P., Kamings N., Klešņevs V. (Krauksts V Cornett J., Bush P., Cummings N. 2008, Kleshnev V. 2011), kas ir būtisks priekšnoteikums labam rezultātam sacensībās. 42

43 21. attēls. Smēliena cikla airētāju sinhronitātes salīdzinājums izceļot satvērienu un smēliena beigas (Kleshnev V. 2011) Lai sasniegtu sinhronu darbību, laivā tiek meklēti dažādi risinājumi, kā telemetrijas iekārtu uzstādīšana uz laivas Šafers N., Mates K., Efenbergs A., Klešņevs V. (Schaffert N., Mattes K., Effenberg A.O. 2011, Kleshnev V. 2004, 2011), pārraidot informāciju par katru airētāju trenerim. Lai precizētu sinhronu darbību laivā, nepieciešams arī noteikt katrā airī pielikto darbības spēku, jo, kā zināms, airētājs laivā veic asimetriskas kustības ar rokām, jo airi, veicot smēliena beigas, pārklājas, kas arī rada nesimetrisku darbību ar airiem (21.att.), kas pierāda, ka arī pieliktais darbības spēks ir abām rokām atšķirīgs. Kosavilkums. Nosakot airēšanas kustību struktūru, biomehāniku un anatomiju, varam izvērtēt klasiskās 4 fāzes: satvērienu, smēlienu, smēliena beigas un sagatavošanos. Bez tam izšķir airēšanas stilus, kopskaitā 4, lai gan literatūrā mēdz runāt arī par 5. stilu. Aktīvākie muskuļi, kuri iesaistās airēšanā, ir šādi: erector spinae, latisimus dorsi, trapezius, deltoideus, teres major, teres minor, qadriceps femoris, gastrocnemius, soleus, gluteus maximus, triceps brachii, biceps brachii un extensor carpi ulnaris. Protams, arī pārējie muskuļi iesaistās airēšanā, taču šos vairāki autori min, kā būtiskākos Macone T., Dekoufours N., Klešņevs V. Pudlo P. (Mazzone Thomas M.D.1988, Krauksts V Découfour N., Kleshnev V Découfour N., Pudlo P. 2007) Airētāju anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes spēju testēšanas iekārtas Izstrādājot darbu tika izvērtēta nepieciešamība veikt anaerobās jaudas (maksimāli augstas īslaicīgas intensitātes slodze) un anaerobās jaudas kapacitātes (maksimāli augstas aptuveni 30 sekunžu intensitātes slodze) testu airētājiem ar stacionāro airēšanas ergometru Concept-2, tam pakārtoti veicot elektromiogrāfiju ar Biometric LTD mērinstrumentu, tādējādi nosakot lokālās vibrācijas efektivitāti pirms un pēc testiem. 43

44 Airēšanas stacionārais ergometrs Concept-2 Airēšanas stacionārais ergometrs Concept-2 ir atzīts par labāko ergometru airētājiem, kas vistuvāk pielīdzināts airēšanai uz ūdens realitātē, lai gan salīdzinot ātrumu uz ūdens laivā un uz statiskā Concept-2 ergometra (22. att.), būtiskas atšķirības netiek novērotas Garlands S. (Garland S.W. 2005). Salīdzinot dažādus Concept-2 airēšanas ergometrus, izvēlējāmies tieši stacionāro versiju, jo, izpētot literatūru, visbiežāk pētījumi veikti tieši ar stacionāro Concept-2 ergometru (23.att.), kā arī stacionārais Concept-2 ergometrs jau izveidots gadā. Lai gan tiek piedāvāti arī citi Concept-2 veidi, piemēram, dinamiskais ergometrs, salīdzinot abus ergometrus, ievērojamas atšķirības netiek novērotas Hopkins V., Bernšteins I., Klešņevs V., Bensons A. (Hopkins W.G., 2001, Bernstein I.A. 2002, Kleshnev V. 2011, Benson A. 2011), toties zinātnieki atzinīgāk novērtē stacionāro Concept-2 ergometru. Zinātnieki atzinīgi novērtējuši arī RowPerfect un WoterRow ergometru, ar kuru arī veikti zinātniskie pētījumi Klešņevs V., tīrs R. (Kleshnev V. 2005, Steer R.R. 2006), taču salīdzinot ar statisko Concept-2 ergumetru, RowPerfect un WoterRow tomēr mazliet atpaliek no airēšanas uz ūdens simulācijas. Ir pētītas arī ergometra izmaiņas un noteiktas arī jaudas izmaiņas pie dažādiem ergometriem Kaplans N. (Caplan N.), kā arī izmaiņas jaudas izpausmē, izmainot atsevišķus stacionārā CONCEPT-2 ergometra tehniskos parametrus. 22.attēls. Pārvietošanās ātrums laivai ūdenī, kur tika noteikts vidējais ātrums 948 dalībniekiem, kā arī noteikts vidējais ātrums 170 dalībniekiem uz stacionāro Concept-2 ergometru. Ar zvaigzni ( ) apzīmējot Būtiskākās atšķirības (Garland S.W. 2005) Nosakot airēšanā smēliena cikla kustību struktūru un salīdzinot smēliena kustību struktūru uz stacionārā Concept-2 ergometra, varam secināt, ka nav būtisku atšķirību, tāpat izdalot airēšanas stilus un smēliena cikla kustību struktūras fāzes. Tāpat kā airēšanā uz ūdens, zinātnieku domas dalās arī izpildot smēlienus uz statiskā Concept-2 ergometra, sadalot smēliena ciklu pa fāzēm. Vairāki autori norāda, ka smēliena cikls sastāv no 4 fāzēm: satvēriena Harts A. (Hart A. 2006), smēliena, smēliena beigām un piebrauciena. Savukārt citi autori norāda, ka 44

45 smēliens sastāv no 5 fāzēm Davudi R., Loebs G. (Davoodi R., Loeb G.E. 2006), izdalot smēliena fāzi. 23.attēls. Vingeita tests vairākkārtējam olimpiskajam čempionam Sers S. Redgreivam (Budget R. 1994) Ar stacionāro Concept-2 ergometru veikti pētījumi, kas modificēti no Vingeita testa klašnaja A. (Klašnaja A. 2010), kas ilgst 30 s, nosakot anaerobo kapacitāti, jaudu (W), VO2max, sirdsdarbības frekvenci u.c. Vingeita testu izveidoja gadu sākumā Izraēlā, un publikācijās rezultāti tikti analizēti jau gadā, attīstoties airēšanas ergometriem. Vingeita tests (23.att.) tika pielietots pētījumos ar airētājiem EMG elektromiogrāfijas reģistrācija ar Biometrics LTD Elektromiogrāfiju kā pētniecības metodi kura reģistrē biopotenciālu izmantoja gadā Kvačs Dž. (Quach J.H. 2007), lai gan elektrisko biopotenciālu muskulī atklāja jau gadā, taču mūsdienās EMG tiek noteikta gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem Lauers S. (Lauer S.K. 2009). Elektromiogrāfija tiek izmantota: medicīniskos izmeklējumos (ortopēdijā, ķirurģijā, funkcionālajā neiroloģijā un stājas analīzē), rehabilitācijā (pēc operācijām un traumām, neiroloģiskajā rehabilitācijā, fizioterapijā un aktīvā treniņu terapijā), ergonomikā un sporta zinātnē, (biomehāniskā, kustību analīzē, sportistu spēku treniņos un sporta rehabilitācijā). Muskuļu šķiedras, veicot kustību, saņem nelielu inervāciju mv (milivoltus) jeb biopotenciālu, ko nosaka ar elektromiogrāfu, un iegūto biopotenciālu grafiski attēlo ar elektromiogrammu. Šobrīd tiek izmantoti 2 veidu elektromiogrāfijas reģistrēšanas veidi: pirmais, elektromiografa elektrodi tiek piestiprināti pie ādas uz muskuļa vēderiņa gareniskā izvietojumā longitudāli Krāmers Dž. (Cramer J.T. 2007) un otrais, elektrods tiek ievadīts muskulī Rudrofs T. (Rudroff T. 2008), kas ir nepatīkami, toties ievērojami precīzāk, ko izmanto pētījumiem kinezioloģijā. Lai iegūtu pēc iespējas precīzākus datus no elektromiogrāfa Dejs S. (Day S. 2011), kura elektrodi piestiprināti pie ādas ir jāņem vērā: muskuļu kontrakciju intensitāte 45

46 elektroda atrašanās vieta uz muskuļa vēderiņa ādas un tauku elektriskās strāvas caurlaides spēja (ādas un tauku biezums un blīvums) elektrodu un elektromiogrāfa īpatnības kontakta kvalitāte starp ādu un elektrodu. Īpaši svarīgi ir sagatavot pareizi ādu pirms elektrodi tiek piestiprināti pie ādas, kā arī elektrodu novietojums uz muskuļa vēderiņa. Mūsdienās vairums elektrodu pretestība ir no 5 līdz 50 Ω, kas var būt nepietiekams, ja āda ir nesagatavota mērījumiem. Pirms uzsākt mērījumus nepieciešams ādu notīrīt ar nedaudz abrazīvu (skrubi) līdzekli, kas nekairina ādu, bet palīdz to notīrīt no netīrumiem un vecās ādas kārtiņas. Ja āda ir tīra, tad ādu var sagatavot ar spirta salvetēm, tādējādi attaukojot ādu. Uzskata, ka āda ir sagatavota labi, ja pretestība nepārsniedz 10 Ω, savukārt vidēja, ja pretestība ir līdz 30 Ω, bet vāja pretestība, ja līdz 50 Ω, parsniedzot atļauto pretestību rezultāti nebūs objektīvi un kvalitatīvi. Sagatavošanās elektromiogrāfiskajiem mērījumiem ir būtiski ievērot secību, kā norāda Konrāds P. (Konrad P ): atbrīvot ķermeņa daļu un muskuļus, kuriem tiks noteikta to elektriskā aktivitāte; noteikt precīzu elektrodu piestirpināšanas vietu uz pētījuma dalībnieku; notīrīt ādu ar abrazīvu līdzekli vai spirta salveti; piestiprināt elektrodus pie ādas (ja elektrodi ir atsevišķi viens no otra, tad 20 mm longitudiāli muskulim); nogaidīt 3 min un tad iesildīt muskulatūra pētījumam (fiziskai aktivitātei); pievienot vadus pie elektrodiem un elektromiogrāfa (elektriskās aktivitātes reģistrēšanas iekārtas); palūgt pētījuma dalībniekam sasprindzināt muskuļus uz kuriem novietoti elektrodi; sākt elektromiogrāfijas reģistrēšanu; Pārbudīt elektrisko aktivitāti elektromiogrāfā Konrāds P. (Konrad P ). Kopsavilkums. Lai noteiktu anaerobās jaudas un anaerobās kapacitātes testa rezultātus, muskuļa biopotenciālu un muskuļa inervācijas radīto frekvenci, tika izmantots šobrīd viens no labākajiem stacionārajiem airēšanas ergometriem Concept-2, kā arī elektromiogrāfs Biometrics LTD, ar kura palīdzību tika reģistrēta muskuļa aktivitāte milivoltos mv un frekvence hercos Hz. Literatūras apskata kopsavilkums. Darba literatūras apskata daļā, tika pētīta zinātniskā literatūra par pētījumiem, kas veikti: visa ķermeņa vibrācijas, reģionālās vibrācijas un lokālās vibrācijas jomā. Darbā tika noteikti vibrācijas raksturojošie parametri: frekvence (Hz), amplitūda (mm), vibrācijas pieliktais laiks (s vai min). Būtiski bija noteikt citu pētnieku izstrādāto metodiku, kas tika pielietota pētījumos, lai varētu izstrādāt lokālās vibrācijas treniņu metodiku airētājiem vecumā gadiem. Rezultātā tika noteikta darbam optimālākā vibrācijas frekvence 100 Hz, vibrācijas amplitūda 2 4 mm, un vibrācijas pieliktais laiks 5 20 min. Taču salīdzinoši maz informācijas par vibrācijas iekārtas pielikšanas spēku spiedienu (impedanci), kas arī ir būtisks raksturlielums lokālās vibrācijas laikā, taču, jāmin, ka spiediens ir variatīvs. Apskatot vibrācijas ietekmi uz neiromuskulāro sistēmu, tika noteikta izmaiņas EMG aizturei, muskuļu adaptācija, muskuļu adaptāciju vibrācijas ietekmes rezultātā, kā arī treniņu veidus, kā viens no tiem tika apskatīts ar lokālās vibrācijas iekārta, kas tika pielietota pētījumā. Tika aplūkoti dažādi pētījumi, kas ietekmē fizisko īpašību spēka izpausmes, muskuļu un 46

47 starpmuskuļu koordināciju, kā arī akūto un hronisko efektu uz darbspēju izmaiņām vibrācijas slodžu rezultātā. Pētījuma literatūras sadaļā tika apskatīta airēšanas biomehāniska un fizioloģija, kas atspoguļo kustības struktūru smēliena laikā, kas ir pieliedzināms, kā uz ūdens, tā arī uz Concept-2 airēšanas ergometru. Bez tam būtiski airēšanā ir kustību sinhronizācija, kas ir būtisks priekšnoteikums augstākam rezultātam. Lai uzsāktu testus ar Concept-2 stacionāro airēšanas ergometru un papildus veiktu EMG elektromiogrāfisko pierakstu muskuļiem triceps brachii un latisimus dorsi, tādējādi, tika noteikts to pielietojums iepriekšējos pētījumos. 47

48 2. PĒTĪJUMA UZDEVUMI, METODES UN ORGANIZĒŠANA 2.1. Pētījuma uzdevumi Lai sasniegtu darba mērķi un pierādītu hipotēzi, tika izvirzīti šādi uzdevumi: 1. Noteikt airētāju raksturīgo darbspēju testu rezultātus, kā arī anaerobās jaudas un anaerobās kapacitātes rādītājus simulētos airēšanas testos uz stacionāra Concept-2 pirms lokālās vibrācijas iedarbības seansiem: A) anaerobās jaudas un elektromiogrāfijas noteikšana ar maksimālās jaudas testu. B) anaerobās kapacitātes un elektromiogrāfijas noteikšana ar 30s testu. 2. Teorētiski izstrādāt un praksē aprobēt lokālās vibrācijas kā treniņa līdzekļa pielietošanas metodiku, pamatojoties uz vispārīgās vibrācijas izmantošanas likumsakarībām sportā un realizējot to atbilstoši sporta treniņu procesa galvenajām likumsakarībām. 3. Izpētīt izstrādātās lokālās vibrācijas metodikas iedarbības efektivitāti attiecībā uz airētāju specializēto simulētās airēšanas testu, kā arī uz anaerobās jaudas un anaerobās kapacitātes testu rezultātiem, izmantojot specializēto airēšanas ergometru Concept Pētīšanas metodika un pētījuma metodes Pētījuma metodika ietver šādas pētīšanas metodes: 1. Literatūras avotu izpēte un analīze 2. Pedagoģiskais eksperiments 3. Testēšana ar stacionāro Concept-2 4. Elektromiogrāfija ar Biometrics-LTD 5. Goneometrija 6. Matemātiskās statistikas datu apstrāde Zinātniskās literatūras avotu izpēte un analīze Literatūras avotu analīzē tika apskatīta vibrācija: vibrācija kā fizikāla parādība, vibrācijas pielietojums sportā un treniņu procesā, ka arī vibrācijas raksturlielumu analīze (frekvence, amplitūda un laiks); airēšanas biomehānika: airēšanas viena smēliena cikla analīze, biomehānisko spēku ietekme uz airētāju, laivu un airi; dinamiskā anatomija, fizisko īpašību raksturojums: anaerobās jaudas un anaerobās kapacitātes analīze. Darba tapšanas gaitā tika izmantoti 202 literatūras avoti. No tiem 9 latviešu valodā, 189 angļu valodā, 1 spāņu valodā un 3 krievu valodā Pedagoģiskais eksperiments Lai varētu noteikt lokālās vibrācijas efektivitāti uz anaerobo jaudu un anaerobo kapacitāti airētājiem, tika izveidota eksperimentālā grupa (EG) un kontroles grupa (KG), kurā piedalījās Murjāņu sporta ģimnāzijas (MSĢ) audzēkņi laika posmā no gada 13. novembra līdz gada 20. martam. MSĢ audzēkņus izvēlējāmies tāpēc, ka visi trenējas pēc vienādas sistēmas, kā arī dienas režīms visiem audzēkņiem ir līdzīgs. Tika izvēlēti 15 MSĢ audzēkņi 48

49 eksperimentālajā grupā un 12 MSĢ audzēkņi kontroles grupā, vecumā no gadiem vidēji 19,6 ± 1,45 gadi EG un 19,3 ± 1,72 gadi KG, ar dažādu pieredzi airēšanā. Augums EG vidēji bija 190,7 ± 3,4 cm, bet EK 189,0 ± 2,7 cm, taču svars EG ir 88,0 ± 5,0 kg un KG vidējais svars bija 88,3 ± 3,4 kg. Savukārt grupu vidējais vecums bija 19,5 ± 1,6, vidējais augums 190,0 ± 3,2 cm, bet vidējais svars 88,1 ± 4,3 kg. Pedagoģiskā eksperimenta norises laiku var nosacīti sadalīt 3 posmos: 1. Posms. Pirmā testa veikšana ar stacionāro Concept-2 ergometru un papildus elektromiogrāfija (EMG) noteikšana, kas norisinājās no līdz Izdalot sīkāk katru testa dienu: pirmā testa diena, šajā dienā tika notestēti kontroles grupas 1., 3.,4.,5. sportists, iepriekšminētajos anaerobās jaudas (maksimālā jauda) un anaerobās kapacitātes (30 s tests) testos uz Concept-2, kā arī tika veikta elektromiogrāfija otrā testa diena, šajā dienā tika notestēti kontroles grupas 6., 7., 9., sportists, kā arī eksperimentālās grupas 1., 2., 3., 4. sportists, veicot anaerobās jaudas (maksimālā jauda) un anaerobās kapacitātes (30 s tests) testus uz stacionārā Concept-2, kā arī tika veikta elektromiogrāfija trešā testa diena, šajā dienā tika notestēti kontroles grupas 2., 8., 10., 11., 12. sportists, kā arī eksperimentālās grupas 5., 7., 8. sportists, veicot anaerobās jaudas (maksimālā jauda) un anaerobās kapacitātes (30 s tests) testus uz stacionārā Concept-2, kā arī tika veikta elektromiogrāfija ceturtā testa diena, šajā dienā tika testēti eksperimentālās grupas 6., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. sportisti, veicot anaerobās jaudas (maksimālā jauda) un anaerobās kapacitātes (30 s tests) testus uz stacionārā Concept-2, kā arī tika veikta elektromiogrāfija. Tam sekojoši tika veikti treniņi ar lokālo vibrāciju visam ķermenim eksperimentālās grupas dalībniekiem. Lokālās vibrācijas treniņu metodika tika izstrādāta šādiem muskuļiem: erector spinae, latisimus dorsi, teres major, teres minor, trapezius, infraspinatus, deltoideus, splenius capitis, triceps brachii, gluteus maximus, semitendinosus, biceps femoris, semimembranosus, castrocnemius, tendo calcaneus, rectus femoris, vastus lateralis, tensor fascia latae, vastus medialis, sarterius, ligamentum patellae, tibialis anterior, rectus abdominis, pectoralis major un biceps brachii. 2. Posms. Eksperimentālās grupas dalībniekiem visam ķermenim tika veikti lokālās vibrācijas treniņi. Lokālās vibrācijas seansi (1.tab.) tika izdalīti pēc kopīgi izstrādātas metodoloģijas ar prof. V. Kraukstu. Vibrācijas seansi tika veikti MSĢ medicīnas telpā, kurā katrs eksperimentālās grupas dalībnieks stāstīja par savām izjūtām pēc iepriekšējā vibrācijas seansa (24.att). Tādējādi katram eksperimentālās grupas dalībniekam tika subjektīvi noteikta pašsajūta un muskuļu sasprindzinājums pēc treniņu nodarbībām. Pēc 12 nedēļu vibrācijas seansiem (1.tab.) dalībniekiem tika veikta atkārtota testēšana, kurā dalībnieki veica tos pašus testus. Pēdējais vibrācijas seanss tika veikts

50 1. tabula Lokālās vibrācijas shēma Murjāņu ģimnāzijas sportistiem Nedēļa Vibrācijas Vibrācijas Vibrācijas ilgums Vibrācijas reizes frekvence amplitūda minūtēs nedēļā 1.nedēļa 100Hz 2mm 5min 2 2.nedēļa 100Hz 2mm 5min 3 3.nedēļa 100Hz 2mm 10min 2 4.nedēļa 100Hz 2mm 10min 3 5.nedēļa 100Hz 4mm 12min 2 6.nedēļa 100Hz 4mm 12min 3 7.nedēļa 100Hz 4mm 15min 2 8.nedēļa 100Hz 4mm 15min 3 9.nedēļa 100Hz 4mm 20min 2 10.nedēļa 100Hz 4mm 20min 3 11.nedēļa 100Hz 4mm 15min 3 12.nedēļa 100Hz 4mm 15min 4 3. Posms. Atsākot testus ar stacionāro CONCEPT-2 ergometru un veicot elektromiografiju: 24.attēls. Lokālās vibrācijas treniņš muskulim erector spinae (vibroiekārta VIBROMED) pirmā testa diena, šajā dienā tika notestēti kontroles grupas 1., 2., 3.,4.,5., 6., 7. sportists, iepriekšminētajos anaerobās jaudas (maksimālā jauda) un anaerobās kapacitātes (30 s tests) testos uz stacionārā Concept-2, kā arī tika veikta elektromiogrāfija. 50

51 otrā testa diena, šajā dienā tika notestēti kontroles grupas 8., 9., 10., 11., 12. sportists, veicot anaerobās jaudas (maksimālā jauda) un anaerobās kapacitātes (30 s tests) testus uz stacionārā Concept-2, kā arī tika veikta elektromiogrāfija trešā testa diena, šajā dienā tika eksperimentālās grupas 1., 3., 4., 5., 6., 9., 10. sportists, veicot anaerobās jaudas (maksimālā jauda) un anaerobās kapacitātes (30 s tests) testus uz stacionārā Concept-2, kā arī tika veikta elektromiogrāfija ceturtā testa diena, šajā dienā tika testēti eksperimentālās grupas 7., 8., 11., 12., 13., 14., 15. sportists, veicot anaerobās jaudas (maksimālā jauda) un anaerobās kapacitātes (30 s tests) testus uz stacionārā Concept-2, kā arī tika veikta elektromiogrāfija. Pēc 12 nedēļu ilgas lokālās vibrācijas seansiem, vadošie eksperimentālās (EG) un arī kontroles (KG) grupas dalībnieki izvēlējās seansus turpināt, jo EG bija pieraduši un ieteikuši arī KG dalībniekiem izmantot lokālo vibrāciju treniņu precesā. Nosakot līdzīgus pētījumus vibrācijas jomā, vairums pētījumu ir visa ķermeņa vibrācijas ar vingrinājumiem uz platformas un bez vingrinājumiem uz platformas, kurām izstrādāta metodika. Ir atsevišķi darbi, kuros tiek veikta vibrācija atsevišķām muskuļu grupām vingrinājumu izpildes laikā, kā arī izstrādāta metodika Kleinoders H. (Kleinöder H. 2009), pēc kuras tika veikts pētījums. Lokālā vibrācija ir pētīta ievērojamāk mazāk, jo lielākoties zinātniskajā literatūrā aprakstītie pētījumi ir veikti uz vibrācijas platformām visam ķermenim. Iedarbojoties ar lokālo vibrāciju uz konkrētu muskuli, tiek sniegts tonisks vibrācijas reflekss, un uzbudinājumu muskuļos saņem tikai muskulis, uz ko ir tieša iedarbība ar lokālās vibrācijas iekārtu Kardinale M. (Cardinale M. 2003), kad muskuļu vārpstiņas tiek inervētas sinhroni ar katru vibrācijas ciklu Isurins V. (Issurin V.B. 1996), kā rezultātā palielinās muskuļa kopējā aktivitāte Džilhodes Dž. Parks H. Sarabons N. (Gilhodes J.C. 1986, Park H.S. 1993, Sarabon N. 2004). Palielinoties iestiepšanas refleksa aktivitātei (pateicoties Ia aferentajam atzaram alfa motorajam neironam tiek producēts uzbudinājums), palielinās arī spēka producēšanas iespējas Burke D. (Burke D. 1976). Tomēr nepieciešams norādīt, ka, lai notiktu toniskā refleksa izpausmes, ir nepieciešama tieša vibrācijas iedarbības ietekme uz muskuli vai tā cīpslu ar lielām vibrācijas frekvencēm > 100 Hz, taču vibrācijas slodzes, kas realizētas uz platformām, kuras nodrošina visa ķermeņa vibrāciju, ir daudz zemākās frekvencēs Hz un ilgstošākā laikā >30 s. Vibrācija var netieši iesaistīt muskuļu vārpstiņas, kuras ar citiem sensoriem impulsiem var palielināt alfa motoro neironu aktivitāti, kā rezultātā palielinās aferentā impulsu plūsma atpakaļ uz vārpstiņām Gandevija S. (Gandevia S.C. 2001). Pamatojoties uz vairākiem pētījumiem tieši lokālās vibrācijas jomā, tika izvēlēti lokālās vibrācijas seansi pētījumam. Lokālās vibrācijas treniņi tika veikti ar Vibromassager WM-1, S/N09/01, kas tiek pieslēgts pie strāvas 220 v, ar frekvenci 100 Hz, 500 W, Type B (kas paredzēts izmantot seansiem cilvēkiem, CE1609 (patents (1.piel.; 2.piel.)) - A. Ņemčenko: Vibro&MED, Chaka st.80., 3. Flour, Riga, Latvia 1011), apstiprināts ar Eiropas medicīnisko iekārtu sertifikātu ISO 13485:2003, patents pievienots 1. un 2. pielikumā. 51

52 Testēšana ar stacionāro Concept-2 airēšanas ergometru Lai noteiktu anaerobo jaudu (maksimālo jaudu) un anaerobo kapacitāti (spēka izturību), tika izvēlēti divi klasiski testi, ko airēšanas sporta veida pārstāvji airētāji un to treneri izmanto ikdienas treniņu procesā. Pirmais tests anaerobās jaudas tests, jeb maksimālās jaudas tests. Airētājs izpildot smēlienus uz airēšanas stacionārā Concept-2 ergometra cenšas sasniegt maksimāli augstāku rezultātu, kas nolasāms uz ergometra displeja vatos (W). Testā aptuveni no 6 līdz 8 smēlienam tiek sasniegts maksimāli augstākais rezultāts, ko testa laikā, fiksēja ar digitālo fotokameru SONY. Tādējādi nosakot, kura smēliena laikā bija augstākais rezultāts. Otrs tests anaerobās kapacitātes tests, jeb spēka izturība. Airētājs izpildīja smēlienus 30s laikā ar stacionāro Concept-2, cenšoties izpildīt katru smēlienu maksimāli spēcīgi un ātri, tādējādi smēlienu skaits ievērojami pārsniedz sacensībās uzrādīto smēlienu skaitu, kad airētāji veic klasisko 2000m distanci. Izvēlējāmies savā darbā izmantot šī testa modificēto versiju, kuru izmanto arī citi pētnieki (Rice T.), ne tikai klasisko 500m vai 2000m testu. Taču šajā pētījumā tika noteikts 30 s tests jaudas izpausmē (W) un tika noteikta EMG elektromiogrāfija. Arī Anaerobās jaudas tests tika izvēlēts pamatojoties uz 5 un 10 s testiem, lai gan stacionārais Concept-2 ergometrs (25.att.) piedāvā arī 5 smēlienu testu, ko izmanto airētāji starta smēlienu jaudas noteikšanai, apzinoties, ka airētāji sasniedz savu maksimālu jaudu pie 5 7 smēlienam atkarībā no sagatavotības līmeņa. 25.attēls. Statiskais Concept-2 ergometrs - D modelis Apraksts: * Standarta D modeļa komplektācijā ietilpst PM4 monitors. * Monosliede izgatavota no alumīnija un pārklāta ar nerūsējošu tēraudu, kā rezultātā iegūts 52

53 vieglums un izturība. Uz gultņiem esošais sēdeklis ļauj plūstoši kustoties bez ierobežojuma ielikt kāju spēku katrā smēlienā. * Labākai transportēšanai un glabāšanai ergometru var viegli un ērti sadalīt 2 daļās. * Ergonomiskais rokturis airējot nodrošina dabisku roku stāvokli. * Izveidotā gaisa kamera samazina līdz minimumam ventilatora troksni un nodrošina plūstošu kustību un sajūtu kā airējot sacīkšu laivā uz ūdens. * Spirālveidīgais gaisa vārsts kontrolē gaisa plūsmu, kura tiek padota uz spararatu, kā arī atļauj lietotājam izvēlēties starp vieglu un ātru laivu vai smagu un lēnu laivu. Gaisa pretestību ir iespējams regulēt izmantojot 10 līmeņu sviru. * Lai sasniegtu vislielāko stabilitāti un ērtību speciāla kāju atspaidu sistēma FLEXFOOT atļauj kāju stiprinājumus noregulēt max ērti neatkarīgi no apavu izmēra. * Pateicoties iebūvētiem ritentiņiem ergometru ir viegli pārvietot. * Nav vajadzīga elektroapgāde. * Automātiska ieslēgšanās. * Precīza treniņu pārskata sistēma ar iespēju analizēt informāciju datorā (komplektā USB kabelis un CD ar programmu). * Noņemama atmiņas karte ieraksta treniņa datus un personīgos uzstādījumus. * Iebūvēta "Suunto" pulsa mērīšanas sistēma. * Akumulatora baterijas, kuras uzlādējas airējot. * Iespēja veikt savstarpējas bezvadu sacensības. Stacionārā Concept-2 ergometra izmēri: monosliedes augstums 51cm, garums 240cm, platums 60cm, svars 29.5kg, minimālais telpas garums treniņiem 285cm Elektromogrāfija ar Biometrics LTD Šobrīd, īpaši sportā, plaši pielieto virsādas elektrodus (26. att.), ar kuru palīdzību nosakot muskuļa vai muskuļu biopotenciālu var reģistrēt to aktivitāti, dažādās intensitātes slodzēs Kuņju N. (Kunju N. 2009). 26.attēls. Biometrics LTD 8 kanālu elektromiogrāfs 53

54 Biometrics elektromiogrāfs ir ērti pārnēsājams (26.att.) aizslēdzamā diplomātā, kas dod iespēju jebkurā vietā un laikā veikt pētījumus ar airētājiem, arī uz ūdens Klešņevs V. (Kleshnev V. 2010). Uzskata, ka ar elektromiogrāfu var lieliski novērot muskuļa aktivitāti dažādās slodzēs, kā arī novērot muskuļa nogurumu pēc slodzēm Klešņevs V. (Knipše G. 2009, Kleshnev V. 2010). Lai noteiktu treniņu procesu un tā lietderību augstas klases airētājiem nepieciešams noteikt muskuļu aktivitāti smēliena un atpūtas laikā, kas ir būtiskas atjaunošanas priekšnoteikums starp smēlieniem Novickijs A., Šārs H. (Nowicky A.V. 2005, Schaar H. 2008). 27.attēls. Zemējums R206 ar abpusējo plāksteri T350 un sensors sx230 Virsādas elektrodi (27.att.) ir daudzkārt izmantojami un tiem nav nepieciešams uzklāt speciālus gēlus, kontakta uzlabošanai saskarē ar ādu. Uz elektrodu stacijas sensora sx230 tiek uzlikta līmplēve T350, kas pielīp pat pie mitras ādas, tādējādi nodrošinot elektrodu pilnīgu saskari ar ādu. Elektrodu stacijas svars 12 g (bez vada, kas ir 1,25 m un kontakta), elektrodu frekvences amplitūda ir no 20 Hz līdz 450 Hz, savukārt ieejas pretestība 10,000,000 M Ohms. Pētījumā tika izmantots elektromiogrāfs ar 8 kanāliem, kur viens no kanāliem tiek izmantots goniometram, nosakot inervāciju muskuļos un precīzu kustību sākumu, ko fiksē goneometrs. Elektromiogrāfa viss aprīkojums ir sertificēts ar standarta drošības numuru: EN :1990. Kā arī viss elektromoigrāfa aprīkojums (28.att.) atbilst medicīnas aprīkojuma direktīvām 93/42/EEC. 54

55 28.attēls. DataLog modelis Nr. P3X8 elektromiogrāfs, ar attēlā pievienotu T350 abpusējo līmplēvi, 3M Blenderm ķirurģisko plāksteri un spirta salvetes 26. attēlā norādīta pilna DataLog P3X8 komplektācija, taču pētījumā tika izmantots: DataLog P3X8, EMG sensors SX230, zemējums R-206, slēdzis 153, goniometrs, USB kabelis USB2000, MMC atmiņas karte. DataLog P3X8 elektromiogrāfs ir 158x95x33mm liels un 350 gramus smags, darbojas ar 4x1,5 AA tipa baterijām, papildināts ar maku un jostu (30. att.), lai sportists varētu ērti pārvietoties ar elektromiogrāfu, lai gan jaunākie modeļi (26.att.) ir ievērojamāki mazāki un ir apliekami ap augšdelmu. Vadi, kas tiek pievadīti no Data Log (EMG datu savācējs) uz elektrodiem, kas ir saskarē ar ādu, ir ļoti izturīgi un elastīgi, tādējādi sporta treniņu laikā ir iespējams veikt elektromiogrāfiju. Lai noteiktu muskuļu darbības izmaiņas un sinhronizāciju muskuļos smēliena laikā, tika piesaistīts elektromiogrāfs Biometrics Ltd P3X8. Lielu paldies vēlos teikt Stokholmas sporta universitātes profesoram, Džonijam Nilsonam, kurš palīdzēja apgūt šo metodi un deva iespēju izmantot uz pētījuma laiku elektromiogrāfu. 55

56 29.attēls. Elektrodu SX230 piestiprināšanas vieta pie ādas virs muskuļa vēderiņa Lai noteiktu lokālās vibrācijas ietekmi un efektivitāti pēc 3 mēnešu vibrācijas seansiem tika veikti 2 mērījumi ar elektromiogrāfu pirms lokālās vibrācijas seansiem un pēc lokalās vibrācijas seansiem. Ar elektromiografa palīdzību tika noteikta muskuļu: triceps brachi un latisimus dorsi aktivācija (29.att.), kā labajā pusē Konrāds R., Rudrofs T., Kvačš J. (Konrad R. 2005, Rudroff T. 2008, Quach J.H. 2007), tā arī kreisajā pusē. Lai piestiprinātu elektrodus pie ādas, katrs elektrods tika apstrādāts ar vienreizējo medicīnisko spirta salveti, kuras sastāvā ir 70% izopropila spirta, tādējādi dezinficējot elektrodus, zemējuma elektrodu. Pirms elektroda piestiprināšanas āda tika notīrīta ar spirta salveti un, ja bija nepieciešams, noskūta (ar vienreizējo skuvekli) no liekā apmatojuma uz triceps brachi medialis. Tad uz elektroda SX230 tika uzlīmēts T350 speciālais abpusējais plāksteris (27.att.), ar kura palīdzību elektrods tika nostiprināts uz ādas, pēc tam vadi tika piestiprināti ar 3M Blenderm ķirurģisko plāksteri, kurš ādai sasvīstot arī pielīp pie ādas (28.att.). Pēc testa izpildes tika ieteikts ādu, uz kuras bija plāksteris, ieziest ar mitrinošu krēmu (autora ieteikums), tādējādi mitrinot ādu, jo pēc testa daļai testa dalībnieku noņemtā plākstera vietā bija sausa āda. 56

57 30.attēls. DataLog modelis Nr. P3X8 elektromiogrāfs ar piestiprinātiem EMG SX230 sensoriem, goneometru, slēdzi 153 un zemējumu R-206 Elektromiogrāfija, kā metode daudzos pētījumos tiek savienota ar statiskā CONCEPT-2 ergometra testiem, gan klasiskajiem, kas ietverti jau ergometrā, gan modificētajiem testiem. pētījumos tiek skatīti dažādi muskuļi, dažādās smēliena cikla fāzēs, kā arī salīdzināti dažādi airēšanas ergometri. Lai gan pētījumos atsevišķi skatīti muskuļi latisimus dorsi un triceps brachii medialis Mobasers F., Vinters F., Rufaldi E., Šārs H. (Mobasser F. 2005, Winter A. 2008, Ruffaldi E. 2009, Schaar H. 2010), tomēr šie muskuļi tiek uztverti kā vieni no vadošajiem muskuļiem, kas pabeidz smēlienu respektīvi muskuļi aktivizējas smēliena vidusdaļā un beigās Goniometrija Lai noteiktu biopotenciālu (mv) muskuļos, nepieciešams ne tikai fiksēt mv, bet arī kustību, kuru veic muskulis. Daudzos pētījumos ir noteiktas arī locītavu kustības grādos Vatkins M., Ridls M. (Watkins M.A., Ridle D.L. 1991), tādejādi precīzi nosakot, cik daudz ķermeņa daļa (piem. roka elkoņa locītavā) saliecas. Taču šajā pētījumā bija nepieciešams noteikt, kurā momentā sākas kustība, lai spētu novērtēt, kad notiek inervācija muskuļos un kad roka saliecas elkonī kustības sākums. Darbā tika noteikta muskuļu šķiedru inervācija pirms rokas kustības elkonī saliekšanas sākuma un pēc rokas kustības elkonī saliekšanas sākuma. Pētījumā netika izmantots klasiskais goniometrs F35 (31.att.), bet no F35 pamatprincipiem tika izveidots manuāli līdzīgs, kurš tika vienlaicīgi kalibrēts ar F35 un noteikta tā precizitāte, pieļaujot, ka kļūda var būt līdz 2º, ja sāk mērījumu no neitrālas pozīcijas, kas ir 90º. Pirms katra testa mēģinājuma uz stacionārā Concept-2 ergometra goniometrs tika pārbaudīts, vai tas strādā korekti un nav nekādu traucējumu. Atsevišķas reizes tika novērota kontaktu zaudēšana sakara ar kontaktdakšas iznākšanu ārā no goniometra kontaktligzdas. Ko vizuāli nevarēja pamanīt, tāpēc pirms katra testa tika katram testa dalībniekam pārbaudīts goniometrs un EMG elektrodi SX230, ka arī zemējums R

58 31.attēls. F35 goniometrs Klasiskais goniometrs ir sertificēts ar Nr. EN (1EC601-1), ka arī ar medicīnisko iekārtu direktīvu 93/42/EEC. Veicot kalibrēšanas mērījumus ar manuāli izveidoto goniometru Zviedrijas sporta universitātē (GIH), tika apstiprināta goniometra validitāte pētījumam (32.att.). 32.attēls. Manuāli izveidots goniometrs (GIH) sporta laboratorijā (Ciekurs K., 2012) Veicot testus uz stacionārā Concept-2 ergometra, goniometrs tika piestiprināts pie kreisās rokas, lai gan, pārkalibrējot goniometru, pētījumu var veikt arī ar labo roku. Tāpēc arī tiek pieņemts, ka testā uz stacionārā Concept-2 ergometra airētājs kustību ar abām rokām uzsāka vienlaicīgi. Pirms goniometra uzstādīšanas netika veikta rokas ādas matiņu noskūšana, jo matiņi goniometra darbu netraucēja. Pēc ķirurģisko plāksteru 3M Blenderm noņemšanas tika ieteikts ādu ieziest ar mitrinošu krēmu (autora ieteikums), jo pēc plākstera noņemšanas āda bija sausa Matemātiskās statistikas datu apstrāde Tālāk dati tika apstrādāti ar matemātiskās statistikas metodēm: MS Excel 2007 pievienotājprogrammu STATISTIKA un SPSS 17 nosakot: Vidējo aritmētisko ( ) 58

59 Standartnovirzi (s) Standartkļūdu (S ) Variācijas koeficientu (s%) Rezultātu atšķirību ticamību pēc Stjūdenta kritērija neatkarīgām kopām SPSS T-test Independent Samples Test (neatkarīgo izlašu salīdzinājums) SPSS T-test Paired Samples Test (divu neatkarīgo izlašu salīdzinājums) SPSS One Way ANOVA (vienfaktora dispersijas analīze) Lai noteiktu eksperimentālās grupas un kontroles grupas uzrādīto rezultātu atšķirības pirms lokālās vibrācijas seansiem un pēc tiem ar airēšanas stacionāro Concept-2 ergometru, tika izmantota MO Excel 2007 pievienotājprogramma STATISTIKA (izstr. prof. J. Dravnieks un prof. E. Popovs), lai noteiktu Stjūdenta kritērija neatkarīgām kopām atšķirību. Vienlaicīgi nosakot: vidējo aritmētisko, standartnovirzi, standartkļūdu un variācijas koeficientu, kas norāda uz grupas vienveidību vai dažādību pētījumam. Lai noteiktu testos uzrādīto rezultātu atšķirības, tie tika savstarpēji salīdzināti ar eksperimentālo grupu un kontroles grupu. Aprēķini tika veikti ar SPSS 17 versiju T- test Independent Samples Test neatkarīgo izlašu salīdzinājumu, hipotēzes pārbaudi divu neatkarīgo izlašu vidējiem rādītājiem, kur būtiskas atšķirības tiek noteiktas ar p vērtību < 0,05. Lai noteiktu vienas grupas rezultātu atšķirības gan eksperimentālajai grupai, gan kontroles grupai, tika izmantota SPSS 17 versija T-test paired Samples Test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājums, hipotēzes pārbaudi ar divu savstarpēji atkarīgu zilašu viedējiem rādītājiem, kurbūtiskas atšķirības tiek noteiktas ar p vērtību < 0,05. Ar šiem testiem tika noteikta gan anaerobās jaudas, gan anaerobās jaudas kapacitātes rezultāti vatos (W), kā arī muskuļa biopotenciāls (mv) un muskuļa radītā frekvence (Hz). Savukārt lai noteiktu izmaiņas grupām muskuļa biopotenciālam (mv) pirms un pēc lokālās vibrācijas pielietošanas eksperimentālajai grupai, kā arī kontroles grupai, tika izmantots SPSS 17 versija One Way ANOVA vienfaktora dispersijas analīze, kur būtisku rezultātu atšķirību nosaka ar p vērtību < 0,05. Iegūtie dati tika atspoguļoti attēlos un tabulās, tādējādi interpretējot datus un apstiprinot hipotēzi. 59

60 3. LOKĀLĀS VIBRĀCIJAS IETEKME UZ ANAEROBĀS JAUDAS UN ANAEROBĀS JAUDAS KAPACITĀTES TESTU REZULTĀTIEM AIRĒŠANĀ Lai noteiktu lokālās vibrācijas ietekmi uz airētāju anaerobās jaudas un anaerobās kapacitātes testu rezultātiem, tika veikti specifiski airēšanas testi, nosakot anaerobo jaudu ar maksimālās jaudas testu (5 smēlienu testu), bet anaerobās jaudas kapacitāti veicot 30 sekunžu ilgu testu uz Concept-2 (airēšanas statisko ergometru) Airētāju raksturīgo darbspēju testa rezultāti anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes testos uz Concept-2 (statisko airēšanas ergometru) Anaerobā jauda un anaerobā jaudas kapacitāte tika noteikta vatos (W) atbilstoši Concept-2 digitālā monitora rādītājiem. Savukārt EMG (elektromiogrāfijas) aktivitātes vai elektrisko impulsu amplitūdas izmaiņas tika noteiktas milivoltos (muskuļu biopotenciāls). Ar goniometra palīdzību tika fiksēts smēliena fāzes kustības sākums, kad tika noteikti muskuļu triceps brachii un latisimus dorsi boipotenciāli pirms rokas saliekšanas elkonī un arī saliekšanas laikā Anaerobās jaudas testa rezultāti Maksimālās anaerobās jaudas tests tika pielietots, lai noteiktu airētāju maksimālo jaudas izpausmi ar stacionāro CONCEPT-2 ergometru (2. un 3. tab.) eksperimentālajai un kontroles grupai. Šī testa principiālā būtība ir saistīta ar airēšanā tā saucamo 5 smēlienu testu, kad parasti uz monitora fiksē maksimāli lielāko pārvietošanās ātrumu, bet šajā pētījumā tika izmantotas monitora iespējas un tika noteikts airētāja maksimāli iespējamās jaudas absolūtais lielums vatos (W). 2.tabula Anaerobās jaudas tests ar stacionāro CONCEPT-2 ergometru eksperimentālajai grupai (EG) un kontroles grupai (KG) E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 W(vati) K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 W(vati) Eksperimentālās grupas dalībnieki (15 airētāji) pirms lokālās vibrācijas treniņiem veica anaerobās jaudas testu (2.tab.), no tiem 5 airētāji ar starptautisko sacensību pieredzi (tajā skaitā arī Pasaules un Eiropas čempionātos). Labākais no tiem (E-1) uzrādīja 827W lielu anaerobo jaudu, savukārt vājākais rezultāts (E-5) bija 637W (7.piel.). Pārējo dalībnieku vidū labākais rezultāts (E-6) bija 610W, bet sliktākais (E-15) bija 474W. Grupas vidējais aritmētiskais rādītājs ir 610,8 W. Analizējot kontroles grupas airētāju anaerobās jaudas testu rezultātus 12 airētājiem un salīdzinot ar eksperimentālās grupas airētāju anaerobās jaudas rādītājiem, var secināt, ka abas 60

61 WATI grupas ir līdzīgas, ko apliecina vidējais rezultāts 621,8W (kontroles grupai), bet eksperimentālajai grupai 610,8W (8.piel.). Kontroles grupā tika iekļauti arī 4 airētāji ar starptautisko sacensību (Pasaules un Eiropas čempionātu) pieredzi. No kuriem labākais rezultāts 755W bija K-3 un vājākais rezultāts 672W bija K-2. Savukārt pārējās kontroles grupas labākais airētājs bija K-6 ar rezultātu 665W, taču sliktākais rezultāts 470W bija E-11. Eksperimentālās grupas variācijas koeficients bija 19,4%, kas liecina, ka eksperimentālā grupa ir atšķirīga (7.piel.). Kontroles grupas vidējais aritmētiskais bija par 10,95W lielāks nekā eksperimentālajai grupai, taču t-tests apstiprina, ka grupas ir vienveidīgas, kur p = 0,802. Kontroles grupai variācijas koeficients bija 16,3%, kas norāda, ka grupa ir nedaudz līdzīgāka nekā eksperimentālā grupa, taču ne vienveidīga. Taču, nosakot grupas E-1 līdz E-5 variācijas koeficientu, tas ir 11,4%, kas liecina, ka šie grupas dalībnieki ir tuvu vienveidīgiem. Tas pilnībā ir saprotami, jo kā eksperimentālajā, tā arī kontroles grupā speciāli tika iekļauti airētāji ar dažādu airēšanas stāžu, lai varētu fiksēt arī fiziskās kondīcijas ietekmi uz jaudas izpausmēm. Nosakot Stjūdenta kritērija starpības ticamību starp eksperimentālo un kontroles grupu, tika konstatēts, ka starpība nav ticama. Salīdzinot abu grupu jaudas izpausmju vidējos aritmētiskos rādītājus, var secināt, ka grupas ir līdzīgas (viendabīgas). Kā eksperimentālajai grupai, tā arī kontroles grupai tika noteikts t-tests (p = 0,802), kas apliecināja, ka abas grupas savstarpēji ir vienlīdzīgas (1.piel.). Nosakot anaerobās jaudas testa rezultātu abām grupām, tika secināts, ka grupas ir līdzīgas arī pēc grafiski attēlotajiem testu rezultātiem (33.att.) Airētāji Eksperimentalā grupa 1.tests Kontroles grupa 1.tests 33. attēls. Anaerobās jaudas pirmā testa rezultāti eksperimentālai un kontroles grupai Nosakot testā sasniegto maksimālo anaerobo jaudu, tika konstatēts, ka vidēji airētāji to sasniedza pēc 6,2s, kas faktiski ir identiski ar airēšanas rezultātiem uz ūdens, kur maksimālā anaerobā jauda vai arī laivas maksimālais pārvietošanās ātrums tiek uzrādīts 5 7 s (Kleshnev V. 2011). Analizējot EMG (elektromiogrāfijas) datus ar t-test neatkarīgo izlašu salīdzinājumu, tika konstatēts, ka tikai vienā gadījumā eksperimentālās grupas un kontroles grupas dati ir 61

62 atšķirīgi (3.tab.), kur kreisās puses muskuļa latisimus dorsi muskulim impulsu frekvence (Hz) tika fiksēta zemāka par 0,05, respektīvi t-testa p = 0,007. Pārējos gadījumos abu grupu rezultāti ir vienveidīgi, tādējādi apstiprinot, ka grupas ir līdzīgas, analizējot arī vidējo aritmētisko rādītāju datus. Īpaši vidējā aritmētiskā rādītāja vienveidīgums tika noteikts labās puses muskuļa triceps brachii impulsu frekvencei līdz kustības sākumam un kustībai sākoties (t-testa p = 0,828 un 0,870), bet maksimālā amplitūda mv (milivolti) pēc t-testa rādītājiem ir tajās pašās robežās (p = 0,859). Arī labās puses muskuļa latisimus dorsi muskulim maksimālā amplitūda mv pēc t- testa rādītājiem ir identiska (p = 0,848), kas norāda, ka grupu vidējie aritmētiskie rezultāti ir vienveidīgi. Nosakot procentuālo atšķirību ticamību ar t-test neatkarīgo izlašu salīdzinājumu, tiek konstatēts, ka visos gadījumos rezultāti faktiski ir vienlīdzīgi (3.tab.), kas norāda, ka muskuļu biopotenciāls procentuāli arī ir līdzīgs kā EG (eksperimentālajā grupā) tā arī KG (kontroles grupā). Nosakot eksperimentālās grupas airētāju EMG aktivitāšu vidējo aritmētisko lielumu, tika aprēķināta arī procentuālā muskuļu boipotenciālu mv (milivoltos) atšķirība kā dinamiskās slodzes laikā, tā arī veicot testu statiskā (izometriskā) režīmā muskuļu maksimālo kontrakciju laikā, kas tika realizēts pirms dinamiskā testa (32., 33., 34. un 35. att.). Nosakot biopotenciāla starpību izometriskā un dinamiskā režīmā varam secināt muskuļa inervācijas aktivitāti testa laikā, kas norāda uz muskuļu tonusu un spēka izpausmes Novickis A. (Nowicky A.V. 2005). Muskulis Musculus 3.tabula T-testa neatkarīgo izlašu salīdzinājumu p- vērtības anaerobās jaudas 1. testā triceps Frekvence Hz pirms kustības sākuma Frekvence Hz kustības izpildes laikā brachii (Ķ.Kr.P.) 0,435 0,752 Musculus latisimus dorsii (Ķ.L.P.) 0,203 0,007 Musculus triceps brachii (Ķ.Kr.P.) 0,828 0,870 Musculus latisimus dorsi (Ķ.L.P.) 0,121 0,101 Biopotenciāls mv pirms kustības sākuma (*) procentuālā vidējā p vērtība (Ķ.Kr.P. ķermeņa kreisā puse, Ķ.L.P. ķermeņa labā puse) Biopotenciāls mv kustības izpildes laikā 0,568 0,455 0,436* 0,318* 0,554 0,645 0,317* 0,303* 0,663 0,467 0,534* 0,280* 0,682 0,718 0,404* 0,358* Nosakot EG un KG airētāju vidējā aritmētiskā rezultātu EMG (elektromiogrammai), tika aprēķinots procentuāli muskuļu biopotenciāls mv (milivoltos) gan dinamiskā darbā veicot testu, gan statiskā darbā pirms testa (34., 35., 36. un 37. att.). 62

63 38,3 29,9 57,8 56,7 60,6 61,3 38,5 37,1 80,6 76,7 78,0 58,0 67,5 82,4 69,4 59,5 36,7 82,5 29,2 79,5 77,1 82,8 45,6 69,8 66,8 79,6 75,9 74,0 66,6 25,5 26,3 23,9 49,4 53,2 58,9 25,6 39,9 57,3 53,5 58,7 52,1 55,2 73,5 72,0 48,3 34,7 68,7 36,0 62,0 60,2 63,0 39,9 47,4 61,5 63,4 61,6 36,0 52,9 E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. 90,0% Airētāji 80,0% 70,0% 60,0% 50,0% 40,0% 30,0% 20,0% 10,0% 0,0% Līdz kustības sākumam Kustības laikā 34.attēls. EG un KG airētāju muskuļu biopotenciāls pirms kustības sākuma un kustības laikā (procentuālie testa rezultātu lielumi grafiski dinamiskajā un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulim triceps brachii ) 4.tabula Procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulim triceps brachii Airētājs Līdz kustības sākumam Kustības laikā Nosakot muskuļa triceps brachii biopotenciālu procentuālās izmaiņas attiecībā pret statiskā slodzē uzrādītiem mv (4.tab.), tika konstatēts, ka EG dalībniekiem E-1 (34,7%), E-2 (26,3%), E-3 (23,9%) un E-7 (25,6%) ir zema muskuļa aktivitāte pirms kustības sākuma, kā arī ir zema muskuļa aktivitāte arī E-2 (29,9%) kustības laikā. Savukārt visaugstākā muskuļa aktivitāte vērojama E-14 (73,5%) un E-15 (72%) gan pirms kustības sākuma, gan pēc kustības sākuma attiecīgi 80,6% un 82,4% (34.att.). Vidējais aritmētiskais procentuālais triceps brachii biopotenciāls pirms kustības sākuma ir 48,3%, bet kustības laikā biopotenciāls ir 59,5%. KG airētājiem muskuļa triceps brachii biopotenciāls mv pirms kustības sākuma procentuāli vismazākais rādītājs bija K-1 (34,7%), un K-3 (36%) un K-12 (36%), bet visaugstākais bija K-2 63

64 60,6 90,8 102,3 109,1 72,4 42,4 53,7 73, ,3 87,5 62,9 75,5 84,9 62,7 49,7 99,8 99, ,7 77,6 78,1 68,4 81,3 67,7 80,1 73,5 59,2 55,4 49,5 38,2 60,4 57,5 38,1 24,5 41,8 56,7 18,6 49,6 69,1 60,1 65,1 64,4 52,2 71,4 67,4 72,1 61,3 59,2 50,5 56,1 46,5 57,5 59,4 51, ,9 78,7 E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. (68,7%) (34.att.). Taču kustības laikā procentuāli viszemākais rezultāts bija K-3 (29,2%), savukārt augstākie rezultāti bija dalībniekiem K-2 (82,5%) un K-6 (82,8%). Vidējā aritmētiskā procentuālā rezultātu attiecība KG airētājiem pirms kustības sākuma ir 59,9%, bet kustības laikā 66,6%, kas norāda uz identisku tendenci, kāda tika novērota eksperimentālajā grupā. Salīdzinot abas grupas, konstatējam, ka līdz kustības sākumam vidējais aritmētiskais EG ir 48,3%, bet KG 52,9%, kur starpība ir 4,5%, kas ir salīdzinoši maza. Savukārt kustības laikā vidējais aritmētiskais EG bija 59,5%, bet KG 66,6%, kur atšķirība bija nedaudz lielāka 7,1%. Arī grafiskais attēls (34.att) norāda uz to, ka, lai sasniegtu smēliena laikā lielāku impulsa amplitūdu, arī tieši pirms smēliena sākuma ir novērojama tendence uz lielāku impulsu. 120,0% Airētāji 100,0% 80,0% 60,0% 40,0% 20,0% 0,0% Līdz kustības sākumam Kustības laikā 35.attēls. EG un KG airētāju muskuļu biopotenciāls pirms kustības un kustības laikā (procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulim latisimus dorsi) 5.tabula Procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulim latisimus dorsi Airētājs Līdz kustības sākumam Kustības laikā Aplūkojot EG muskuļa latisimus dorsi muskuļa biopotenciālu, konstatējam, ka viszemākie mv rādītāji ir E-9 (18,6%) un E-6 (24,5%) (35.att.) pirms kustības sākuma un sākoties kustībai E-9 (25%), bet augstākais mv rādītājs ir E-4 (69,1%) un sākoties kustībai E-3 (102,3%), un E-4 (109,1%). Muskuļal latisimus dorsi KG airētājiem biopotenciāla zemākais 64

65 36,8 37,9 36,8 46,7 58,2 105,6 23, , ,5 86,3 58,7 100, ,6 13,3 40,1 57,3 40,1 53,7 56,3 38,9 67,3 81,9 55,6 70,1 61,7 53,0 15,7 34,6 29,5 33,9 35, ,4 18,9 94, ,6 67, ,9 92,9 48, , ,7 45, ,4 62,8 51,7 59,4 27,2 42,1 E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. procentuālais rezultāts līdz kustības sākumam ir K-12 (19,9%), bet augstākais K-2 (72,1%), savukārt zemākais rezultāts kustības laikā ir K-12 (59,2%), bet augstākais rezultāts ir K-1 (99,8%), un K2 (99,5%), kas ir tikpat liels, cik statiskajā slodzē (35.att.). Vidējā aritmētiskā procentuālā vērtība EG pirms kustības sākuma ir 49,7% (5.tab.) un kustības laikā 71,4%, KG airētāju vidējā aritmētiskā procentuālā attiecība pirms kustības sākuma ir 55,4%, bet kustības laikā 78,7%, kas arī ir līdzīgs eksperimentālajai grupai, lai gan procentuāli ir nedaudz augstāks (35.att.) nekā muskuļa triceps brachii tajā pašā momentā. 120,0% Airētāji 100,0% 80,0% 60,0% 40,0% 20,0% 0,0% Līdz kustības sākumam Kustības laikā 36.attēls. EG un KG airētāju muskuļu biopotenciāls pirms kustības un kustības laikā (procentuālo testa rezultātu attiecību izmaiņas dinamiskajā un statiskajā slodzē pirms testa labās puses muskulī triceps brachii ) 6.tabula Procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa labās puses muskulim triceps brachii Airētājs Līdz kustības sākumam Kustības laikā Nosakot boipotenciālu (mv) labās puses muskulim triceps brachii, redzams, ka viszemākie rādītāji ir EG dalībniekiem E-1 (15,7%), E-6 (22%), E-7 (17,4%) un E-8 (18,9%) pirms kustības sākuma, bet augstākie rezultāti ir E-9 (94,3%), E-14 (89,9%) un E15 (92,9%). Bet kustības laikā zemākais biopotenciāls ir E-7 (23,4), taču augstākais E-6 (105,6%), E-9 (102,4%), E-14 (100,7%) un E-15 (100%) (36.att.). Nosakot KG airētāju biopotenciālu muskulim triceps brachii labajā pusē (6.tab.), tika konstatēts, ka zemākā procentuālā attiecība ir airētājam K-1 65

66 56,5 57,6 94,1 81,4 73,8 30,7 81,7 93,4 37, ,4 91,5 71, ,5 69,9 50,6 70,7 80,5 68,4 52, , ,2 62,7 59,4 61,2 64,0 42,3 54,3 58,6 56,5 48,7 14,3 61,1 63,9 29,7 54,9 59,3 69,2 55,8 57,2 54,5 52,0 43,1 59,4 54,2 54,5 43,6 41,1 45,4 44,7 70,7 50,6 39,2 26,4 47,7 E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. (11%), bet augstākā K-8 (63,4%) un K-9 (62,8%), taču kustības laikā zemākā attiecība atkal ir airētājam K-1 (13,3%), bet augstākā procentuālā attiecība K-9 (81,9%). EG pirms kustības sākuma vidējais aritmētiskais lielums procentuālajām atšķirībām starp statiskās maksimālās slodzes rādītājiem un dinamiskās slodzes rādītājiem ir 48,2%, bet smēliena izpildīšanas laikā šī starpība ir 63,6%, kas ir identiska ar kreisās puses muskuļa tricepss brachii procentuālo sakarību. Savukārt KG vidējā aritmētiskā procentuālā attiecība kontroles grupas airētājiem pirms kustības sākuma ir 42,1%, bet kustības laikā 53,0%. Tas norāda, ka KG vidējais aritmētiskais ir nedaudz zemāks nekā EG, kas ir pretēji kreisās puses muskuļiem. Airētāji 100,0% 90,0% 80,0% 70,0% 60,0% 50,0% 40,0% 30,0% 20,0% 10,0% 0,0% Līdz kustības sākumam Kustības laikā 37.attēls. EG un KG muskuļu biopotenciāls pirms kustības un kustības laikā (procentuālās testu rezultātu atšķirības dinamiskajā un statiskajā slodzē pirms testa labās puses muskulim latisimus dorsi) 7.tabula Procentuālās testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa labās puses muskulim latisimus dorsi Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā Muskuļa latisimus dorsi biopotenciāls (mv) EG pirms kustības sākuma vismazākais ir E-6 (14,3%, bet E-12 (69,3%) ir vislielākais (37.att.). Kustības laikā vismazākais biopotenciāls ir E-6 (30,7%) un E-9 (37,1%), taču vislielākais E-3 (94,1%), E-8 (93,4%) un E-12 (91,5%). Anaerobās jaudas testā KG airētājiem muskuļa latisimus dorsi biopotenciāla vidējā aritmētiskā lieluma procentuālā attiecība pirms kustības sākuma bija 47,7%, bet kustības laikā 64,0% 66

67 (7.tab.). Vismazākā procentuālā rezultāta sakarība bija airētājam K-12 (26,4%), bet vislielākais K-9 (70,7%), taču kustības laikā vismazākā procentuālā rezultāta sakarība bija K-1 (50,6%), K-5 (52,6%) un K-8 (51%), bet vislielākā K-9 (88,2%). Vidējā aritmētiskā biopotenciāla lielums procentuāli attiecībā pret statiskās slodzes biopotenciāla lielumu muskulim latisimus dorsi pirms kustības sākuma ir 52,0%, bet kustības laikā šī starpība ir 69,9%. Salīdzinot ar eksperimentālās grupas vidējo procentuālo rezultātu sakarību, konstatējam, ka kontroles grupas rezultāti ir mazāki nekā eksperimentālās grupas rezultāti, līdzīgi kā muskulim triceps brachii labajā pusē. Kopsavilkums. Izvērtējot grupu atšķirības anaerobās jaudas testā ar t-testu (Independent Samples Test) konstatējam, ka abas grupas ir vienlīdzīgas, kas pierādās ar t-testa p = 0,802, kur grupu vidējie aritmētiskie rezultāti bija EG 610,8W un EK 621,8W. Nosakot EMG aktivitātes parametrus (frekvenci Hz, biopotenciālu mv un procentuālo mv attiecību) muskulim triceps brachii ķermeņa kreisajā un labajā pusē, var novērot rezultātu vienlīdzību, taču ķermeņa kreisās puses muskuļa latisimus dorsii eklektisko impulsu frekvence - Hz (kustības izpildes laikā) pēc t-testa ir p = 0,007, kas norāda uz būtiskām atšķirībām, savukārt pārējie rezultāti bija vienlīdzīgi. Rezultāti apliecina, ka pēc 1. eksperimentālā testa abas grupas (EG un EK) ir vienlīdzīgas Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāti Anaerobās jaudas kapacitātes tests ilga 30 sekundes (8.tab.), kas pēc būtības ir modificēts Vingeita tests speciāli Murjāņu sporta ģimnāzijas airētājiem. Testa rezultāti tika pakļauti t-test neatkarīgo izlašu salīdzinājumu apstrādei (4.piel.), kā rezultātā visas vērtības bija vienlīdzīgas (p< 0,05), lai gan tendence uz atšķirīgu rezultātu bija muskuļiem latisimus dorsii (Hz) kreisā pusē p = 0,065, savukārt muskulim triceps brachii (mv) labajā pusē bija p = 0,056 pirms kustības, bet muskulim latisimus dorsii kustības laikā (mv) bija p = 0,086. Pārējiem rezultātiem bija no p = 0,123 līdz p = 0, tabula T-testa neatkarīgo izlašu salīdzinājumu p-vērtības anaerobās jaudas kapacitātes 1. testā Muskulis Musculus Triceps Frekvence Hz pirms kustības sākuma Frekvence Hz kustības izpildes laikā Brachii (Ķ.Kr.P.) 0,763 0,809 Musculus Latisimus Dorsii (Ķ.L.P.) 0,065 0,622 Musculus Triceps brachii (Ķ.Kr.P.) 0,298 0,361 Musculus Latisimus Dorsi (Ķ.L.P.) 0,256 0, Biopotenciāls mv pirms kustības sākuma (*) procentuālā vidējā p vērtība (Ķ.Kr.P. ķermeņa kreisā puse, Ķ.L.P. ķermeņa labā puse) Biopotenciāls mv kustības izpildes laikā 0,714 0,688 0,107* 0,103* 0,555 0,751 0,796* 0,091* 0,056 0,194 0,078* 0,262* 0,608 0,086 0,344* 0,630* Airētāju uzrādītajiem rezultātiem katrā grupā tika noteikti vidējie aritmētiskie rādītāji, kuri tika apstrādāti ar SPSS-17 t-testu. Analizējot vidējos aritmētiskos rādītājus eksperimentālās

68 grupas airētājiem ar starptautisko sacensību pieredzi, konstatējam, ka E-1 rezultāts ir 744,7W, kas ir ievērojamāki augstāks par citu airētāju uzrādītajiem rezultātiem (9.tab.), savukārt vājākais rezultāts 531,9W bija E-5 airētājam. Savukārt airētājiem ar mazāku sacensību pieredzi (E-6) augstākais vidējais aritmētiskais rezultāts bija 525,7W, bet vājākais rezultāts 363,5W bija E-14 airētājam. 9.tabula Eksperimentālās grupas anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāti vatos (W) pirms lokālās vibrācijas pielietošanas treniņu procesā Sekundes E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E Vidējais 744,7 577,8 608,3 654,4 531,9 525,7 476,8 464,5 435,1 429,9 431,7 413,8 413,0 363,5 377,1 W W W W W W W W W W W W W W W KG airētāju vidējā aritmētiskā anaerobās jaudas kapacitāte testā bija 511,7W, kas ir par 15,1W labāks rezultāts, kā EG (10.tab.). Salīdzinot EG un KG vidējo aritmētisko rezultātu 68

69 anaerobās jaudas kapacitātes testam ar anaerobās jaudas kapacitātes testa vidējo aritmētisko rezultātu, konstatējam, ka EG tas ir 114,5W, bet KG 111,7W. 10.tabula Kontroles grupas anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāti pirms lokālās vibrācijas pielietošanas treniņu procesā Sekundes K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K Vidējais 609,8 605,5 625,7 622,0 559,1 508,1 522,1 457,0 438,8 404,3 373,3 414,1 W W W W W W W W W W W W Nosakot EG variācijas koeficientu salīdzinot vidējos aritmētiskos rezultātus, konstatējam, ka variācijas koeficients ir 22,0% kas norāda ka grupa nav vienveidīga, taču ja variācijas koeficients tiktu noteikts tikai E-1 līdz E-5 airētājiem, tad tas būtu 13,0%. Kontroles grupas variācijas koeficients ir 18,1%, kas norāda, ka grupa nav vienlīdzīga, taču veicot variācijas koeficienta vērtējumu K-1 līdz K-4 airētājiem, variācijas koeficients bija 1,6%, kas liecina, ka šo airētāju vidējie aritmētiskie rezultāti ir ļoti līdzīgi vienveidīgi. Iegūtie rezultāti 69

70 liecina, ka EG un KG vidējie aritmētiskie dati gan anaerobās jaudas testā, gan anaerobās jaudas kapacitātes testā būtiski neatšķiras, kas norāda, ka testus var veikt arī turpmāk abām grupām. Visvairāk smēlienus 30 sekunžu testā EG veica E-4, kopskaitā 29, kura vidējais aritmētiskais rezultāts bija 654,4W, kas ir otrs labākais starp EG dalībniekiem, bet KG airētājiem (9. un 10.tab.) visvairāk smēlienus testa laikā veica K-2 un K-6, veicot 28 smēlienus 30 sekundēs (5.piel.). Savukārt vismazāk smēlienus veica E-10, kopskaitā 25 ar vidējo jaudu 429,9W, kas ir 11. augstākais rezultāts no EG dalībniekiem (5.piel.), bet KG vismazāk smēlienus, kopskaitā 26, veica K-4, K-9, K-10, K-11 un K-12 (9.piel.). KG smēlienu skaits 30 s testā liecina, ka grupa ir nedaudz līdzīgāka, kā tas bija EG, kur smēlienu skaits 30 s atšķīrās par 4, nevis kā KG tikai par 2 smēlieniem. Visticamākais smēlienu skaits un anaerobā jaudas kapacitāte ir atkarīgi no airētāju sagatavotības līmeņa testa brīdī, kā arī no atjaunošanās pēc treniņu un kontroles sacensību veikšanas ziemas periodā. Nosakot EG un KG augstāko jaudas izpausmi, konstatējam, ka augstākais rezultāts lielākoties tika sasniegts 6 7 smēlienā, respektīvi, 6. smēlienā augstāko rezultātu sasniedz 15 airētāji, bet 7. smēlienā 10 airētāji, toties E-9 un K-12 airētāji savus augstākos rezultātus sasniedz tikai 8 un 9. smēlienā. Nosakot procentuālo atšķirību ticamību ar t-test neatkarīgo izlašu salīdzinājumu, tika konstatēts, ka visos gadījumos rezultāti ir vienlīdzīgi, kas norāda, ka muskuļu biopotenciāls, tāpat kā anaerobās jaudas testā, procentuāli ir līdzīgi EG un KG. Salīdzinot eksperimentālās grupas un kontroles grupas rezultātu starpības ticamību pēc Stjūdenta kritērija starpība nav ticama, kas norāda, ka grupas arī šajā testā bijušas līdzīgas, ar vidējo aritmētisko rezultātu starpību 15,1W. Nosakot EG un KG airētāju vidējā aritmētiskā rezultātu EMG (elektromiogrammai) aktivitātei un aprēķinot procentuāli muskuļu biopotenciālu mv (milivoltos) dinamiskā darbā un statiskā darbā pirms testa, tādējādi nosakot procentuālo atšķirību ( att.). Anaerobās jaudas kapacitātes testā eksperimentālās grupas airētāju muskuļu procentuālās attiecības vidējais augstākais aritmētiskais rezultāts pirms kustības sākuma bija E-8 airētājam, kura rezultāts bija 50,9%, un zemākais rezultāts E-14 bija 14,0%, kas liecina, ka muskuļa aktivitāte pirms kustības sākuma ir salīdzinoši maza. Savukārt muskuļu biopotenciāla kustības laikā vidējais aritmētiskais E-8 airētājam ir 63,7%, kas ir augstākais, bet vājākais reģistrētais biopotenciāls bija E-14 airētājam (19,8%) (38.att.). Vidējais aritmētiskais EG bija 28,7% pirms kustības sākuma un 38,6% kustības laikā (11.tab.). Nosakot K- grupas airētāju anaerobās jaudas kapacitātes testa (38.att.) muskuļu procentuālās attiecības vidējo augstāko aritmētisko rezultātu pirms kustības sākuma (K-7 airētājam), rezultāts bija 69,0%, un zemākais rezultāts K-3 airētājam 21,7%. Muskuļu biopotenciāla (kustības laikā) vidējais augstākais aritmētiskais bija K-7 airētājam 107,2%, kas ir augstākais, bet vājākais reģistrētais biopotenciāls bija K-3 airētājam 29,8%. Vidējais aritmētiskais K-grupā bija 38,4% pirms kustības sākuma un 54,4% kustības laikā. Nosakot EG anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes procentuālo rezultātu, konstatējam, ka vidējais rezultāts ir ievērojami zemāks anaerobās jaudas testā pirms kustības 19,6% un kustības sākumā 20,9%. Nosakot KG anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes procentuālo attiecību, tika konstatēts, ka vidējais rezultāts ir zemāks nekā anaerobās jaudas testā. 70

71 39 32,2 43,5 58, ,7 63, ,3 41,5 25,8 26,8 19,8 38,5 38,6 35,2 45,4 29,8 56,7 62,8 31,1 107,2 53,3 33,7 34,8 41,7 72,6 54,4 28,7 23,1 31,5 47, ,9 50,9 43,3 18,3 39, , ,7 28, ,7 42,4 45,8 22,7 87, ,7 22,5 28,7 63,8 38,4 E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. 110% 100% 90% 80% 70% 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0% Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā 38.attēls. EG un KG airētāju muskuļu biopotenciāls pirms kustības un kustības laikā (testa rezultātu procentuālā attiecība dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulim triceps brachii ) 11.tabula Procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulim triceps brachii Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā Nosakot muskuļa latisimus dorsi biopotenciāla vidējo aritmētisko procentuālo attiecību EG, tika konstatēts, ka pirms kustības sākuma augstākais rezultāts bija E-6 airētājam 50,9%, kā arī E-4 un E-9 ir ap 50%, taču zemākais rezultāts 31,0% bija E-15 airētājam (39.att.). Taču kustības laikā augstākais rādītājs bija E-6 ar rezultātu 84,2%, bet vājākais rezultāts 56,7% bija E- 2 (12.tab.). Vidējais aritmētiskais E-grupā bija 40,8% kustības sākumā, bet 67,0% kustības laikā. Iegūtais procentuālais vidējais rezultāts ir augstāks nekā muskulim triceps brachii, bet nedaudz zemāks nekā anaerobās jaudas testā. Nosakot kreisās puses muskuļa latisimus dorsi biopotenciāla grupas vidējo aritmētisko rādītāju KG pirms kustības sākuma, tika konstatēts, ka labākais rezultāts bija K-8 airētājam 48,6%, bet zemākais rezultāts 32,0% bija K-4 airētājam (39.att.). Testā kustības laikā augstākais vidējais aritmētiskais rezultāts 87,4% bija airētājam K-1, bet vājākais rezultāts 59,7% bija K-4 (12.tab.). Vidējais aritmētiskais kontroles grupā kustības 71

72 65,9 56,7 66,3 66,9 75,6 84,2 58,8 75,2 66,0 60,5 69,3 68,0 59,8 68,1 63,2 67,0 87,4 74,2 81,5 59,7 69,0 72,0 68,1 82,2 62,8 68,6 74,9 66,5 72,2 34,3 34,3 39,1 49,6 38,9 38,2 36,4 50,9 49,7 43,5 44,5 45,5 35,8 40,8 31,0 40,8 46,5 47,9 43,4 32,0 39,8 47,4 39,2 48,6 35,1 36,9 37,6 42,0 41,4 E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. sākumā bija 41,4%, bet 72,2% bija kustības laikā. Salīdzinot muskuļa latisimus dorsi biopotenciālu, konstatējam, ka rezultāti ir līdzīgi EG un KG. 90% 80% 70% 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0% Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā 39.attēls. EG un KG airētāju muskuļu biopotenciāls pirms kustības un kustības laikā (testa rezultātu procentuālā attiecība dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulim latisimus dorsi) 12.tabula Procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulim triceps brachii Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā Anaerobā jaudas kapacitātes testā EG airētājiem 30 sekundēs augstākā muskuļu biopotenciāla procentuālā attiecība pirms kustības sākuma bija E-4 un E-8 airētājam, kuru attiecība bija 42,7% un 42,3%, bet zemākā attiecība (E-9) bija 11,9%, kas liecina, ka muskuļa aktivitāte ir mazāka nekā anaerobās jaudas testā, kur kustības sākumā tika noteikta E-6, E-9, E- 14 un E-15 procentuālā starpība, un tā bija nedaudz virs 100% (40.att.). Muskuļu biopotenciāla procentuālā attiecība kustības laikā E-4 airētājam ir 54,9%, kas ir augstākais rādītājs, bet mazākais biopotenciāls bija E-9 airētājam 20,3%. Vidējais aritmētiskais E-grupā bija 28,5% pirms kustības sākuma un 40,6% kustības laikā (13.tab.). KG airētāju biopotenciāla procentuālā lielākā attiecība pirms kustības sākuma ir 56,5% K-7 airētājam, bet zemākais rezultāts 18,4% ir K-1 airētājam. Kustības izpildes laikā augstākais rezultāts ir 71,3% K-8, taču zemākais 72

73 34,6 42,9 45,2 54,9 36,1 22,1 48,4 50,1 20,3 36,3 47,8 35,8 42,6 38,7 53,6 40,6 43,1 31,8 38,3 39,8 52,6 45,3 64,6 71,3 28,1 35,0 48,2 48,6 45,6 20,1 31,8 38,4 42,7 22,2 14,6 27,4 42,3 11,2 24,0 33,4 30,5 29,5 18,9 41,1 28,5 18,4 21,2 21,1 25,3 46,1 47,1 56,5 51,1 42,0 30,4 36,9 42,5 36,6 E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. rezultāts 28,1% ir K-9 airētājam (40.att.). Nosakot vidējo aritmētisko lielumu grupā, pirms kustību sākuma tas ir 36,6%, bet kustības izpildes laikā 45,6% (13.tab.). 80% Airētāji 70% 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0% Līdz kustības sākumam Kustības laikā 40.attēls. EG un KG muskuļu biopotenciāls pirms kustības un kustības laikā (testa rezultātu procentuālā attiecība dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa labās puses muskulī triceps brachii) Taču anaerobās jaudas un anaerobās kapacitātes testā procentuālās attiecības vidējais rezultāts bija nevienlīdzīgs, kur rezultātu starpība bija pirms kustības sākuma 19,7% un kustības laikā 23%. Salīdzinot rezultātu atšķirību ar anaerobās jaudas testu, konstatējam, ka vidējais aritmētiskais rezultāts anaerobās kapacitātes testā ir zemāks. 13.tabula Procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulim triceps brachii Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā Salīdzinot procentuālo starpību ar EG, tiek novērotas nelielas atšķirības, kas liecina, ka KG vidējais aritmētiskais ir nedaudz augstāks, salīdzinot ar E-grupu rezultātiem, kas ir nedaudz zemāki pirms kustības par 8,1% un kustības laikā 5%. Muskuļa latisimus dorsi biopotenciāla procentuālās attiecības EG pirms kustības sākuma augstākais rezultāts bija E-9 airētājam 61,9%, bet zemākais rezultāts 25,6% bija E-5 73

74 57,5 55,2 39,9 57,5 57,4 67,7 48,8 52,4 66,4 53,6 50,0 59,5 46,6 64,7 57,0 55,6 63,1 43,9 63,9 57,1 62,7 50,1 63,2 51,0 62,7 59,5 63,9 43,3 57,0 31,0 40,1 29,2 51,9 25,6 27,8 36,0 36,6 61,2 40,4 33,4 51,1 28,6 38,5 29,9 37,4 36,4 33,5 34,4 30,7 37,7 31,8 40,5 37,7 36,5 32,7 33,5 29,2 34,5 E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. airētājam. Smēliena laikā augstākais vidējais aritmētiskais rezultāts 67,7% bija airētājam E-6, bet vājākais rezultāts 39,9% bija airētājam E-3 (41.att.). Vidējais aritmētiskais kustības sākumā grupā ir 37,4%, bet 55,6% kustības laikā (14.tab.). Muskuļu biopotenciāla procentuālās attiecības muskulim latisimus dorsii KG anaerobās jaudas kapacitātes testā augstākais rezultāts pirms kustības sākuma bija 40,5% K-7 airētājam, bet zemākais rezultāts 30,1% K-4. Biopotenciāla procentuālās attiecības lielums kustības izpildes laikā ir 63,9% K-3 airētājam, taču ļoti līdzīgi rezultāti ir arī K-1, K-7 un K-11 airētājiem, taču zemākais rezultāts 43,3% ir K-12, lai gan līdzīgi zems rezultāts ir arī K-2 (49.att.). Nosakot KG vidējo aritmētisko lielumu pirms kustības sākuma, tika konstatēts ir 34,5%, bet kustību izpildes laikā 57,0%. 80% Airētāji 70% 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0% Līdz kustības sākumam Kustības laikā 41.attēls. EG un KG muskuļu biopotenciāls pirms kustības un kustības laikā (testa rezultātu procentuālā attiecība dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa labās puses muskulī latisimus dorsii) 13.tabula Procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa labās puses muskulim latisimus dorsii Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā Iegūtais procentuālās attiecības vidējais rezultāts ir augstāks nekā muskulim triceps brachii par 15%, bet nedaudz zemāks, kā anaerobās jaudas testā par 9,9% kustības sākumā. 74

75 Nosakot rezultātus anaerobai jaudai un anaerobai jaudas kapacitātei procentuālās attiecības vidējais aritmētiskais ir ievērojamāki zemāks anaerobai kapacitātei 14,3%. Salīdzinot KG rezultātus ar anaerobās jaudas kapacitātes testu, vērojama rezultātu pazemināšanās, taču salīdzinot ar EG, rezultāti ir līdzīgi. Kopsavilkums. Anaerobās jaudas kapacitātes testā EG un KG rezultāti liecina, ka grupas ir vienlīdzīgas, ko apliecina t-tests p = 0,706. Nosakot EMG visos gadījumos gan muskuļa impulsa frekvence Hz un mv, gan procentuālā biopotencionālu attiecība (mv) bija identiski. Arī šajā testā rezultāti apliecina, ka grupas uzrādījušas vienlīdzīgus rezultātus, kur p <0, Lokālās vibrācijas kā treniņu līdzekļa pielietošana treniņu procesā Lokālo vibrāciju (LV) kā treniņu līdzekli pēta daudzi ārvalstu zinātnieki. Tāpēc, vadoties no sportā pieņemtajām treniņu procesa likumsakarībām, tika izstrādāts LV treniņu metodes variants airētājiem ziemā sagatavošanās periodā. Lai izveidotu LV treniņu metodi, pielāgotu airētājiem specializētajā Murjāņu Sporta ģimnāzijas airēšanas nodaļā, vispirms tika analizēta Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MJĢ) treniņu programma audzēkņiem, kuri mācās un trenējas sporta bāzē Jūrmalā. Treniņu programma visiem audzēkņiem ir vienāda, taču atšķirīgas ir katra audzēkņa individuālās spējas un fiziskās kondīcijas līmenis, tāpēc arī katram airētājam tiek pielāgota intensitāte un apjoms, airējot uz Concept-2, un atlētiskās sagatavošanas vingrinājumu procentuāla aprēķināšana no audzēkņa maksimālajām spējām, izpildot vingrinājumus kā spēka treniņos, tā arī citos treniņu līdzekļos, kuri tiek realizēti treniņu procesā Lokālā vibrācija sporta treniņu procesā Uzsākot LV treniņus tika izveidots vibrācijas treniņu struktūras principiālais pamats pēc kura vadoties tika veiktas manipulācijas katrā nedēļā izmainot kādu no vibrācijas treniņu slodžu parametriem: mainot vibrācijas amplitūdu, LV realizācijas laiku, kā arī impedanci (spiedienu) uz muskuli. Lai ievērotu pareizu metodes pielietojumu tika izstrādāts vibrācijai pakļauto muskuļu saraksts, kurā tika iekļauti airēšanā iesaistītie muskuļi, konkrēti: 1. Musculus erector spinae 1. Muguras iztaisnotājmuskulis 2. Musculus latisimus dorsi 2. Platais muguras muskulis 3. Musculus teres major 3. Lielais apaļais muskulis 4. Musculus teres minor 4. Mazais apaļais muskulis 5. Musculus trapezius 5. Trapecveida muskulis 6. Musculus rhomboideus 6. Rombveida muskulis 7. Musculus infraspinatus 7. Zemšķautnes muskulis 8. Musculus deltoideus 8. Deltveida muskulis 9. Musculus splenius capitis 9. Galvas siksnmuskulis 10. Musculus triceps brachii 10. Augšdelma trīsgalvu muskulis 11. Musculus gluteus maximus 11. Lielais gūžas muskulis 12. Musculus semitendinosus 12. Puscīpslainais muskulis 13. Musculus biceps femoris 13. Ciskas divgalvu muskulis 75

76 14. Musculus semimembranosus 14. Pusplēvainais muskulis 15. Musculus gastrocnemius 15. Ikru muskulis 16. Achilles tendom 16. Ahileja cīpsla 17. Musculus rectus femoris 17. Ciskas taisnais muskulis 18. Musculus vastus lateralis 18. Ciskas laterālais platais muskulis 19. Musculus tensor sascia latae 19. Platās fascijas stiepējmuskulis 20. Musculus vastus medialis 20. Ciskas mediālais platais muskulis 21. Musculus sartorius 21. Drēbniekmuskulis 22. Ligamentum pattelae 22. Ceļa kaula saite 23. Musculus tibialis anterior 23. Lielā lielakaula priekšējais muskulis 24. Musculus rectus abdominis 24. Vēdera taisnais muskulis 25. Musculus pectoralis major 25. Lielais Krūšu muskulis 26. Musculus biceps brachii 26. Augšdelma divgalvu muskulis 42. attēls. Lokālās vibrācijas - vibratoda pielikšanas secība muskuļiem priekšējai un aizmugurējai ķermeņa pusei Lokālā vibrācija muskuļiem tika pielikta ievērojot anatomisko ķermeņa uzbūvi (42.att.), tādējādi kustību ar vibratodu uzsākot no Origo un virzoties uz Insertio. Musculus eroctor spinae vibratods tika pielikts no krusta kaula līdz pat kakla skriemeļiem virzienā uz augšu (42.att.), ievērojot aptuveni 2 3 cm atstarpi starp katru pielikšanas vietu, izvērtējot impedanci (spiedienu) katram dalībniekam E- grupā, jo jostas daļā 76

77 daudzi no E grupas treniņa laikā sūdzējās par nepatīkamām sajūtām (sāpēm). Šim muskulim pielikšanas vietas tika ievērotas ik pēc 2 3 cm. Musculus latissimus dorsi vibratoda pielikšanas virziens bija no apakšējiem krūšu skriemeļiem un jostas fascijas virzienā uz krūškurvja sānu sienu uz augšu un priekšu (42.att.). Arī šim muskulim pielikšanas vietas tika ievērotas ik pēc 2 3 cm. Musculus teres major sākot no lāpstiņas apakšējā stūra vibratods tika pielikts virzienā uz augšdelma kaula mazā paugura šķautnes (42.att.). Vibratoda pielikšanas vietas bija aptuveni 1 2 cm atstarpē, tādējādi muskulis saņēma tiešāku LV iedarbību. Musculus teres minor līdzīgi kā teres major muskulim vibratods tika pielikts no lāpstiņas laterālās malas virzienā uz augšdelma kaula lielo pauguru (42.att.). Arī šim muskulim vibratoda pielikšanas vietas bija 1 2 cm atstarpē. Musculus trapezius vibratods tika pielikts muskulim virzienā no I XII krūšu skriemelim līdz lāpstiņas plecu izaugumam un lāpstiņas smailei (42.att.). vibratoda pielikšanas vietas bija aptuveni viena no otras 2 cm. Musculus rhomboideus vibratods tika pielikts muskulim no kakla apakšējiem skriemeļiem un krūšu augšējiem skriemeļiem virzienā uz lapstiņas mediālo malu, kas iet slīp no augšas uz leju (42.att.). Vibratoda pielikšanas vietu atstarpe bija 1 cm. Musculus Infraspinatus sākot no lāpstiņas zemšķautnes bedres vibratods tika pielikts virzienā uz augšdelma kaula lielo pauguru (42.att.), vibratodu pieliekot aptuveni 1 2 cm attālumā vienu no otra. Musculus deltoideus vibratods tika pielikts no atslēgas kaula pleca gala un lāpstiņas pleca izauguma un šķautnes virzienā uz augšdelma kaula deltveida muskuļa nelīdzenuma (50.att.). Šim muskulim vibratods tika pielikts gan E grupas dalībniekam guļot uz vēdera, gan uz muguras. Vibratoda pielikšanas vietas bija atstatē vienai no otras 1 2 cm attālumā. Musculus splenius capitis vibratods tika pielikts no III VII kakla skriemelim un augšējiem krūšu skriemeļiem virzienā slīpi uz augšu līdz augšējiem kakla skriemeļiem (42.att.). vibratoda pielikšanas atstarpe no vienas vietas līdz otrai ir 1 2 cm. Musculus triceps brachii vibratods kustību sāk no lāpstiņas pauguriņa zemlocītavas izauguma un augšdelma kaula mugurējās virsmas uz elkoņa kaula elkoņa paugura (50.att.). Vibratods tika pielikts 2 3 cm attālumā no vienas vietas uz otru vietu. Musculus gluteus maximus sākot no augšstilba kaula mugurējās virsmas zem lielā grozītāja vibratods tiek pielikts virzienā uz zarna kaula spārnu, krusta kaulu un astes kaulu (50.att.). Šim muskulim impedance bija vislielākā, jo arī muskulis ir vismasīvākais cilvēka ķermenī, tādējādi pielikšanas vietas bija no 3 5 cm viena no otras. Musculus semitendinosus vibratods tika pielikts no lielakaula nelīdzenuma iekšējās virsmas uz sēžas pauguru (42.att.). Vibratoda pielikšana muskulim bija ik pēc 2 3 cm. Musculus biceps femoris sākot kustību no mazā lielakaula galviņas vibratods tiek pielikts virzienā uz sēžas pauguru (42.att.). arī šim muskulim vibratods tika pielikts ik pēc 2 3 cm. Musculus semimembranosus vibratods tiek pielikts virzienā no lielā lielakaula madiālā locītvapaugura uz sēžas paugura (42.att.). Arī šim muskulim vibratoda pielikšanas vietas attālums ir aptuveni 2 3 cm. 77

78 Musculus gastrocnemius un achilles tendom sākot no papēža paugura virzienā uz augšu vibratods tiek pielikts līdz augšstilba kaula mediālās un laterālās locītavas pauguram (50.att.). vibratods tiek pielikts ik pēc 2 cm. Musculus rectus femoris un ligamentum pattelae vibratods tiek pielikts zem ceļa kauliņa, un, no ceļa kaula virzienā uz zarnu kaula priekšējo apakšējo smaili (42.att.). Vibratoda pielikšanas vietas atstarpe ir aptuveni 3 5 cm. Musculus vastus lateralis kustība sākas no lielā lielakaula nelīdzenuma, tālāk vibratods tiek pielikts kustībā uz augšu līdz augšstilba kaula nelīdzenajai līnijai (42.att.). Bet vibratoda pielikšanas vietas atstarpes ir aptuveni 3 5 cm. Musculus tensor fascia latae vibratoda pielikšana muskulim sākas no lielā lielakaula locītavas paugura virzienā uz priekšējo augšējo zarnu kaula smaili (42.att.). Bet vibratoda pielikšanas vietas atstarpe ir aptuveni 3 5 cm. Musculus vastus medialis tāpat, kā muskulim vastus lateralis vibratoda pielikšanas kustības sākas no lielā lielakaula nelīdzenuma, virzoties līdz augšstilba kaula nelīdzenajai līnijai (42.att.). Vibratods tiek pielikts ar 3-5 cm intervālu. Musculus sartorius tāpat kā iepriekšējam muskulim kustību ar vibratodu sāk no lielā lielakaula nelīdzenuma līdz priekšējai augšējai zarnu kaula smailei (42.att.). Vibratods tika pielikts muskulim ievērojot aptuveni 3 5 cm attālumu. Musculus tibialis anterior vibratods tiek virzīts no pleznas kaula pamata un vidējā ķīļveida kaula apakšējās virsmas uz augšu līdz lielā lielakaula sānu virsmai un apakšstilba fascijai (50.att.). vibratods tiek pielikts muskulim aptuveni ik pēc 2 cm. Musculus rectus abdominis vibratods tiek pielikts virs kaunuma kaula, kur tas tiek virzīts līdz krūšu kaula šķēpveida izaugumam (42.att.). Vibratods tiek novietots uz muskuļa ik pēc 3 5 cm. Musculus pectoralis major vibratods tiek virzīts no atslēgas kaula krūšu gala un krūšu kaula līdz augšdelma kaula lielā paugura šķautnei (42.att.). Vibratods tiek pielikts aptuveni 2 3 cm no vienas vietas uz otru vietu. Musculus biceps brachii vibratods tiek pielikts lāpstiņas virslocītavas iedobuma pauguriņam virzot to līdz spieķa kaula nelīdzenumam (42.att.). Vibratods tiek pielikts aptuveni 2 3 cm atstarpi. Lokālā vibrācija tika pielikta muskuļiem ievērojot iepriekš minēto secību. LV pielikšanas laikā, tika izmainīta amplitūda no 2mm līdz 4mm, pieliktais vibrācijas laiks ilga no 5 min līdz 20 min, kā arī impedance tika variēta katram E grupas dalībniekam atšķirīgi izzinot dalībnieka subjektīvās sajūtas, par muskuļa jutību vibrācijas laikā Lokālās vibrācijas treniņu grafiks Darbu uzsākot, tika apzināti zinātniskie raksti par lokālo vibrāciju, kuru ir ievērojami mazāk nekā par visa ķermeņa vibrāciju. Izpētot zinātnisko literatūru, tiek konstatēts, ka vibrācijas pieliktā metodika, kuru katrs zinātnieks izmanto pētījumā, ir variatīva Kardinale M., Kohrane D. (Cardinale M. 2005, Krauksts V. 2010, Cohrane D.J. 2011, Ciematnieks U. 2011). Pētījuma tika pielietotas Vibromed lokālās vibrācijas iekārtas, kuras ir patentējis profesors Aleksejs Nemčenko. Aleksejs Nemčenko kopā ar profesoru Viesturu Kraukstu pielieto lokālo 78

79 vibrāciju sportistu treniņu procesā un rehabilitācijā. Lokālā vibrācija tika veikta ar divām vibroiekārtām. Lai veiktu LV treniņus, tika noteikta treniņu programma MSĢ audzēkņiem, kas tiek realizēta audzēkņiem viena. Nosakot treniņu programmas saturu (6.piel.), tika konstatēts, ka treniņos izmanto vingrinājumus atlētiskās sagatavošanas zālē, izmantojot spēka attīstīšanai spēka vingrinājumiem atbilstošus trenežierus un brīvos atsvarus. Izturības izpausmes spējas tika attīstītas uz stacionārā airēšanas ergometra Concept-2, kā arī tika veikti treniņi specializētā airēšanas baseinā. Savukārt treniņi ārpus airēšanas sporta bāzes tika papildināti ar peldēšanu, apvidus krosu un distanču slēpošanu. Treniņos, pakārtoti izturības un spēka spēju attīstīšanai, tika pielietotas sporta spēles (basketbols un futbols). Treniņu noslēgumā vienmēr tika veikti stiepšanās vingrinājumi, kas palīdz muskuļiem ātrāk atjaunoties pēc fiziskās slodzes iedarbības uz muskuļiem. Nosacīti LV treniņu grafiku var iedalīt 12 posmos (6.piel.) jeb 12 nedēļās. 1. nedēļa. Norisinājās no gada decembrim MSĢ medicīnas kabinetā, kur tika izvietots speciāls masāžas galds, lai eksperimentālā grupa (EG) varētu pēc iespējas pilnvērtīgāk atbrīvoties LV treniņa izpildes laikā. Pirmais LV treniņš ilga 5 minūtes (min) pēc basketbola spēles treniņā ar stiepšanās vingrinājumiem nobeigumā. LV tika veikta muskuļiem ar pieskārienu ādai ne ilgāk par 1 sekundi (s). LV laikā audzēknis tika papildus aptaujāts par sajūtām (sāpēm, kutināšanu u.c.). Šajā nedēļā pirmais LV treniņš notika 6. decembrī, respektīvi pirmdienā, kurā piedalījās visi 15 EG dalībnieki. Savukārt otrs LV treniņš tika organizēts 9. decembrī pēc spēka attīstīšanas vingrinājumu izpildes un stiepšanās vingrinājumiem, kurā arī piedalījās visi EG dalībnieki. 2. nedēļa. Šajā nedēļā tika veikts LV treniņš jau 3 reizes, taču piegājienā 5 min, kas bija, kā pirmajā nedēļā. Pirmais LV treniņš notika 13. decembrī pēc treniņa, kurā tika spēlēts basketbols, izpildīti vispārattīstoši vingrinājumi un stiepšanās vingrinājumi, šajā treniņā piedalījās visi EG dalībnieki. Otrs LV treniņš notika 15. decembrī pēc apvidus krosa skrējiena aerobajā sliekšņa zonā un stiepšanās vingrinājumiem. Trešais LV treniņš notika 17. decembrī, kas tika veikts pēc peldēšanas nodarbības, jāmin, ka EG dalībnieki izteicās atzinīgi par LV iedarbību uz muskuļu atjaunošanās spēju uzlabošanu pēc treniņiem. Arī šajā nedēļā dalībnieki tika trenēti 5 min. 3. nedēļa. Šajā nedēļā LV treniņu slodzes dozējums tika mainīts, respektīvi LV pieliktais laiks bija 10 min, taču treniņš norisinājās ievērojot izstrādātos nosacījumus. Šajā nedēļā uzmanība tika vērsta muguras muskulatūrai, kura treniņu rezultātā bija palielinātā tonusā, kas tika subjektīvi noteikts. Lielākajai daļai EG dalībnieku problēmas (sāpes) rada muguras apakšējā daļa, respektīvi musculus erector spinae, kam tika pievērsta lielāka uzmanība, pielietojot LV iekārtu Vibromasager. Pirmais treniņš tika veikts 20. decembrī pēc basketbola spēles, vispārattīstošo vingrinājumu izpildes un stiepšanās vingrinājumu izpildes treniņā. Otrs treniņš tika veikts 23. decembrī pēc spēka vingrinājumu izpildes, kas tika papildināti ar stiepšanās vingrinājumiem pēc treniņa. 4. nedēļa. Šajā nedēļā EG dalībnieks E-2 pārtrauca dalību eksperimentā. Šajā nedēļā tika veikti 3 treniņi, taču sakarā ar svētku norisi tie tika sakārtoti katru dienu pēc kārtas. Tādējādi, pirmais LV treniņš notika 27. decembrī pēc kontrolsacensībām starp MSĢ audzēkņiem. Otrs LV treniņš notika 28. decembrī arī pēc kontrolsacensībām, kurā tika testētas spēka spējas 79

80 specializētos airētāju vingrinājumos. Trešais LV treniņš notika 29. decembrī pēc apvidus krosa skrējiena. Pēc kontrolsacensībām EG dalībnieki, atklāja savas sajūtas vingrinājumu izpildes laikā un izklāstīja sajūtas LV laikā, kad tika ilgstošāk veikta LV iedarbība uz sāpošajiem muskuļiem. LV laikā uz muskuļa vēderiņu LV iekārta netika turēta ilgāk par 3 s. 5. nedēļa. Šajā nedēļā tika LV iekārtai izmainīta amplitūda no 2mm līdz 4mm un vienlaicīgi tika veikts LV treniņš 2 EG dalībniekiem, jo tika pielietotas 2 LV iekārtas, jo šajā nedēļā vibrācijas pieliktais laiks bija 12 min. Pirmais treniņš notika gada 3. janvārī, kad EG dalībnieki veica apvidus krosa skrējienu ar stiepšanās vingrinājumiem. Šā treniņa laikā tika subjektīvi novērots, ka dalībnieku muskuļi ir tonusā. Otrajā LV treniņā, kas norisinājās 6. janvārī pēc rīta treniņa, kurā tika skriets kross, un vakara treniņā, kurā tika skriets kross un veikti spēka spēju attīstoši vingrinājumi, kā arī stiepšanās vingrinājumi. Šajā nedēļā tika novērots, ka muskuļi ir paaugstinātā tonusā pēc treniņiem, kuros tika veikta liela slodze, un katru dienu tika veikti 2 treniņi viens rīta pusē un otrs pēcpusdienā. 6. nedēļa. Arī šajā nedēļā EG dalībniekiem tika veikts LV treniņš 12 min, kura izpildes laikā eksperimenta dalībnieki precizēja sāpošos muskuļus, kas radušies treniņu rezultātā. Pirmais LV treniņš šajā nedēļā notika 10. janvārī pēc apvidus krosa skrējiena rīta pusē un airēšanas uz Concept-2 ergometra pēcpusdienā. Otrs LV treniņš notika 12. janvārī pēc apvidus krosa skrējiena rīta pusē un peldēšanas un stiepšanās vingrinājumiem pēcpusdienā. Bet trešais LV treniņš notika 15. janvārī, kad tika veikts apvidus kross iesildoties ar kontroles treniņu 10 km airēšanā uz Concept-2 ergometra. EG dalībniekiem tika veikts LV treniņš atbilstoši muskuļu sagatavošanas secībai, ilgstošāku iedarbību veicot uz muguras muskulatūru, jo dalībnieki norādīja uz sāpēm muguras muskulatūrai. 7. nedēļa. Šajā nedēļā LV pieliktais laiks tika palielināts līdz 15 min, tādējādi, katram muskulim veicot iedarbību ilgstošāk. Novērojot dalībnieku muskuļu tonusu pirms un pēc LV iedarbības, tika secināts, ka relaksētākam muskulim var palielināt spiedienu ar vibrācijas iekārtu uz muskuļa galviņu LV treniņa laikā. Šajā nedēļā pirmais LV treniņš tika veikts 17. janvārī pēc spēka spēju attīstīšanas vingrinājumiem airētājiem un stiepšanās vingrinājumiem, kā arī apvidus krosu otrā treniņā. Savukārt, otrs LV treniņš notika 20. janvārī, kad EG dalībnieki izmantoja apvidus distanču slēpošanu pirmajā treniņā un apvidus krosu ar stiepšanās vingrinājumiem otrajā treniņā. 8. nedēļa. Šajā nedēļā EG dalībnieki katru dienu slēpoja, kas ievērojami palielināja tonusu muskuļiem pēc nodarbībām, jo slēpošana netiek pielietota kā treniņu līdzeklis ikdienā airētājiem. Pirmais LV treniņš notika 24. janvārī pēc slēpošanas pirmajā treniņā un spēka spēju attīstīšanas vingrinājumiem, ar stiepšanās vingrinājumiem nobeidzot treniņu. Otrs LV treniņš tika veikts 26. janvārī, kad EG dalībnieki bija veikuši ilgstošu pārgājienu uz slēpēm. Bet trešais LV treniņš norisinājās 28. janvārī pēc spēka spēju attīstīšanas airētājiem pirmajā treniņā un slēpošanas un stiepšanās vingrinājumiem otrajā treniņā. Šajā nedēļā, slēpojot garas distances, airētāji norādīja uz muskuļu sāpēm mugurā jostas rajonā, kā arī norādīja uz plecu joslas paaugstinātu tonusu un sāpēm tajā. 9. nedēļa. Šajā nedēļā LV pieliktais laiks tika palielināts līdz 20 min, tāpēc EG dalībnieki tika sadalīti apakšgrupās, jo vienā dienā nevarēja visiem veikt LV treniņu. Pirmais LV treniņš tika veikts 31. janvārī pirmās grupas dalībniekiem (E-1, E-3, E-4, E-5, E-6, E-7, E-8, E-9) pēc spēka spēju attīstošiem vingrinājumiem airētājiem treniņā rīta pusē un airēšanu uz Concept-2 ar stiepšanās vingrinājumiem pēcpusdienā. Bet pirmais treniņš otrai grupai (E-10, 80

81 E-11, E-12, E-13, E-14, E-15) 1. februārī pēc zāles futbola spēles un stiepšanās vingrinājumiem. Otrs LV treniņš tika veikts 3. februārī pirmās grupas dalībniekiem pēc zāles futbola spēles, peldēšanas un stiepšanās vingrinājumiem, bet otrās grupas LV treniņš tika veikts 4. februārī, kad treniņā dalībnieki airēja uz Concept-2 ergometra un izpildīja stiepšanās vingrinājumus. Šajā nedēļā muskuļiem tika pielikta LV vienā muskuļa vietā aptuveni 5 s, tādējādi muskuļi saņēma ilgstošu kairinājumu un tam atbilstoši ilgstošas muskuļu kontrakcijas kā atbildes reakciju. 10. nedēļa. Arī šajā nedēļā LV pieliktais laiks bija 20 min, kur bija nepieciešams EG dalīt divās grupās kā 9.nedēļā. Līdzīgi kā iepriekšējā nedēļā, LV pieliktais laiks muskuļa vēderiņam vienā vietā bija aptuveni 5 s. Pirmais LV treniņš pirmajai grupai tika veikts 7. februārī pēc spēka spēju attīstošiem vingrinājumiem rīta pusē un apvidus kross ar stiepšanās vingrinājumiem pēcpusdienā, bet otrai grupai LV treniņš bija 8. februārī, kad rīta pusē tika veikts apvidus kross un pēcpusdienā airēšana uz Concept-2 ergometra. Otrais treniņš pirmajai grupai tika veikts 9. februārī, kad tika veikti vispārattīstošie vingrinājumi un kontroles vingrinājums spēka izturības testā, taču otrajai grupai otrs LV treniņš tika veikts 10. februārī pēc apvidus krosa rīta pusē ar stiepšanās vingrinājumiem un peldēšanu pēcpusdienas treniņā. Trešais LV treniņš pirmajai grupai tika veikts 11. februārī pēc spēka spēju attīstošiem vingrinājumiem rīta pusē un apvidus krosu ar vispārattīstošiem un stiepjošiem vingrinājumiem pēcpusdienā. Savukārt otrai grupai LV treniņu veica 12. februārī, kad tika skriets apvidus kross rīta pusē un spēlēts basketbols un veikti stiepšanās vingrinājumi pēcpusdienā. Šajā nedēļā EG dalībnieku muskulatūra bija relaksēta, ko apstiprināja arī paši dalībnieki, LV laikā muskuļi bija nesāpīgi, un LV pieliktais spiediens (impedance) tika palielināts, tādējādi iedarbojoties uz muskuli ar lielāku kairinājumu, iegūstot spēcīgākas inervācijas muskulī. 11. nedēļa. Šajā nedēļā LV treniņi notika trīs reizes, un vibrācijas pieliktais laiks bija 15 min. Pirmais LV treniņš notika 14. februārī pēc spēka spēju attīstīšanas vingrinājumiem rīta pusē un apvidus krosu ar vispārattīstošiem un stiepšanās vingrinājumiem pēcpusdienā. Otrs LV treniņš norisinājās 16. februārī, kad rīta pusē tika skriets kross un veikti stiepšanās vingrinājumi, bet pēcpusdienā peldēšana. Bet trešais LV treniņš norisinājās 18. februārī pēc spēka spēju attīstīšanas vingrinājumiem rīta pusē un apvidus krosu un vispārattīstošo un stiepšanās vingrinājumu pēcpusdienā. Iedarbojoties ar LV uz muskuļa vēderiņu, pieskāriena ilgums tika samazināts no 5 s līdz 3 s, kā arī nedaudz samazināta impedance. 12. nedēļa. Noslēguma nedēļā LV treniņi tika veikti 4 reizes, katrā no tiem ar 15 min ilgu iedarbību. Pirmais LV treniņš tika veikts 21. februārī pēc spēka spēju attīstošiem vingrinājumiem rīta pusē un apvidus krosa ar vispārattīstošiem un stiepjošiem vingrinājumiem pēcpusdienā. Otrs LV treniņš tika veikts 23. februārī, kad treniņā tika attīstītas spēka spējas ar dažādiem airētājiem raksturīgiem vingrinājumiem. Trešais LV treniņš notika 25. februārī pēc specializētu spēka vingrinājumu izpildes airētājiem un vispārattīstošiem vingrinājumiem rīta pusē, kā arī airēšana uz Concept-2 un stiepšanās vingrinājumiem pēcpusdienā. Ceturtais un pēdējais LV treniņš tika izpildīts 26. februārī pēc apvidus krosa un basketbola spēles. LV iedarbības laikā tika palielināta impedance, un pielikšanas ilgums variēja no 1 5 s, atkarībā no muskuļa subjektīvi noteiktā hipertonusa. Kopsavilkums. 12 nedēļu ilgā laika periodā tika realizēta lokālās vibrācijas treniņa kā līdzekļa pielietošana pēc klasiskajiem treniņiem vispusīgās un speciālās fiziskās kondīcijas 81

82 jomās. Šajā laikā lokālās vibrācijas realizēšanas laiks bija 5 20 min, impedance, amplitūda 2 4 mm tika variēti, izņemot frekvenci, kas konstanti visu laiku bija 100Hz. Lokālā vibrācija tika realizēta, ievērojot izstrādāto muskuļu plānu, vienmēr sākot ar muskuli erectus spinae un beidzot ar muskuli bicepss brachii. Lokālās vibrācijas treniņi tika veikti pēc airētāju izstrādātās programmas treniņiem gan eksperimentālajai grupai, gan kontroles grupai. Pēc lokālās vibrācijas iedarbības laika tika secināts, ka muskuļu tonuss ir samazinājies un muskuļi pēc treniņiem vairs nav jūtīgi (sāpīgi), kas norāda, ka atjaunošanās process norisinās straujāk un intensīvāk, ko izsauc vibrācijas radītās svārstības muskulim, kas vibrācijas slodžu rezultātā rekrutē iespējami lielāku motoro vienību daudzumu. Secinām, ka iedarbojoties uz muskuli ar lokālās vibrācijas iekārtu, nepieciešams kontaktēties ar vibrācijai pakļauto dalībnieku, tādējādi nosakot muskuļa jūtīgumu mainīgās impedances laikā Anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes testu uz specializētā airēšanas stacionārā ergometra Concept-2 rezultāti pēc lokālās vibrācijas treniņu procesa Pēc 12 nedēļu ilgas lokālās vibrācijas iedarbības uz airētājiem eksperimentālajā grupā tika noteikti anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes testu rezultāti, kuri tika salīdzināti ar pirms vibrācijas treniņiem realizēto testu rezultātiem. Eksperimenta otrajā testu kārtā nepiedalījās airētājs E-2, tāpēc arī vidējais rezultāts airētājiem tika aprēķināts 14 eksperimentālās grupas dalībniekiem Anaerobās jaudas tests pēc lokālās vibrācijas iedarbības Rezultātiem, kas tika iegūti pirmajā un otrajā testā, tika savstarpēji aprēķinātas to atšķirības ar t-testu Paired Samples Test, kas apstiprināja rezultātu būtisku atšķirību, ko apstiprina t-test p = 0,000. Savukārt nosakot rezultātus ar ANOVA vienfaktora dispersijas analīze Test p = 0,000, kas arī liecina par rezultātu būtisku atšķirību (9.piel.). Nosakot variācijas koeficientus, tas bija 18,3% (10.piel.), un tas nedaudz ir uzlabojies. 82

83 Vati 1200 Airētāji Eksperimentalā grupa 1.tests Kontroles grupa 1.tests Eksperimentalā grupa 2.tests Kontroles grupa 2.tests 43.attēls. Anaerobās jaudas testa rezultātu dinamika pirms un pēc lokālās vibrācijas treniņu realizācijas 15.tabula EG un KG airētāju anaerobās jaudas 1. un 2. testa rezultāti uz stacionārā Concept 2 airēšanas ergometra Airētājs E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 1.tests W 2.tests Airētājs K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 1.tests W 2.tests Visiem eksperimentālās grupas (EG) dalībniekiem tika novērots anaerobās jaudas uzlabojums (43.att.), lielākais no tiem ir E-4 un E-5, kur rezultātu starpība ir 343W un 335W, taču vismazākais rezultātu pieaugums ir E-15 tikai 79W, bet rezultātu uzlabojums pārējiem EG dalībniekiem ir 167W līdz 284W un vidējo aritmētisko starpība ir 221,4W, no tiem 5 EG dalībniekiem rezultātu starpība ir zemāka par vidējo aritmētisko grupā, savukārt 10 dalībniekiem vidējo aritmētisko starpība ir lielāka par grupas vidējo rezultātu (18. Piel.). Grupas labākais rezultāts 1058W ir airētājam E-3 un 1055W ir airētājam E-1, savukārt vājākais rezultāts 553W ir airētājam E-15, un E-2 dalībnieks testā nepiedalījās (15.tab.). 83

84 16.tabula EG T-testa divu neatkarīgo izlašu salīdzinājums un ANOVA vienfaktora dispersijas analīze Test p- vērtības anaerobās jaudas 1. un 2. testā Muskulis Musculus triceps Frekvence Hz pirms kustības sākuma Frekvence Hz kustības izpildes laikā brachii (Ķ.Kr.P.) 0,022 0,027 Musculus triceps brachii (Ķ.Kr.P.) Biopotenciāls mv pirms kustības sākuma Biopotenciāls mv kustības izpildes laikā 0,170 0,101 0,603** 0,885** 0,080* 0,147* 0,237* 0,261* Musculus latisimus dorsii (Ķ.Kr.P.) 0,353 0,133 Musculus latisimus dorsii (Ķ.Kr.P.) Musculus triceps 0,938 0,589 0,455** 0,222** 0,607* 0,545* 0,947* 0,540* brachii (Ķ.L.P.) 0,001 0,030 Musculus triceps brachii (Ķ.L.P.) 0,226 0,231 0,128** 0,236** 0,002* 0,056* 0,510* 0,465* Musculus latisimus dorsi (Ķ.L.P.) 0,740 0,336 Musculus latisimus dorsi (Ķ.L.P.) 0,514 0,303 0,002** 0,661** 0,784* 0,312* 0,703* 0,638* (*) ANOVA tests (**) procentuālā vidējā p - vērtība (Ķ.Kr.P. ķermeņa kreisā puse, Ķ.L.P. ķermeņa labā puse) KG dalībnieki veica otro testu ar 36W vidējo pieaugumu grupā, kas ir ievērojami mazāk nekā EG grupa 237,4W (19.piel.). Nosakot rezultātu atšķirības ar t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājums, konstatējam, ka p = 0,003, norādot, ka arī kontroles grupas rezultātu pieaugums ir atšķirīgs, lai gan eksperimentālajai grupai rezultātu atšķirības bija p = 0,000. Nosakot rezultātu starpību ar ANOVA, konstatējam, ka p = 0,421, kas liecina, ka rezultāts ir vienlīdzīgs abos testos (56.att.). Vislabākie rezultāti bija K-3 un K-4 821W un 812W, kas sekmējās arī ar lielu rezultātu pieaugumu otrajā testa reizē 66W un 69W. Taču vājākais rezultāts 478W bija K-12, kura rezultāts pasliktinājās par 11W pēc pirmās testa reizes, arī K-8 rezultāts pasliktinājās par 25W (15.tab.). Vislielāko rezultātu pieaugumu sasniedza K-10, respektīvi 88W, kas līdzinās pat EG grupas vājākajam rezultātam. Nosakot muskuļa biopotenciāla amplitūdu un muskuļa inervācijas signālu frekvenci, konstatējam, ka izmaiņas muskulī triceps brachii ir ievērojamas, ko liecina t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājums (16.tab.). Savukārt latisimus dorsii abu pušu muskuļi pirmajā un otrajā testā rezultātu atšķirības neuzrāda (14.piel.). Nosakot rezultātu atšķirības procentuālajiem attiecības rezultātiem mv, tiek konstatēts, ka rezultātu atšķirība ir ievērojama labās ķermeņa puses latisimus dorsi muskuļiem, kur pirms kustības izpildes sākuma p = 0,002, savukārt pārējie rezultāti bija vienlīdzīgi. 84

85 17.tabula KG T-testa divu neatkarīgo izlašu salīdzinājums un ANOVA vienfaktora dispersijas analīze p- vērtības anaerobās jaudas 1. un 2. testā Muskulis Musculus triceps Frekvence Hz pirms kustības sākuma Frekvence Hz kustības izpildes laikā brachii (Ķ.Kr.P.) 0,507 0,455 Musculus triceps brachii (Ķ.Kr.P.) Biopotenciāls mv pirms kustības sākuma Biopotenciāls mv kustības izpildes laikā 0,929 0,460 0,627** 0,318** 0,614* 0,711* 0,940* 0,399* Musculus latisimus dorsii (Ķ.Kr.P.) 0,095 0,042 Musculus latisimus dorsii (Ķ.Kr.P.) Musculus triceps 0,098 0,228 0,313** 0,811** 0,057* 0,133* 0,077* 0,386* brachii (Ķ.L.P.) 0,210 0,518 Musculus triceps brachii (Ķ.L.P.) 0,647 0,282 0,019** 0,003** 0,362* 0,589* 0,761* 0,515* Musculus latisimus dorsi (Ķ.L.P.) 0,070 0,068 Musculus latisimus dorsi (Ķ.L.P.) 0,078 0,026 0,000** 0,028** 0,102* 0,215* 0,121* 0,182* (*) ANOVA test; (**) procentuālā vidējā p - vērtība (Ķ.Kr.P. ķermeņa kreisā puse, Ķ.L.P. ķermeņa labā puse) Anaerobās jaudas testā KG tika novērotas atšķirības starp testiem muskuļa latissimus dorsi impulsu frekvences (Hz) jomā kustības izpildes laikā kreisajā pusē, bet ķermeņa labajā pusē kustības izpildes laikā impulsu amplitūda (mv), kā arī pārējiem rādītājiem bija tendence atšķirties (16.tab.), kas norāda uz treniņu ietekmi latissimus dorsi muskuļiem, gluži pretēji EG tas izpaudās muskuļiem triceps brachi. Nosakot procentuālo attiecību vidējo p vērtību, tiek konstatēts, ka labās ķermeņa puses muskuļiem triceps brachii un latissimus dorsi ir atšķirības, ko parāda triceps brachii pirms kustības izpildes sākuma, kur p = 0,019 un kustības izpildes laikā p = 0,003 (17.tab.), bet latissimus dorsi pirms kustības izpildes p = 0,000 un kustības izpildes laikā 0,028 (15.piel.). Taču kreisās ķermeņa puses muskuļiem izmaiņas netika noteiktas. Rezultāti apstiprina, ka būtiskas izmaiņas novērotas KG anaerobās jaudas testā labās puses abiem muskuļiem. Nosakot testa dalībnieku EMG iegūtos rezultātus, tie tika pielīdzināti procentiem, kas atspoguļoti attēlos, tādējādi parādot izmaiņas pēc lokālās vibrācijas iedarbības. Aplūkojot iegūtos datus visaugstākā biopotenciāla procentuālā attiecība pirms kustības sākuma 86,1% ir E-11 dalībniekam, bet viszemākā 32,1% ir E-3 dalībniekam. Vidējais aritmētiskais grupā ir 52,3%, kas ir par 4% lielāks nekā tas bija testā pirms vibrācijas iedarbības, tādējādi norādot uz biopotenciāla palielināšanos intervētajā muskulī, kas dod iespēju veikt smēlienus spēcīgāk testa laikā (44.att.). Nosakot biopotenciālu procentuālo attiecību kustības 85

86 E-1 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. laikā augstākais rezultāts ir 94,9% E-4, līdzīgs rezultāts 93,8% ir E-14 dalībniekam, bet zemākais rezultāts 38,6% un 39,3% ir E-5 un E-6 dalībniekiem. 130% 120% 110% 100% 90% 80% 70% 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0% Airētāji Līdz kustības sākumam 44.attēls. EG un KG airētāju muskuļu biopotenciāls pirms kustības un kustības laikā (testa rezultātu procentuālā attiecība dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulī Triceps Brachii) Vidējais procentuāli aritmētiskais rezultāts EG ir 62,4% (18.tab.), kas ir par 2,9% augstāks nekā pirmajā testā, un arī šajā gadījumā pierādās muskuļa mv pieaugums smēliena izpildes laikā. Apstrādājot iegūtos rezultātus ar t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājums p = 0,022 pirms kustības sākuma muskuļa Hz (frekvencei), kā arī kustības izpildes laikā Hz p = 0,027, bet pirms kustības sākuma mv p = 0,170 un kustības izpildes laikā mv ir p = 0,101. Iegūtie dati liecina, ka muskuļu Hz rezultāti ir būtiski atšķirīgi, salīdzinot ar pirmo testu, kur p = 0,022 pirms kustības un p = 0,027 kustības laikā (8.tab.), bet atšķirības netiek novērotas muskuļu inervācijas amplitūdā (mv). Savukārt, nosakot rezultātus pēc ANOVA vienfaktora dispersiju analīze (turpmāk tekstā ANOVA), vērojama tikai tendence uz rezultātu atšķirību pirms kustības sākuma muskuļa inervācijas frekvence (Hz) jomā ar p = 0,080, bet kustību izpildes laikā p = 0,147. Taču mv pirms kustības sākuma p = 0,237, bet kustības izpildes laikā p = 0,261, kas liecina, ka dati norāda uz minimālu muskuļa biopotenciāla paaugstināšanos, ko apliecina arī mean plots (rezultātu līknes) diagramma. Kontroles grupā otrajā testā muskuļa triceps brachii inervācijas impulsa frekvence (Hz) t-test pirms kustības sākuma p = 0,507, bet kustības izpildes laikā p = 0,455. Taču nosakot rezultātu inervācijas amplitūdas (mv) jomā pirms kustības izpildes sākuma p = 0,929, bet kustības izpildes laikā p = 0,460. Rezultāti apliecina, ka frekvence (Hz) un amplitūda (mv) ir vienlīdzīgas un nav vērojamas atšķirības. Augstākais rezultāts pirms kustības izpildes sākuma mv 98,6% ir K-10 dalībniekam, bet zemākais rezultāts 19,1% ir K-1 dalībniekam (44.att.). Grupas vidējais aritmētiskais rezultāts pirms kustības sākuma ir 56,4% (18.tab.). Savukārt kustības izpildes laikā augstākais rezultāts 120,1% ir K-5 dalībniekam, arī 112,7% ir ievērojami 86 Kustības laikā

87 42,3 0,0 40,1 94,9 43,9 41,0 41,7 48,9 55,3 84,8 75,0 77,2 82,8 93,8 52,4 62,4 22,2 53,2 70,5 52,9 120,1 75,6 48,1 95,4 96,6 112,7 65,1 79,8 74,4 46,0 0,0 32,1 42,1 38,6 39,3 50,6 45,8 44,5 51,1 86,1 73,8 71,6 57,0 53,2 52,3 19,1 38,2 67,4 29,2 70,1 60,9 35,2 71,9 67,9 98,6 49,1 68,6 56,4 E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. augsts rezultāts K-10 dalībniekam. Zemākais rezultāts kustības izpildes laikā 22,2% ir K-1 dalībniekam, bet vidējais aritmētiskais ir 74,4%. Nosakot procentuālo vidējo rezultātu starpību starp pirmo un otro testu, kostatējam, ka pirms kustības sākuma amplitūda (mv) ir 3,5%, bet kustības izpildes laikā 7,8%. 18.tabula Procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulim triceps brachii Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā Nosakot rezultātu atšķirības ar ANOVA testu konstatējam, ka pirms kustības sākuma impulsu frekvence (Hz) p = 0,614, bet kustības izpildes laikā p = 0,711. Bet pirms kustības izpildes impulsu amplitūda (mv) p = 0,940 un kustības izpildes laikā p = 0,399, kas norāda, ka rezultāti ir vienlīdzīgi un nav novērojamas atšķirības starp pirmo un otro testa reizi. Aplūkojot iegūtos datus Mean plots līknē, tiek novērots pieaugums. Nosakot muskuļa latisimus dorsii biopetenciālu procentuālo attiecību, konstatējam, ka augstākais rezultāts pirms kustību izpildes sākuma ir 70,2% E-15 dalībniekam, bet zemākais rezultāts 21,8% ir E-4 dalībniekam, taču vidējais aritmētiskais EG ir 47,1%, salīdzinot ar pirmo testu, tas ir par 2,6% zemāks, kas norāda, ka muskuļa mv ir zemāka (45.att.). Nosakot biopotenciāla (mv) procentuālo attiecību kustības izpildes laikā secinām, ka augstākais rezultāts 78,8% ir E-15, bet zemākais rezultāts 47,0% ir E-6 dalībniekam un vidējais aritmētiskais grupā ir 62%, kas ir par 9,6% zemāks, kā pirmajā testā (19.tab.). Analizējot iegūtos testa rezutltātus, konstatējam, ka augstākie procentuālās attiecības rādītāji pirms kustības sākuma ir dalībniekiem K-6, K-9 un K-10 attiecīgi 84,0%, 81,6% un 82,8%. Zemākie rezultāti ir dalībniekiem K2 un K- 4, respektīvi 45,7% un 46,2%. Kustības izpildes laikā augstākie rezultāti ir K-6 un K-10, respektīvi 106,9% un 105,5% (45.att.). Nosakot procentuālo attiecību vidējo aritmētisko, secinām, ka pirms kustības sākumā tas ir 61,6%, bet kustības izpildes laikā 80,2%, kas liecina, ka rezultāts ir nedaudz paaugstinājies, nosakot starpību 6,2% pirms ksutības sākuma un 1,5% kustības izpildes laikā (19.tab.). Salīdzinot rezultātus ar EG, tiek novērota muskuļa latisimus dorsii ievērojami lielāka aktivitāte KG. 87

88 56,4 49,0 60,2 70,4 47,0 55,6 60,2 61,5 56,8 72,0 69,8 57,6 72,5 78,8 61,6 78,1 62,3 70,1 80,4 83,9 106,9 68,5 72,5 92,9 105,5 71,4 70,4 80,2 51,2 29,7 21,8 37,0 27,2 55,9 45,8 44,9 44,6 51,6 62,7 53,5 63,0 70,2 47,1 62,1 45,7 52,1 46,2 66,1 84,0 56,5 51,6 81,6 82,8 54,2 56,7 62,0 E-1 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. E-1 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. Airētāji 110% 100% 90% 80% 70% 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0% Līdz kustības sākumam Kustības laikā 45.attēls. EG unkg airētāju muskuļu biopotenciāls pirms kustības un kustības laikā (testa rezultātu procentuālā attiecība dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulī latisimus dorsii) Nosakot rezultātu atsķirības, secinām, ka rezultāti ir vienlīdzīgi gan muskuļu inervācijas impulsu frekvences (Hz) jomā un impulsu amplitūdas (mv) jomā, kur pirms kustības sākuma frekvences (Hz) p = 0,353 unpotenciāla amplitūda (mv) p = 0,938, bet kustību izpildes laikā impulsu frekvence (Hz) ir p = 0,133 un amplitūda (mv) p = 0,589. Iegūtie dati liecina, ka muskuļa aktivitāte ir samazinājusies testa izpildes laikā, kas ir pretēji triceps brachii muskulim ķermeņa kreisajā pusē. 19.tabula Procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulim triceps brachii Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā Nosakot rezultātus pēc ANOVA rezultāts pirms kustības sākuma muskuļa inervācijas frekvences (Hz) jomā ir p = 0,607, savukārt kustību izpildes laikā p = 0,545. Līdzīgi vienlīdzīgi rezultāti ir impulsu amplitūdas (mv) jomā pirms kustības sākuma p = 0,947, bet kustības izpildes laikā p = 0,540, kas pierāda, ka muskuļa biopotenciāls ir nemainīgs, mean plots norāda uz rezultātu pieaugumu, izņemot impulsu amplitūda (mv) kustības izpildes laikā. Rezultāti ar t-test pierāda, ka starpība ir ievērojama kustības izpildes laikā impulsu frekvences (Hz) jomā p = 0,042, savukārt, pirms kustības frekvence (Hz) p = 0,095, bet impulsu 88

89 E-1 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. amplitūdas (mv) pirms kustības sākuma p = 0,098, bet kustības izpildes laikā 0,228. ANOVA testa rezultāti norāda, ka pirms kustības sākuma impulsa freekvence (Hz) p = 0,057, kas ir tuvu atšķirīgam rezultātam. Līdzīgs rādītājs ir impulsu amplitūdas (mv) jomā p = 0,077, taču kustības izpildes laikā frekvence (Hz) p = 0,133 un mv p = 0,386, kas norāda, ka rezultāti ir vienlīdzīgi. Arī ANOVA tests apstiprina, ka KG ir vērojamas nelielas atšķirības starp pirmo un otro testu. Aplūkojot Mean plots līknes vērojams pieaugums, izņemot, impulsu amplitūdu (mv) kustības izpildes laikā. 130% 120% 110% 100% 90% 80% 70% 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0% Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā 46.attēls. EG un KG airētāju muskuļu biopotenciāls pirms kustības un kustības laikā (testa rezultātu procentuālā attiecība dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa labās puses muskulī triceps brachii) Nosakot muskuļu biopotenciāla procentuālo attiecību, secinām, ka augstākais rezultāts 104,8% ir E-14 dalībniekam, bet zemākais rezultāts 20,7% ir E-6, savukārt vidējais aritmētiskais grupā ir 58,4%, kas ir par 9,8% lielāks, kā pirmajā testa reizē Tas liecina, ka muskuļa aktivitāte ir ievērojami palielinājusies (46.att.). Aplūkojot rezultātus kustības izpildes laikā, konstatējam, ka augstākais rezultāts 112,6% ir E-4 dalībniekam, lai arī vēl ļoti augsts rezultāts procentuāli ir E-11 un E-14 dalībniekiem, taču zemākie rezultāti 33,3% un 33,6% ir E-7 un E-12 dalībniekiem, bet nosakot vidējo aritmētisko rezultātu, secinām, ka tas ir 75,0%, kas ir par 11,4% augstāks nekā pirmajā testā, kas arī pierāda muskuļa aktivitātes ievērojamu palielināšanos. Analizējot rezultātus triceps brachii muskulim, nosakot impulsu frekvenci (Hz) un inervācijas impulsu amplitūdu (mv), konstatējam, ka augstākais procentuālās attiecības rezultāts pirms kustību izpildes sākuma K-9 airētājam ir 96,9%, bet zemākais procentuālais rezultāts K-11 ir 35,1%, savukārt vidējais aritmētiskais grupā ir 57,4%, kas ir par 15,3 augstāks nekā pirmajā testā (46.att.). Salīdzinot procentuālo attiecību starpību starp abu ķermeņa pušu procentuālo attiecību vidējo aritmētisko vērtībām, secinām, ka rezultāts kreisās puses procentuālajiem attiecību datiem ir nedaudz augstāks, nekā labās puses datiem (20.tab.). Kustības izpildes laikā 89

90 44,6 55,7 112,6 58,6 99,4 33,3 46,9 102,1 89,4 110,6 33,6 77,8 108,7 76,7 75,0 53,7 78,9 79,0 72,8 77,0 98,4 65,5 60,4 123,1 88,0 45,1 72,4 76,2 45,6 55,7 46,9 47,8 20,7 37,5 36,7 77,5 79,4 83,4 28,8 71,4 104,8 81,7 58,4 39,6 57,9 61,0 38,4 65,7 68,3 41,7 47,4 96,9 72,6 35,1 63,9 57,4 E-1 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. augstākais procentuālās attiecības rezultāts K-9 ir 123,1%, bet zemākais procentuālās attiecības rezultāts K-11 ir 45,1%, un vidējais aritmētiskais grupā ir 76,2%, kas ir par 22,8% augstāks nekā pirmajā testā. 20.tabula Procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa labās puses muskulim triceps brachii Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā Rezultātus EG apstiprina ar t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājums, kur p = 0,001 pirms kustības sākuma impulsu frekvences (Hz) jomā, bet impulsu amplitūdas (mv) jomā p = 226, taču kustības izpildes laikā frekvence (Hz) p = 0,030 un amplitūda (mv) 0,231. Rezultāti pierāda būtiskas atšķirības triceps brachii muskuļa impulsu frekvences (Hz) jomā, bet impulsu amplitūdas (mv) jomā novērojami vienlīdzīgi rezultāti. Rezultāti pēc ANOVA pierāda, ka atšķirīgs rezultāts ir frekvences (Hz) jomā p = 0,002 pirms kustību sākuma, bet kustību izpildes laikā rezultāts p = 0,056 arī norāda uz tendenci atšķirties. Pirms kustības sākuma muskuļa inervācijas impulsa amplitūda (mv) p = 0,510, savukārt kustību izpildes laikā p = 0,465, kas liecina, ka dati ir vienlīdzīgi, savukārt mean plots norāda uz rezultātu palielināšanos. Aprēķinot rezultātu atšķirības KG ar t-test konstatējam, ka pirms kustības sākuma inervācijas impulsu frekvence (Hz) p = 0,210 un mv p = 0,647, bet kustību izpildes laikā frekvence (Hz) p = 0,518, bet inervācijas impulsa amplitūda (mv) p = 0,282, kas apstirpina, ka rezultāti ir vienlīdzīgi un atšķirības netiek novērotas starp rezultātiem. Analizējot iegūtos datus ar ANOVA testu, vērojama arī testa rezultātu vienlīdzība, respektīvi pirms kustības sākuma amplitūda (Hz) p = 0,362, bet amplitūda (mv) p = 0,761, taču kustības izpildes laikā frekvence (Hz) p = 0,589, bet amplitūda (mv) p = 0,515. Aplūkojot ANOVA mean plots līknes, visos gadījumos novērojams rezultātu pieaugums, kas apstiprina procentuālo attiecību rezultātu atšķirības. Muskuļa biopotenciāla procentuālā attiecība pirms kustības sākuma vislielākā vērtība 96,1% ir E-10, līdzīgs rezultāts 93,6% ir arī E-15, bet viszemākais rezultāts 46,2% un 47,9% ir E-3 un E-1 dalībniekiem, taču vidējais aritmētiskais EG ir 71,6%, kas ir par 19,4% lielāks nekā pirmajā testā (48.att.). Aplūkojot procentuālo attiecību kustības izpildes laikā, secinām, ka augstākie rādītāji 95,3% un 93,3% ir E-5 un E-13, un vidējais aritmētiskais šajā testā ir 68,0%, kas ir par 1,9% zemāks nekā pirmajā testā (21.tab.). 90

91 32,4 85,3 71,0 95,3 29,2 54,4 75,0 63,5 94,3 67,0 58,1 94,3 68,7 65,2 68,0 65,6 67,6 98,4 99,9 84,8 95,6 64,4 66,7 83,5 61,4 67,3 54,0 75,8 47,9 46,2 56,4 65,9 46,5 61,1 78,7 87,4 96,1 91,0 81,9 79,5 70,7 93,6 71,6 77,2 86,7 52,8 63,5 83,0 82,1 67,4 85,8 80,2 77,2 84,1 98,3 78,2 E-1 E-2 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. E-1 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. Airētāji 110% 100% 90% 80% 70% 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0% Līdz kustības sākumam Kustības laikā 48.attēls. EG un KG airētāju muskuļu biopotenciāls pirms kustības un kustības laikā (testa rezultātu procentuālā attiecība dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa labās puses muskulī latisimus dorsii) Nosakot KG airētāju latisimus dorsii muskuļa impulsu amplitūdas (mv) procentuālo attiecību aritmētisko starpību no maksimālā rezultāta pirms kustību sākuma, tiek konstatēts, ka augstākais rezultāts K-12 ir 98,3%, bet zemākais rezultāts K-3 ir 52,8%, savukārt vidējais aritmētiskais grupā pirms kustību sākuma ir 78,2%, bet kustību izpildes laikā 75,8% (21.tab.). Tādējādi, aprēķinot vidējā aritmētiskā starpību starp pirmo un otru testu, vērojamas atšķirības 20,5% pirms kustības sākuma, bet 11,8% kustības izpildes laikā (48.att.). 21.tabula Procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa labās puses muskulim latisimus dorsii Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā Nosakot rezultātu atšķirības ar t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājums, p = 0,740 pirms kustības sākuma impulsu frekvence (Hz) jomā un impulsu amplitūdas (mv) jomā p = 0,514, taču kustības izpildes laikā frekvence (Hz) p = 0,336 un amplitūda (mv) p = 0,303, kas liecina par muskuļu EMG aktivitātes vienlīdzību pirmajā un otrajā testā. Apstrādājot rezultātus ar ANOVA, rezultāti visos gadījumos ir vienlīdzīgi: pirms kustības sākuma muskuļa impulsu frekvences (Hz) jomā ar p = 0,784, savukārt kustību izpildes laikā p = 0,312. Taču impulsu amplitūda (mv) pirms kustības sākuma p = 0,703, bet kustības izpildes laikā p = 0,638, kas 91

92 liecina par muskuļu biopotenciāla vienveidību, bet ANOVA mean plots norāda, ka rezultāts ir pieaudzis muskuļa impulsu frekvences (Hz) jomā, bet samazinājies amplitūdas (mv) jomā. Aplūkojot iegūtos aprēķinus ar t-test, tiek konstatēts, ka pirms kustības sākuma impulsu frekvence (Hz) p = 0,070 un amplitūda (mv) p = 0,078, kas norāda, ka tendence ir rezultātiem atšķirties, bet pirms kustības izpildes frekvence (Hz) p = 0,068, bet kustības izpildes laikā amplitūda (mv) p = 0,026, kas apstiprina, ka labās puses latisimus dorsii muskulim ir novērojamas atšķirības. Bet, aplūkojot rezultātus ar ANOVA, tiek konstatēts, ka pirms kustības sākuma frekvence (Hz) p = 0,102, bet amplitūda (mv) p = 0,121, taču kustības izpildes laikā frekvence (Hz) p = 0,215 un amplitūda (mv) p = 0,182, tādējādi rezultāti apstiprina, ka tie ir vienlīdzīgi. Aplūkojot ANOVA mean plots līknes, secinām, ka visos gadījumos rezultāti pieaug. Lai noteiktu rezultātu atšķirības starp EG un KG, tika veikts t-test neatkarīgo izlašu salīdzinājums, kurš apstiprina rezultātu atšķirības starp uzrādītajiem rezultātiem uz stacionārā airēšanas ergometra Concept-2, kur p = 0,003. Nosakot procentuālo attiecību rezultātu atšķirības, tiek konstatēts, ka atšķirības tiek novērotas ķermeņa kreisās puses latisimus dorsii muskulim, kur pirms kustības izpildes sākuma p = 0,015, bet kustību izpildes laikā p = 0,000, taču pārējiem muskuļiem procentuālas attiecību atšķirības netika novērotas. 22.tabula T-testa neatkarīgo izlašu salīdzinājumu p- vērtības anaerobās jaudas 1. un 2. testā Muskulis Musculus triceps Frekvence Hz pirms kustības sākuma Frekvence Hz kustības izpildes laikā brachii (Ķ.Kr.P.) 0,008 0,142 Musculus latisimus dorsii (Ķ.L.P.) 0,003 0,000 Musculus triceps brachii (Ķ.Kr.P.) 0,002 0,154 Musculus latisimus dorsi (Ķ.L.P.) 0,025 0,014 (*) procentuālā vidējā p - vērtība (Ķ.Kr.P. ķermeņa kreisā puse, Ķ.L.P. ķermeņa labā puse) 92 Biopotenciāls mv pirms kustības sākuma Biopotenciāls mv kustības izpildes laikā 0,042 0,178 0,595* 0,229* 0,021 0,016 0,015* 0,000* 0,151 0,159 0,913* 0,891* 0,086 0,053 0,284* 0,322* Iegūtie dati testā apstiprina, ka visos muskuļos impulsu frekvence (Hz) pirms kustību sākuma starp EG un KG ir būtiskas atšķirīgi lielumi, savukārt latisimus dorsi gan kreisajā, gan labajā pusē uzrāda būtiskas rezultātu atšķirības, ko apstiprina p = 0,000 un p = 0,014 (22.tab.). Nosakot muskuļu inervācijas impulsu amplitūdu (mv) tiek konstatēts, ka kreisās puses muskuļi triceps brachii un latisimus dorsii pirms kustību sākuma uzrāda atšķirības p = 0,042 un p = 0,021, bet labās puses muskuļi atšķirības neuzrāda, lai gan tendence ir uz atšķirīgu rezultātu. Bet kustību izpildes laikā muskuļa latisimus dorsii inervācijas impulsa amplitūda (mv) p = 0, 016, kas arī norāda uz rezultātu atšķirībām, pārējos gadījumos rezultāti tika noteikti kā vienlīdzīgi. Kopsavilkums. Anaerobās jaudas testā EG un KG tika veikti atkārtoti testi, kas tika apstrādāti ar t-test neatkarīgo izlašu salīdzinājums, kad tika apstiprinātas rezultātu atšķirības starp grupām, nosakot anaerobās jaudas rādītājus W(vatos), kas EG uzlabojies par 222,6W, bet

93 KG uzlabojās par 36,1W un p = 0,003. Taču, nosakot impulsu amplitūdu (mv) procentuālās attiecības atšķirības, tās tika noteiktas latisimus dorsii kreisās ķermeņa puses muskuļiem. Aplūkojot rezultātus, kas tika iegūti no t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājums, vērojamas izmaiņas EG starp pirmo un otro testu muskulim triceps brachii pirms kustību sākuma impulsu frekvences (Hz) jomā gan kreisajā, gan labajā pusē, kur p vērtība ir mazāka par 0,05, bet pārējos gadījumos rezultāti bija vienlīdzīgi lielāki par 0,05. Savukārt procentuālajām attiecībām impulsu amplitūdas (mv) jomā atšķirības tika konstatētas labās ķermeņa puses latisimus dorsi pirms kustību izpildes sākuma. Aprēķinot datus ar ANOVA, tiek konstatēts, ka tikai vienā gadījumā tiek apstiprināta rezultātu atšķirība, konkrēti triceps brachii inervācijas impulsu frekvences (Hz) jomā pirms kustību sākuma p = 0,002. Bet, nosakot KG t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājums, tiek noteikts, ka tikai latisimus dorsii muskulim kreisajā ķermeņa pusē kustības izpildes laikā frekvence (Hz) p = 0,042, bet labās ķermeņa puses latisimus dorsii muskulim impulsu amplitūda (mv) p = 0,026. Savukārt, nosakot procentuālas atšķirības, muskuļiem labajā ķermeņa pusē, tās tiek konstatētas visos gadījumos, taču netiek novērots kreisās ķermeņa puses muskuļiem. Savukārt ANOVA testā atšķirības netika noteiktas. Iegūtie dati liecina, ka EMG dati ir izmainījušies vairāk EG starp pirmo un otro testu, kas liecina par lokālas vibrācijas pozitīvo ietekmi uz rezultātiem muskuļu inervācijas impulsu frekvences un biopotenciāla (elektriskās aktivitātes) amplitūdas jomās. Nosakot procentuālo attiecību starpību starp pirmo un otro testu EG airētājiem, tiek konstatēts, ka palielinājies ir triceps brachii impulsu amplitūda (mv) gan kreisajā, gan labajā pusē, bet latisimus dorsii muskulim rezultāti ir nedaudz samazinājušies, izņemot labās ķermeņa puses muskulim pirms kustības sākuma. KG tika noteikts, ka procentuālā attiecību starpība starp pirmo un otro testu ir palielinājusies gan latisimus dorsii, gan triceps brachii abās ķermeņa pusēs Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultātu dinamika pēc lokālās vibrācijas iedarbības Anaerobās jaudas kapacitātes testā gan EG, gan KG veica atkārtoti 30 sekunžu testu (16.piel.), nosakot rezultātu W(vatos), kas tika savstarpēji salīdzināti un apstrādāti ar t-test neatkarīgo izlašu salīdzinājumu un divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu, kā arī rezultāti tika salīdzināti ar ANOVA testu. Arī anaerobās jaudas kapacitātes testā, aprēķinot vidējā aritmētiskā rezultātus, tiek secināts, ka EG rezultāts palielinājies par 203,2W, ko apliecina ar aprēķina rezultātu starpība divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu p = 0,000, bet Anova testā p = 0,000, kas norāda būtiskas atšķirības EG pēc otrā testa, salīdzinot to ar pirmo testu. Nosakot KG, vērojama līdzīga tendence, kā tas bija anaerobās jaudas testā. KG anaerobās jaudas kapacitātes testā vidējais aritmētiskais grupā bija 540,3W, kas ir par 28,6% lielāks nekā pirmajā testā (anaerobās jaudas). Nosakot testa rezultātu starpību ar t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu, secinām, ka atšķirība ir ticama p = 0,023, bet ANOVA tests neuzrāda ticamas atšķirības p = 0,473. T-test p = 0,023, kas arī apstiprina rezultātu atšķirību, lai gan pieaugums ir 28,6W, kas ir ievērojamāk mazāk nekā EG, reģistrējot pirmā testa rezultātu, kur atšķirības starp grupu rezultātiem bija 21W, kur p = 0,706 un kas ir lielāks KG, bet pēc eksperimenta grupu atšķirības bija 153,6W, ko nosakot ar t-test neatkarīgo izlašu salīdzinājumu, secinām, ka p = 0,006, kas norāda uz būtiskām atšķirībām pēc otrā testa (14.piel.), nekā tas bija pirmajā testā. Tas liecina par lokālās vibrācijas pozitīvo ietekmi uz anaerobās kapacitātes rezultātiem. 93

94 23.tabula EG T-testa divu neatkarīgo izlašu salīdzinājums p- vērtības anaerobās jaudas 1. un 2. testā Muskulis Musculus triceps Frekvence Hz pirms kustības sākuma Frekvence Hz kustības izpildes laikā brachii (Ķ.Kr.P.) 0,000 0,000 Musculus triceps brachii (Ķ.Kr.P.) Biopotenciāls mv pirms kustības sākuma Biopotenciāls mv kustības izpildes laikā 0,001 0,000 0,000** 0,001** 0,006* 0,017* 0,009* 0,019* Musculus latisimus dorsii (Ķ.Kr.P.) 0,095 0,067 Musculus latisimus dorsii (Ķ.Kr.P.) Musculus triceps 0,448 0,123 0,950** 0,003** 0,213* 0,099* 0,412* 0,115* brachii (Ķ.L.P.) 0,000 0,015 Musculus triceps brachii (Ķ.L.P.) 0,000 0,002 0,000** 0,000** 0,000* 0,016* 0,000* 0,003* Musculus latisimus dorsi (Ķ.L.P.) 0,442 0,139 Musculus latisimus dorsi (Ķ.L.P.) 0,069 0,294 0,000** 0,097** 0,556* 0,173* 0,052* 0,179* (*) ANOVA tests (**) procentuālā vidējā p - vērtība Ķ.Kr.P. ķermeņa kreisā puse, Ķ.L.P. ķermeņa labā puse Analizējot muskuļu biopotenciāla amplitūdu (mv) un impulsu frekvences (Hz) iegūtos datus, tiek konstatēts, ka EG muskuļu triceps brachii gan ķermeņa kreisajā, gan labajā pusē tika novērotas atšķirības gan t-test Paired, gan ANOVA testā visos gadījumos (23.tab.). Savukārt muskulī latisimus dorsii atšķirības netika novērotas, lai gan tendence uz atšķirībām bija t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu muskuļa inervācijas impulsu frekvences (Hz) jomā ķermeņa kreisajā pusē gan kustības izpildes sākumā, gan kustības izpildes laikā, kā arī ANOVA tests norādīja uz tendenci muskuļa inervācijas impulsu frekvences (Hz) jomā kustības izpildes laikā. Taču rezultāti ķermeņa labās puses muskulim latisimus dorsii norāda tikai uz impulsu amplitūdas (mv) iespējamām atšķirībām pirms kustības sākuma, gan t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājums, gan ANOVA testā, kur rezultāts bija tuvu atšķirīgam p = 0,052. Lai noteiktu muskuļa jaudas izpausmju efektivitātes izmaiņas pēc lokālās vibrācijas seansiem, tika aprēķināts vidējais procentuālās attiecības aritmētiskais lielums testa dalībniekiem, nosakot inervācijas impulsu amplitūdu (mv) pirms kustības sākuma un amplitūdu (mv) kustības izpildes laikā. Lai noteiktu KG muskuļu biopotenciālu (mv) un frekvenci (Hz),, tika savstarpēji analizēti pirmais un otrais tests, tādējādi nosakot atšķirības starp testu rezultātiem (24.tab.). Tikai 2 gadījumos t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu atšķirības bija ticamas, tas ir muskulim triceps brachii ķermeņa labajai pusei pirms kustības sākuma frekvences (Hz) jomā p = 0,039 un arī amplitūdas (mv) jomā kustības izpildes laikā 0,018. Taču, aplūkojot procentuālo attiecību rezultātu atšķirības, tiek konstatēts, ka labās ķermeņa puses muskuļiem rezultāti ir atšķirīgi, bet kreisās puses muskuļiem rezultāti ir vienlīdzīgi, kas ir līdzīgi KG anaerobās jaudas testā. Bet ANOVA testā atšķirības netika fiksētas nevienā gadījumā. Salīdzinot 94

95 ar EG, tiek secināts, ka muskulis triceps brachii uzlabojis rezultātu, palielinājusies ir frekvence (Hz) un amplitūda (mv). 24.tabula T-testa divu neatkarīgo izlašu salīdzinājums p- vērtības anaerobās kapacitātes 1. un 2. testā (Ķ.Kr.P. ķermeņa kreisā puse, Ķ.L.P. ķermeņa labā puse) Muskulis Musculus triceps Frekvence Hz pirms kustības sākuma Frekvence Hz kustības izpildes laikā brachii (Ķ.Kr.P.) 0,597 0,725 Musculus triceps brachii (Ķ.Kr.P.) Biopotenciāls mv pirms kustības sākuma Biopotenciāls mv kustības izpildes laikā 0,480 0,497 0,309** 0,210** 0,846* 0,904* 0,808* 0,774* Musculus latisimus dorsii (Ķ.Kr.P.) 0,413 0,631 Musculus latisimus dorsii (Ķ.Kr.P.) Musculus triceps 0,416 0,239 0,776** 0,845** 0,687* 0,667* 0,502* 0,402* brachii (Ķ.L.P.) 0,039 0,367 Musculus triceps brachii (Ķ.L.P.) 0,600 0,018 0,004** 0,000** 0,486* 0,719* 0,838* 0,455* Musculus latisimus dorsi (Ķ.L.P.) 0,391 0,581 Musculus latisimus dorsi (Ķ.L.P.) 0,229 0,236 0,000** 0,020** 0,564* 0,606* 0,235* 0,327* (*) ANOVA tests; (**) procentuālā vidējā p vērtība Analizējot no muskuļa triceps brachii iegūtos rezultātus, procentuālās attiecības jomā augstākais rezultāts pirms kustības izpildes sākuma 64,0% ir E-8, bet zemākais 20,1% ir E-15, bet kustības izpildes laikā augstākais rezultāts bija 93,3% E-4 dalībniekam, savukārt vismazākais procentuālais rezultāts bija 29,9% E-15 (25.tab.). Vidējais aritmētiskais grupā pirms kustību izpildes sākuma bija 43,4%, bet kustību izpildes laikā 54,2%, salīdzinot ar pirmo testa reizi, secinām, ka rezultāts pirms kustību sākuma atšķiras par 14,7%, bet kustības izpildes laikā 15,6%, ko apstiprina arī t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu rezultāti p = 0,000 un p = 0,002 (49.att.). Analizējot KG rezultātus vidējam procentuālajam attiecību aritmētiskajam lielumam, konstatējam, ka pirms kustības sākuma augstākais rezultāts 69% ir K-5 dalībniekam, bet zemākie rezultāti 23,9% un 24,3% ir K-1 un K-6 dalībniekiem, bet vidējais aritmētiskais rezultāts grupā ir 42,6%, kas ir par 4,2% lielāks kā pirmajā testā (49.att.). Aplūkojot rezultātus kustības izpildes laikā, tiek secināts, ka augstākais rezultāts 79,8% ir K-5 dalībniekam (25.tab.), bet zemākais rezultāts 29,2% ir K-3 dalībniekam, nosakot vidējo aritmētisko rezultātu kustības izpildes laikā amplitūda (mv) ir 56,2%, kas ir par 5,8% lielāka nekā pirmajā testā. Aprēķinot EG datus ar T- test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājums tiek secināts, ka nevienā no gadījumiem nav atšķirības. 95

96 52,0 50,0 93,3 54,4 54,7 63,6 56,1 55,7 34,4 70,7 57,1 41,6 45,8 29,9 42,6 37,8 59,7 29,2 46,4 79,8 42,9 76,4 74,7 57,3 38,4 59,1 73,4 56,2 50,3 41,4 50,1 50,3 46,6 53,6 64,0 43,1 29,7 50,0 50,0 23,9 35,0 20,1 43,4 23,9 44,3 30,3 32,5 69,0 24,3 63,2 55,9 38,1 27,8 46,0 55,5 54,2 E-1 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. E-1 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. Airētāji 100% 90% 80% 70% 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0% Līdz kustības sākumam Kustības laikā 49.attēls. EG un KG airētāju muskuļu biopotenciāls pirms kustības un kustības laikā (testa rezultātu procentuālā attiecība dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulim triceps brachii) Rezultātu atšķirības EG apstiprina ANOVA tests, kur p = 0,000 un p = 0,003. Aplūkojot muskuļa inervācijas impulsa frekvenci (Hz), tiek konstatēts, ka rezultāti atšķiras ar p = 0,000 pirms kustības sākuma gan t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu, gan ANOVA testā, bet kustības izpildes laikā t-test Paired p = 0,015, bet ANOVA testā p = 0,016, kas arī apstiprina rezultātu atšķirības. Salīdzinot rezultātus ar anaerobās jaudas testu, secinām, ka ievērojamākas atšķirības ir anaerobās jaudas kapacitātes testā, jo visos gadījumos tika novērotas atšķirības, toties anaerobās jaudas testā tikai 2 gadījumos, muskuļa inervācijas impulsa frekvence (Hz) pirms kustības sākuma un kustības izpildes laikā t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu. Pirms kustības sākuma muskuļa inervācijas impulsu frekvence (Hz) p = 0,597, bet amplitūda (mv) p = 0,480, bet kustības izpildes laikā frekvence (Hz) p = 0,725 un amplitūda (mv) p = 0,497, kas ir pretēji EG parametriem, kuriem visos gadījumos atšķirības bija apstiprinātas. 25.tabula Procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa labās puses muskulim latisimus dorsii Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā 96

97 59,4 51,0 56,6 52,0 49,0 64,1 50,8 57,0 46,3 66,8 56,0 56,2 53,8 69,5 56,3 79,5 57,1 68,7 73,7 84,4 81,3 70,2 66,5 75,1 85,9 64,2 69,2 73,0 52,8 30,0 24,0 46,9 33,9 55,8 49,5 54,0 36,2 57,3 36,6 30,8 31,1 41,0 41,4 42,4 44,6 52,4 31,8 32,5 46,6 44,3 35,7 49,3 44,4 31,4 49,5 56,3 E-1 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. E-1 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. Aprēķinot rezultātus KG ar ANOVA testu, tiek konstatēts, ka visos gadījumos rezultāti ir vienlīdzīgi, respektīvi pirms kustības sākuma muskuļa frekvence (Hz) p = 0,846 un amplitūda (mv) p = 0,808, bet kustības izpildes laikā muskuļa inervācijas frekvence (Hz) p = 0,904 un amplitūda (mv) p = 0,774, kas apliecina, ka rezultāti ir vienlīdzīgi, kas arī ir pretēji EG. Iegūtie dati apstiprina, ka muskulī triceps brachii ķermeņa kreisajā pusē nav izmaiņu. 100% 90% 80% 70% 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0% Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā 50.attēls. EG un KG airētāju muskuļu biopotenciāls pirms kustības un kustības laikā (testa rezultātu procentuālā attiecība dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulī Latisimus Dorsii) Ķermeņa kreisās puses muskuļa inervācijas impulsa amplitūda (mv) procentuālās attiecības jomā vidējā aritmētiskā augstākais rezultāts ir 24,0% dalībniekam E-4 pirms kustības sākuma, savukārt viszemākais rezultāts bija 46,3% E-5 dalībniekam (50.att.). Kustības izpildes laikā augstākais rezultāts bija 69,5% E-15 dalībniekam, bet zemākais rezultāts bija 46,3% dalībniekam E-10 (26.tab.). Salīdzinot rezultātus ar pirmo testa reizi, tiek novērota rezultātu starpība pirms kustības sākuma, kura ir tikai 0,6%, bet kustību izpildes laikā par 10,7% rezultāts bija augstāks pirmajā testā. 26.tabula Procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulim latisimus dorsii Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā 97

98 E-1 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. Analizējot latisimus dorsii muskuļa inervācijas impulsa amplitūdu (mv), tiek noteikts, ka procentuālās attiecības vidējā aritmētiskā augstākais rezultāts pirms kustības sākuma ir 52,4% K-3 dalībniekam, bet zemākie rezultāti 31,8%, 32,5% un 31,4% ir K-4, K-5 un K-11 dalībniekiem (50.att). Vidējais aritmētiskais grupā ir 42,1%, kas ir tikai par 0,7% lielāks nekā pirmajā testā (26.tab.). Augstākais rezultāts kustības izpildes laikā 85,9% ir K-10 dalībniekam, bet zemākais 57,1% ir K-2 dalībniekam, savukārt vidējais aritmētiskais grupā ir 73%, kas ir par 0,8% lielāks kā pirmajā testā, atšķirības starp testiem vidējos aritmētiskos rādītājos ir ļoti mazas. Nosakot rezultātus EG ar t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu, tiek secināts, ka visos gadījumos atšķirības nav novērotas, lai gan muskuļa inervācijas impulsu frekvence (Hz) p = 0,095 pirms kustības sākuma un p = 0,067 kustības izpildes laikā, kas norāda, ka tendence ir atšķirties. Bet amplitūda (mv) pirms kustības sākuma p = 0,448 un kustības izpildes laikā p = 0,123, kas liecina, ka dati ir vienlīdzīgi. Nosakot rezultātus ar ANOVA testu, tiek konstatēts, ka muskuļa inervācijas impulsu frekvence (Hz) pirms kustības sākuma p = 0,213, bet kustības izpildes laikā p = 0,099, taču amplitūda (mv) pirms kustību sākuma p = 0,412, bet kustību izpildes laikā p = 0,115, kas apliecina, ka iegūtie dati ir vienlīdzīgi. Aplūkojot anaerobās jaudas testu rezultātus, redzam, ka visos gadījumos, rezultāti ir vienlīdzīgi, līdz ar to atšķirības netiek novērotas. Savukārt nosakot KG testa rezultātus ar t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu konstatējam, ka visos gadījumos rezultāti starp testiem ir vienlīdzīgi. Pirms kustības sākuma muskuļa frekvence (Hz) p = 0,413 un mv p = 0,416, bet kustības izpildes laikā frekvence (Hz) p = 0,631 un amplitūda (mv) p = 0,239, kas, salīdzinot ar EG, ir vienlīdzīgāki, jo EG bija tendence atšķirties rezultātiem, taču anaerobās jaudas testā KG rezultātiem arī bija tendence atšķirties. Nosakot testa rezultātus ar ANOVA testu, tiek secināts, ka visos gadījumos rezultāti ir vienlīdzīgi, respektīvi, pirms kustības sākuma muskuļa inervācijas impulsu frekvence (Hz) p = 0,687 un amplitūda (mv) p = 0,502, bet kustības izpildes laikā frekvence (Hz) p = 0,667 un amplitūda (mv) p = 0,402, kas, salīdzinot ar anaerobās jaudas testu, ir līdzīgi. Aprēķinātie rezultāti norāda, ka dati ir vienlīdzīgi un izmaiņas muskuļa inervācijas impulsu frekvencē (Hz) un amplitūdā (mv) netiek novērotas testa izpildes laikā. 100% 80% 60% 40% 20% Airētāji 0% Līdz kustības sākumam Kustības laikā 51.attēls. EG un KG airētāju muskuļu biopotenciāls pirms kustības un kustības laikā (testa rezultātu procentuālā attiecība dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa labās puses muskulī triceps brachii ) 98

99 57,2 60,4 91,1 56,9 54,7 75,5 62,1 33,9 58,9 73,3 49,7 50,8 55,5 48,2 59,2 73,5 73,8 75,2 53,1 67,9 67,0 86,2 58,8 57,2 59,4 64,5 62,9 66,6 56,7 61,2 46,1 52,0 47,5 71,9 56,8 28,4 49,5 58,2 42,0 31,0 39,3 38,5 48,5 33,1 57,7 56,7 33,4 55,0 46,9 68,6 47,6 50,4 40,5 42,0 61,7 49,5 E-1 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. Analizējot labās puses muskuļa triceps brachii inervācijas impulsu amplitūdu (mv), tiek konstatēts, ka augstākais rezultāts pirms kustības sākuma bija 71,9% dalībniekiem E-9, bet zemākais rezultāts bija 28,4% dalībniekam E-9 (51.att.). Bet kustības izpildes laikā augstākais rezultāts bija 91,1% dalībniekam E-4, taču zemākais rezultāts bija 33,9% dalībniekam E-9 (27.tab.). Vidējais procentuālās attiecības aritmētiskais lielums grupā pirms kustības sākuma bija 48,5%, bet kustības izpildes laikā vidējais aritmētiskais bija 59,2%. Salīdzinot pirmā un otrā testu rezultātus, pirms kustības sākuma atšķirības ir ievērojamas par 20% augstāki parametri ir otrajā testa izpildes reizē, bet kustības izpildes laikā rezultāts atšķiras par 18,6%, kas arī bija augstāks otrajā testa izpildes reizē, kas tāpat kā ķermeņa kreisās puses muskulis triceps brachii ir ievērojami palielinājies. 27.tabula Procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulim latisimus dorsii Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā Analizējot testa rezultātu vidējo aritmētisko procentuālo attiecību datus, tiek secināts, ka augstākais rezultāts pirms kustības izpildes sākuma 68,6% ir K-7 dalībniekam, bet zemākie rezultāti 33,1% un 33,4% ir K-1 un K-4 dalībniekiem, bet vidējais aritmētiskais grupā ir 49,5%, kas ir par 12,9% augstāks nekā pirmajā testā (51.att.). Aplūkojot testa rezultātus, kustības izpildes laikā augstākais rezultāts ir 86,2% dalībniekam K-7, bet zemākais rezultāts ir 53,1% dalībniekam K-4. Taču vidējais aritmētiskais grupā ir 66,6%, kas ir par 21% lielāks nekā pirmajā testā (27.tab.). Aprēķinot EG datus ar t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu, pirms kustības sākuma frekvence (Hz) p = 0,039, kas norāda ka rezultāts ir atšķirīgs, bet kustības izpildes laikā p = 0,367, kas norāda, ka testa rezultāti ir vienlīdzīgi. Taču, aplūkojot rezultātus, pirms kustības izpildes muskuļa inervācijas impulsa amplitūda (mv) p = 0,600, kas apliecina, ka rezultāti ir vienlīdzīgi, bet kustību izpildes laikā p = 0,018, kas apstiprina rezultātu starpību. Apstrādājot KG rezultātus ar t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu, secinām, ka visos gadījumos rezultāti atšķiras, respektīvi, pirms kustības izpildes sākuma frekvence (Hz) p = 0,000 un amplitūda (mv) p = 0,000, bet kustības izpildes laikā frekvence (Hz) p = 0,015 un amplitūda (mv) p = 0,002. Nosakot EG rezultātus ar ANOVA testu, konstatējam, ka visos gadījumos rezultāti ir vienlīdzīgi. Muskuļa inervācijas impulsa frekvence (Hz) p = 0,486 un amplitūda (mv) p = 0,838 pirms kustības izpildes sākuma, savukārt kustības izpildes laikā muskuļa inervācijas frekvence (Hz) p = 0,719 un amplitūda (mv) p = 0,455, kas apstiprina rezultātu vienlīdzību. Aplūkojot KG ANOVA testa rezultātus redzam, ka rezultāti arī apstiprina atšķirības pirms kustības izpildes sākuma muskuļa inervācijas impulsa frekvences (Hz) jomā p = 0,000 un amplitūda (mv) p = 0,000, taču kustības izpildes laikā p = 0,016 un mv p = 0,002. Salīdzinot rezultātus ar anaerobās jaudas testu, secinām, ka abos testos rezultāti ir vienlīdzīgi, lai gan rezultatīvi ir pieaudzis msukuļa 99

100 62,0 71,9 68,9 59,3 52,2 67,7 62,7 60,6 61,0 62,1 64,4 70,8 56,6 47,0 61,9 78,6 66,1 97,8 79,4 84,8 65,5 63,6 57,7 49,1 55,6 62,8 52,6 67,8 69,1 62,6 55,5 83,8 75,6 92,3 96,0 90,4 93,6 89,8 50,9 58,0 59,2 66,6 74,5 50,9 91,0 50,1 46,5 61,5 69,0 73,6 51,1 69,2 56,4 52,9 94,1 63,9 E-1 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. E-1 E-3 E-4 E-5 E-6 E-7 E-8 E-9 E-10 E-11 E-12 E-13 E-14 E-15 Vid. K-1 K-2 K-3 K-4 K-5 K-6 K-7 K-8 K-9 K-10 K-11 K-12 Vid. procentuālās attiecības vidējā vērtība grupā starp pirmo un otro testu. Iegūtie dati liecina, ka arī labās puses muskuļiem mainījusies ir frekvence (Hz) un amplitūda (mv), kas norāda uz lokālās vibrācijas pozitīvo lomu anaerobās jaudas kapacitātes palielināšanā. 100% 90% 80% 70% 60% 50% 40% 30% 20% 10% 0% Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā 52.attēls. Eksperimentālās grupas airētāju muskuļu biopotenciāls pirms kustības un kustības laikā (testa rezultātu procentuālā attiecība dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa labās puses muskulī Latisimus Dorsii) Aplūkojot muskuļa procentuālo attiecību dinamiku katram dalībniekam atsevišķi, augstākais no tiem pirms kustības izpildes sākuma ir 96,0% E-8, bet zemākais rezultāts 50,9% ir dalībniekam E-12 (52.att.). Nosakot rezultātus kustības izpildes laikā, secinām, ka augstākie 71,9% un 70,8% ir dalībniekiem E-3 un E-13, taču zemākais rezultāts 47% ir dalībniekam E-15. Bet vidējais aritmētiskais grupā pirms kustības izpildes sākuma ir 74,5%, kas ir ievērojami augstāks par 37,1%, nekā pirmajā testā, bet kustības izpildes laikā rezultāts ir 61,9%, kas ir par 6,3% augstāks nekā pirmajā testa reizē (28.tab.). EG rezultāti liecina, ka muskulim pirms kustības izpildes sākuma ir ievērojami augstāks rezultāts nekā tas ir izpildes laikā, visticamāk, tas saistīts ar muskuļu šķiedru ātrāku vai sinhronāku iesaisti kustībā, kas, iespējams, ir lokālas vibrācijas pozitīvās ietekmes rezultāts, kas bija līdzīgi arī anaerobās jaudas testā. 28.tabula Procentuālā testa rezultātu attiecību izmaiņas EG un KG dinamiskajā slodzē un statiskajā slodzē pirms testa kreisās puses muskulim latisimus dorsii Airētāji Līdz kustības sākumam Kustības laikā 100

101 Analizējot KG latisimus dorsi muskuli ķermeņa labajā pusē, konstatējam, ka pirms kustības sākuma augstākie rezultāti 91% un 94,1% ir K-2 un K-12 dalībniekiem, bet mazākais procentuālais attiecības rezultāts 46,5% ir K-4 dalībniekam, taču vidējais aritmētiskais procentuālais grupā ir 63,9%, kas ir par 29,4% augstāks nekā pirmajā testā (52.att.). Kustības izpildes laikā augstākais rezultāts 97,8% ir K-3, bet zemākais rezultāts 49,1% ir K-9 dalībniekam, taču vidējais aritmētiskais procentuālās attiecības rezultāts grupā ir 67,8%, kas ir par 20,8% lielāks, nekā pirmajā testā (28.tab.). Apstrādājot EG iegūtos datus ar t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu, secinām, ka visos gadījumos rezultāts ir vienlīdzīgs gan pirms kustību izpildes sākuma frekvences (Hz) jomā p = 0,442 un amplitūdas (mv) jomā 0,069, kas ir tuvu atšķirīgiem rādītājam, bet kustības izpildes laikā frekvence (Hz) p = 0,139 un amplitūda (mv) p = 0,294. Apskatot t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu rezultātus, konstatējam, ka visi ir vienlīdzīgi un atšķirības netiek novērotas, respektīvi, pirms kustības sākuma frekvence (Hz) p = 0,391 un amplitūda (mv) p = 0,229, taču kustības izpildes laikā frekvence (Hz) p = 0,581 un amplitūda (mv) p = 0,236, kas apstiprina rezultātu vienlīdzību. Salīdzinot rezultātus ar anaerobās jaudas testu, secinām, ka rezultāti anaerobās jaudas kapacitātes testā ir līdzīgāki nekā anaerobās jaudas testā. Aplūkojot iegūtos aprēķinus ar ANOVA testu, secinām, ka arī šajā gadījumā visi rezultāti ir vienveidīgi, izņemot amplitūdu (mv) pirms kustības izpildes p = 0,052, kas ir ļoti tuvu atšķirīgam rezultātam, taču frekvence (Hz) p = 556. Kustības izpildes laikā rezultāti frekvences (Hz) jomā p = 173 un amplitūdas jomā (mv) p = 179. Salīdzinot rezultātus ar anaerobās jaudas testa rezultātiem, secinām, ka iegūtie aprēķini norāda uz vienlīdzīgu rezultātu dinamiku. Savukārt ANOVA testā rezultāti arī apstiprina to vienlīdzību, respektīvi, pirms kustības sākuma frekvence (Hz) p = 0,564 un amplitūda (mv) p = 0,235, bet kustības izpildes laikā frekvences (Hz) p = 0,606 un mv p = 0,327, kas ir līdzīgi ar anaerobās jaudas kapacitātes testu, kur rezultāti ir vienlīdzīgi. Muskulis 29.tabula T-testa neatkarīgo izlašu salīdzinājums p- vērtības anaerobās kapacitātes 2. testa salīdzinājums Frekvence Hz pirms kustības sākuma Frekvence Hz kustības izpildes laikā 101 Biopotenciāls mv pirms kustības sākuma Biopotenciāls mv kustības izpildes laikā Musculus triceps 0,044 0,099 brachii (Ķ.Kr.P.) 0,015 0,040 0,861* 0,763* Musculus latisimus 0,536 0,008 dorsii (Ķ.Kr.P.) 0,570 0,042 0,878* 0,000* Musculus triceps 0,204 0,426 brachii (Ķ.L.P.) 0,041 0,166 0,851* 0,125* Musculus latisimus 0,672 0,039 dorsi (Ķ.L.P.) 0,210 0,559 0,109* 0,194* (*) procentuālā vidējā p vērtība Ķ.Kr.P. ķermeņa kreisā puse, Ķ.L.P. ķermeņa labā puse Salīdzinot EG un KG rezultātus ar t-test neatkarīgo izlašu salīdzinājums (29.tab.), secinām, ka p = 0,006, kas norāda starp grupām starpību rezultātos, jo pirms testa p = 0,706, kas liecina par grupu vienlīdzību. Nosakot rezultātus starp grupām, konstatējam, ka muskuļa triceps

102 brachii ķermeņa kreisajā pusē rezultātu atšķirības novērojamas pirms kustību sākuma muskuļa inervācijas amplitūdā (Hz) p = 0,015 un amplitūdā (mv) p = 0,044 (13.piel.), bet kustības izpildes laikā frekvence (Hz) p = 0,099, kas norāda uz tendenci muskuļa inervācijas amplitūdai (mv) atšķirties. Aplūkojot muskuļa latisimus dorsii ķermeņa kreisajā pusē, konstatējam, ka rezultāts ir atšķirīgs kustības izpildes laikā, kur frekvence (Hz) p = 0,042 un amplitūda (mv) p = 0,008. Aplūkojot testa rezultātus muskulim triceps brachii labajā ķermeņa pusē, atšķirības novērojamas tikai pirms kustības sākuma frekvences (Hz) jomā kur p = 0,041, bet muskulim latisimus dorsi labajā ķermeņa pusē kustības izpildes laikā amplitūda (mv) p = 0,039, pārējos gadījumos rezultāti bija vienlīdzīgi. Savukārt, nosakot procentuālo attiecību vidējo rezultātu atšķirības, tiek novērots, ka tikai kreisās ķermeņa puses latisimus dorsii muskuļiem kustības izpildes laikā p = 0,000, kas norāda uz atšķirībām, bet pārējos gadījumos tika noteikti vienlīdzīgi rezultāti. Nosakot anaerobās jaudas kapacitātes EG otrā testa rezultātus, bija nepieciešams analizēt katra testa dalībnieka dinamiku starp pirmo testu un otro testu, tādējādi nosakot, kurā sekundē tika sasniegts augstākais rezultāts un kurā cik ilgstoši šis augstākais rezultāts W(vatos) tika izturēts ilgstoši, un kurā sekundē sāka kristies rezultāts. Eksperimentālās grupas dalībnieki: E-1 dalībnieks ar starptautisku sacensību pieredzi pirmajā testā sasniedza maksimāli augstāko rezultātu 7. sekundē, bet 12. sekundē rezultāts strauji sāk kristies (17.piel.). Otrajā testā augstākais punkts testā tika sasniegts 7. smēlienā un rezultāts sāk kristies 14. smēlienā, respektīvi, rezultāts maksimāli augstākajā punktā tiek noturēts par 2 smēlieniem ilgāk. Gan pirmajā, gan otrajā testā smēlienu skaits ir 28. Vidējā aritmētiskā starpība ir 188,7W starp pirmo testu, kur rezultāts bija 744,7W un otro testu, kur rezultāts bija 933,4W. E-2 dalībnieks ar starptautisku sacensību pieredzi, pirmajā testā sasniedza maksimāli augstāko rezultātu pēc 7 smēlieniem, pēc tam pakāpeniski rezultāts samazinās (17.piel.). Smēlienu skaits testā bija 27. Vidējais aritmētiskais rezultāts bija 577,8W, kas ir zemāks nekā E- 1 dalībniekam. Otrajā testā E-2 dalībnieks nepiedalījās. E-3 dalībnieks ar starptautisku sacensību pieredzi, pirmajā testā augstākais rezultāts testā tika sasniegts 7. smēlienā, kas pakāpeniski samazinājās un pēc 13. smēliena samazinājās straujāk (17.piel.). Smēlienu skaits pirmajā testā bija 26 reizes un otrajā testā 27 reizes. Otrajā testā rezultāts ievērojami palielinājās, sasniedzot augstāko rezultātu 7. smēlienā un rezultāts vienmērīgi augsts tika izturēts līdz 18. smēlienam, kas ir labāk nekā pirmajā testā. Vidējo aritmētisko starpība ir ļoti liela 280,3W, pirmajā testā sasniedzot 608,3W un otrajā testā sasniedzot 888,6W. Rezultātu dinamiku nodrošināja anaerobās kapacitātes ievērojama palielināšanās. E-4 dalībnieks ar starptautisku sacensību pieredzi, pirmajā testā sasniedza maksimāli augstāko punktu 7. smēlienā, kas lēni samazinājās līdz 14. smēlienam, pēc tam rezultāts samazinājās straujāk. Otrajā testā dalībnieks maksimāli augstāko rezultātu sasniedz 8. smēlienā, bet to notur vienmērīgi līdz 15. smēlienam, pēc tam rezultāts samazinās straujāk. Kopā abos testos tika veikti 29 smēlieni (17.piel.). Salīdzinot rezultātu vidējā aritmētiskā starpību, kas ir 234,1W, attiecīgi pirmajā testā sasniedzot 654,4W un otrajā testā 888,5W. E-5 dalībnieks ar starptautisku sacensību pieredzi, maksimāli augstāko punktu sasniedz 6. smēlienā, kas pakāpeniski samazinās (17.piel.). Otrajā testā maksimālais rezultāts tiek sasniegts jau 5. smēlienā, kas ir ļoti labs rādītājs airēšanas sportā. Sasniegtais rezultāts sāk 102

103 straujāk kristies ar 14. Smēlinu, un to kopskaits abos testos ir 26. Vidējā aritmētiskā starpība ir 208,9W starp pirmo testu, kur vidējā aritmētiskā rezultāts bija 531,9, un otrajā testā 840,8W. E-6 dalībnieks maksimāli augstāko rezultātu sasniedza 7. smēlienā, kur rezultāts sāk straujāk kristies ar 13. smēlienu (17.piel.). Otrajā testā maksimālais rezultāts tiek sasniegts 8. smēlienā, kur rezultāts straujāk sāk kristies ar 13. smēlienu, kopā veicot 27 smēlienus abos testos. Vidējais aritmētiskais pirmajā testā tika sasniegts ar 525,7W un otrajā testā 729,7W, veidojot 204W starpību. E-7 dalībnieks maksimāli augstāko rezultātu pirmajā testā dalībnieks sasniedza 6. smēlienā un rezultāts sāka strauji kristies ar 9. smēlienu. Otrajā testā dalībnieks maksimālo rezultātu sasniedza 7. smēlienā, kur rezultāts sāka straujāk samazināties ar 13. smēlienu (17.piel.). Pirmajā testā dalībnieks veica 26 smēlienus, bet otrajā testā 27 smēlienus. Salīdzinot rezultātu starpību, tā ir 213,1W starp pirmo testu ar rezultātu 476,8W un otro testu 689,9W. E-8 dalībnieks maksimāli augstāko rezultātu sasniedza 6. smēlienā, kas vienmērīgi arī samazinājās. Otrajā testā maksimālais rezultāts tika sasniegts 7. smēlienā, kur rezultāts straujāk sāk kristies ar 14. smēlienu. Pirmajā testā dalībnieks veica 27 smēlienus, bet otrajā testā 26 smēlienus, kas ir pretēji pārējiem dalībniekiem (17.piel.). Starpība starp testiem ir 236,5W, kur pirmajā testā bija 464,5W un otrajā testā 701,1W vidējā aritmētiskā rezultāts. E-9 dalībnieks sasniedz maksimālo rezultātu pie 8. smēliena un ar 10. smēlienu rezultāts pirmajā testā sāk kristies straujāk (17.piel.). Otrajā testā dalībnieks sasniedz maksimāli augstāko rezultātu 8. smēlienā, un tas sāk straujāk kristies ar 14. smēlienu, kopskaitā pirmajā testā veicot 27 smēlienus un otrajā testā 26 smēlienus, līdzīgi kā E-8 dalībnieks. Starpība starp vidējo aritmētisko rezultātiem ir 193,9W, kur pirmajā testā rezultāts bija 435,1W un otrajā testā 629W. E-10 dalībnieks augstāko rezultātu sasniedz 7. smēlienā, kur rezultāts pakāpeniski krītas. Bet otrajā testā augstākais rezultāts tiek sasniegts 7. smēlienā, kur rezultāts lēni samazinās līdz 13. smēlienam (17.piel.). Pirmajā testā tika veikti 25 smēlieni, bet otrajā testā 26 smēlieni. Starpība starp testu vidējiem aritmētiskiem rezultātiem ir 188,5W, kur pirmajā testā vidējā aritmētiskā rezultāts bija 429,8W un otrajā testā 618,3W. E-11 dalībnieks sasniedza augstāko rezultātu pie 7. smēliena, kur rezultāts pakāpeniski samazinājās. Otrajā testā augstākais rezultāts tika sasniegts 7. smēlienā, rezultātam sākot samazināties ar 13. smēlienu (16.piel.). Pirmajā un otrajā testā dalībnieks veica 26 smēlienus. Starpība starp vidējo aritmētisko rezultātu ir 164,8W, kur pirmajā testā rezultāts bija 431,7W un otrajā testā 596,5W. E-12 dalībnieks augstāko rezultātu sasniedza ar 6. smēlienu, kur rezultāts straujāk sāk kristies ar 13. smēlienu (17.piel.). Otrajā testā augstākais rezultāts tiek sasniegts 9. smēlienā, kur rezultāts straujāk krīt ar 14. smēlienu, kopskaitā veicot abos testos 26 smēlienus. Starpība starp vidējo aritmētisko ir 254W, kur pirmajā testā vidējais aritmētiskais rezultāts ir 413,8W un otrajā testā 667,8W. E-13 dalībnieks sasniedza augstāko rezultātu ar 6. smēlienu, kur rezultāts sāk kristies straujāk ar 8. smēlienu (17.piel.). Bet otrajā testā augstākais rezultāts tiek sasniegts 7. smēlienā, kur rezultāts sāk straujāk kristies ar 13. smēlienu. Šajā testā dalībnieks pirmajā veicis 26 smēlienus un otrajā testā 28 smēlienus, kas ir par 2 smēlieniem vairāk. Vidējais aritmētiskais pirmajā testā ir 412,9W, bet otrajā testā 590,8W, kur vidējo aritmētisko starpība veido 177,9W. 103

104 E-14 dalībnieks augstāko rezultātu saniedz 7. smēlienā, kas vienmērīgi krītas visā testā (17.piel.). Bet otrajā testā augstākais rezultāts tiek sasniegts 6. smēlienā, kur rezultāts straujāk sāk kristies pie 10. smēliena, kopskaitā veicot abos testos 26 smēlienus. Vidējo aritmētisko rezultātu starpība ir 149,1W, kur pirmajā testā vidējais aritmētiskais bija 363,5W un otrajā testā rezultāts bija 512,6W. E-15 dalībnieks sasniedz augstāko rezultātu 6. smēlienā, kur rezultāts straujāk sāk kristies ar 9. smēlienu (17.piel.). Bet otrajā testā augstākais rezultāts tiek sasniegts 5. smēlienā, kur rezultāts sāk kristies straujāk ar 10. smēlienu, kopskaitā abos testos tika veikti 26 smēlieni. Vidējo aritmētisko starpība ir 51,1W, kur pirmajā testā rezultāts bija 377,1W un otrajā testā 428,2W. Kontroles grupas dalībnieki: K-1 dalībnieks kas KG sasniedza augstāko rezultātu 6. smēlienā, rezultātam pakāpeniski krītoties ar 8. smēlienu (17. piel.). Bet otrajā testā augstākais rezultāts tika sasniegts arī 6. smēlienā, kur rezultāts noturējās vienmērīgi līdz 9. smēlienam, un tad sāka pakāpeniski samazināties ar katru smēlienu, kopskatā tika veikti katrā testā 27 smēlieni. Vidējo aritmētisko starpība ir 9,4W, kur pirmajā testā rezultāts bija 609,8W, bet otrajā testā vidējais aritmētiskais bija 619,2W. K-2 dalībnieks augstāko rezultātu sasniedz 6. smēlienā, bet 12. smēlienā rezultāts sāk samazināties (17.piel.). Bet otrajā testā augstākais rezultāts tiek sasniegts 8. smēlienā, kas ir par 2 smēlieniem ilgāk, kopskaitā veicot 28 smēlienus katrā testā. Vidējo aritmētisko starpība ir 65,5%, kas ir būtisks pieaugums. Pirmajā testā vidējais aritmētiskais bija 605,5W, bet otrajā testā 671W. K-3 dalībnieks maksimāli augstāko rezultātu sasniedz 9. smēlienā, kur rezultāts pakāpeniski arī samazinās, bet otrajā testā augstāko rezultātu sasniedz 7. smēlienā, kur rezultāts sāk kristies ar 10. smēlienu. Abos testos dalībnieks veica 27smēlienus (17. piel.). Savukārt vidējo aritmētisko starpība starp abiem testiem bija 56,7W, kur pirmajā testā bija 625,7, bet otrajā testā 682,4W. K-4 dalībnieks sasniedz augstāko maksimālo rezultātu 6. smēlienā un rezultāts sāk kristies ar 10. smēlienu (17. piel.). Taču otrajā testā dalībnieks sasniedz 7. smēlienā, rezultātam krītoties straujāk ar 11. smēlienu. Vidējā aritmētiskā rezultāta starpība starp abiem testiem tiek konstatēta ar 29,2W, kur pirmajā testā ir 622W, bet otrajā testā ir 651,2W. K-5 dalībnieks savu augstāko rezultātu sasniedza 6. smēlienā, bet otrajā testā augstākais rezultāts tika sasniegts 7. smēlienā (17. piel.). Rezultāti vidēji abos testos noturējās vienlīdzīgi, sākot kristies ar 9. smēlienu. Pirmajā testā tika veikti 27 smēlieni, bet otrajā testā 26 smēlieni. Vidējais aritmētiskais grupā pirmajā testā bija 559,1W, bet otrajā testā rezultāts bija 550,4W, kur vidējo aritmētisko starpība veido 8,7W, kas ir otrajā testā mazāks nekā pirmajā. K-6 dalībnieks augstāko rezultātu sasniedz ar 8. smēlienu, kā arī otrajā testā augstākais rezultāts tiek sasniegts 8. smēlienā, kopskaitā veicot 28 smēlienus katrā testā (16. piel.). Vidējo aritmētisko starpība 57,2W, kur pirmajā testā bija 508,1W, bet otrajā testā 565,3W. K-7 dalībnieks abus testus veica ļoti līdzīgi, sasniedzot augstāko rezultātu pie 6. smēliena, kur rezultāts kritās vienmērīgi gan pirmajā, gan otrajā testā, nedaudz rezultātam uzlabojoties otrajā testā pēdējos 3 smēlienos, kopskaitā veicot 27 smēlienus (17. piel.). Vidējo aritmētisko starpība ir 2,3W, kur pirmajā testā rezultāts 522,1W, bet otrajā testā rezultāts bija 519,8W. 104

105 K-8 dalībnieks pirmajā un otrajā testā sasniedz augstāko rezultātu ar 6. smēlienu, bet pēc tam rezultāts pakāpeniski kritās (17. piel.). Pirmajā testā dalībnieks veica 26 smēlienus, bet otrajā testā 27 smēlienus. Vidējo aritmētisko starpība starp abiem testiem ir 14,9W, rezultātam pirmajā testā esot 457W un 442,1W. K-9 dalībnieks pirmajā testā sasniedza augstāko rezultātu ar 7. smēlienu, bet otrajā testā augstāko rezultātu sasniedza 9. smēlienā, rezultātu ietekmēja pirmajā testā noslīdēšana no soliņa, kas samazināja vidējo aritmētisko testā laikā, kā arī iespējams tiktu veikts viens smēliens vairāk (17. piel.). Tādējādi pirmajā testā tika veikti 26 smēlieni, bet otrajā testā 27 smēlieni. Vidējo aritmētisko starpība starp pirmo testu, kur rezultāts bija 438,8W un otro testu 465,8W bija 27W. K-10 dalībnieks augstāko rezultātu pirmajā testā sasniedza 6. smēlienā, bet otrajā testā 7. smēlienā, kur katrā testā tika veikti 26 smēlieni (17. piel.). Vidējo aritmētisko starpība starp testiem ir 97,3W, kur pirmajā testā rezultāts ir 404,3W, bet otrajā testā 501,6W, kas ir arī lielākais pieaugums kontroles grupā. K-11 dalībnieks pirmajā un otrajā testā augstākais rezultāts tika sasniegts 7. smēlienā, lai gan otrajā testā ievērojami ātrāk tika sasniegts tuvu maksimālais rezultāts (17. piel.). Sasniedzot augstāko rezultātu, dalībniekam pakāpeniski rezultāts sāka kristies 10. smēlienā otrajā testā, bet pirmajā rezultāts sāka samazināties uzreiz pēc augstākā rādītāja sasniegšanas. Pirmajā testā tika veikti 26 smēlieni, bet otrajā testā 27 smēlieni. Vidējo aritmētisko starpība ir 52W, kur pirmajā testā rezultāts bija 373,3W, bet otrajā testā 425,3W. K-12 dalībnieks augstākais rezultāts tika sasniegts ar 9. smēlienu pirmajā testā un 8. smēlienu otrajā testā, kas ir viszemākie rezultāti sasniedzot augstāko rādītāju testā, kopumā veicot 26 smēlienus katrā testā (17. piel.). Vidējā aritmētiskā rezultātu starpība ir 24,5W, kur pirmajā testā rezultāts bija 414,1 un otrajā testā rezultāts bija 389,6W, kas norāda uz rezultātu samazinājumu otrajā testā. Kopsavilkums. Anaerobās jaudas kapacitātes 2. testā tika noteikti rezultāti un to atšķirības aprēķinātas ar t-test neatkarīgo izlašu salīdzinājumu un divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu, kā arī ar ANOVA testu. Anaerobās kapacitātes testa vidējie aritmētiskie rezultāti EG un KG ir uzlabojušies, respektīvi EG 694W, kas ir par 197,5W lielāks, nekā pirmajā testā, bet KG 540,3W, kas ir par 28,6W lielāks nekā pirmajā testā. Nosakot rezultātu atšķirības, tika konstatēts, ka EG un KG t-test neatkarīgo izlašu salīdzinājumu p = 0,006, bet EG t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu p = 0,000 un KG p = 0,023, kas liecina, ka grupu rezultāti ir atšķirīgi, un pierāda, ka pēc vibrācijas iedarbības ir uzlabojušies rezultāti anaerobās jaudas testā, ko pierāda arī rezultāts uz statiskā airēšanas ergometra Concept-2. Nosakot EG t-test divu neatkarīgo izlašu salīdzinājumu atšķirības, tiek konstatēts, ka tādas ir muskulis triceps brachii frekvence (Hz) un amplitūda (mv) kreisajā un labajā ķermeņa pusē, respektīvi p< 0,05. Savukārt ANOVA tests apliecina atšķirības muskulī triceps brachii frekvencei (Hz) un amplitūdai (mv) kreisajā un labajā ķermeņa pusē, kur p<0,05. Savukārt nosakot muskuļa inervācijas amplitūdas (mv) (biopotenciāls) procentuālo attiecību vidējo rezultātu, tiek novērota atšķirības kreisās un labās ķermeņa puses muskuļa triceps brachii, kur p<0,05, bet ķermeņa kreisās puses muskulis latisimus dorsii kustības izpildes laikā p<0,05 un labās ķermeņa puses muskulis latisimus dorsii pirms kustību izpildes sākuma p<0,05, pārējos gadījumos atšķirības netika novērotas. Taču KG tiek novērota atškirība ķermeņa labās puses muskulim triceps brachii frekvence (Hz) pirms kustības izpildes un muskuļa inervācijas amplitūda (mv) pirms kustības izpildes un kustības 105

106 izpildes laikā p<0,05, bet muskuļa amplitūdas (mv) procentuālās attiecības atšķirības labās ķermeņa puses muskulim latisimus dorsii, kur p<0,05. Rezultāti apliecina, ka vairāk izmaiņu tiek novērotas tieši EG, īpaši triceps brachii muskuļos. Savukārt, nosakot rezultātu atšķirības ar t-test neatkarīgo izlašu salīdzinājumu, tiek konstatēts, ka ķermeņa kreisajā pusē muskulim triceps brachii frekvencei (Hz) un amplitūdai (mv) atšķirības tiek noteiktas pirms kustības izpildes sākuma, taču kustības izpildes laikā muskuļa frekvence (Hz), kur p<0,05. Savukārt kreisās ķermeņa puses muskuļa latisimus dorsii inervācijas frekvence (Hz) un amplitūda (mv) kustības izpildes laikā atšķirības ir ticamas un, procentuāli aplūkojot iegūtos datu, tiek secināts, ka atšķirība amplitūdas (mv) jomā arī vērojama kustības izpildes laikā. Taču labās ķermeņa puses muskulim triceps brachii pirms kustības sākuma frekvencei (Hz) p<0,05, bet muskulim latisimus dorsii kustības izpildes laikā amplitūdai (mv) p<0,05, kas liecina, ka labās puses muskuļiem nav vērojama tik liela tendence atšķirties, kā kreisās ķermeņa puses muskuļiem. Nosakot dalībnieku rezultātus anaerobās jaudas kapacitātes testā atsevišķi, vērojama tendence rezultātam pieaugt un noturēties ilgstošāk nekā tas bija pirmajā testā, respektīvi, ir uzlabojušās airētāju darbspējas ilgstošāk realizēt lielāku slodzi uz statiskā airēšanas ergometra Concept-2, kas apstiprina pozitīvo lokālās vibrācijas ietekmi uz anaerobo jaudu. 106

107 SECINĀJUMI 1. Nosakot anaerobās jaudas testa vidējā aritmētiskā rezultātus eksperimentālajai grupai (EG) 610,8 (±118,7) W un kontroles grupai (KG) 621,8 (±101,1) W, konstatējam, ka p = 0,802, kas liecina par abu grupu vienveidību. Nosakot EG un KG variācijas koeficientu, secinām, ka abās grupās dalībnieku sagatavotība ir atšķirīga, uzrādot attiecīgi EG 19,4% un KG 16,3%, tas visticamāk saistīts ar airētēju dažādo sacensību pieredzi, jo airētājiem ar starptautisku sacensību pieredzi rezultāti bija ievērojamāki augstāki nekā dalībniekiem ar Latvijas mēroga sacensību pieredzi. Anaerobās jaudas testā, salīdzinot muskuļu inervācijas impulsu biopotenciālu (mv) un muskuļa inervācijas impulsu frekvenci (Hz), rezultātu atšķirības EG un KG airētājiem novērotas tikai vienā gadījumā, taču pārējos gadījumos rezultātiem netika novērotas atšķirības. Anaerobās jaudas kapacitātes testā (30 sekundes) vidējais aritmētiskais EG airētājiem bija 496,5 (±109,3) W, bet KG airētājiem 511,7 (±92,6) W, (konstatējot, ka p = 0,706), kas liecina, ka grupas savā starpā ir vienveidīgas. Taču, nosakot variācijas koeficientu, secinām, ka EG tas ir 22,0% un KG 18,1%, kas apstiprina grupu airētāju nevienveidību arī šajā testā. Muskuļa inervācijas biopotenciāls (mv) un inervācijas frekvence (Hz) EG visos gadījumos ir vienveidīgas, jo t-test atšķirības neuzrāda ne muskuļi triceps brachii, ne muskuļi latissimus dorsi muskuļiem, kur p < 0, Lokālā vibrācija (LV) kā treniņu līdzeklis tika izstrādāts un aprobēts praksē Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) airētājiem. LV treniņiem tika izveidota stratēģiskā struktūra, pēc kuras vadoties tika veiktas manipulācijas kā muskuļiem, tā arī uz to cīpslām, katrā nedēļā izmainot kādu no vibrācijas parametriem: mainot vibrācijas amplitūdu no 2mm līdz 4mm, LV realizācijas laiku no 5 min līdz 20 min, kā arī impedanci (spiedienu) uz muskuli, bet vibrācijas frekvence (100 Hz) tika konstanta visa LV treniņu perioda 12 nedēļu garumā, katrā nedēļā veicot no 2 līdz 4 treniņiem. LV vibratoda pielikšana katram muskulim bija atsevišķa, ar attālumu no viena pielikšanas punkta līdz otram 2-3 cm, vibratoda saskares ilgums ar muskuli bija 1 s līdz 5 s katrā vibratoda kontakta vietā ar muskuli. 3. Pamatojoties uz anaerobās jaudas testa rezultātu vidējiem aritmētiskajiem lielumiem (EG 694 (±107,5) W un KG 540,3 (±101,1) W pēc LV treniņiem, kur t-testa p = 0,003), tika secināts, ka LV iedarbības rezultātā rezultāti starp abām grupām (EG un KG) ir būtiski atšķirīgi. Salīdzinot testa rezultātus pirms un pēc LV, secinām, ka EG p = 0,000, kas apliecina būtiskas izmaiņas uzrādītajos rezultātos, par ko liecina vidējo aritmētisko lielumu starpība pēc vibrācijas 221,4 W. KG airētāju vidējā aritmētiskā vērtība pēc vibrācijas ir tikai 36W, un t-test p = 0,003, norāda uz rezultātu atšķirībām arī šajā grupā. Nosakot EG airētāju rezultātu atšķirības ticamību ar vienfaktora dispersijas analīzi ANOVA (p = 0,000), tika konstatētas būtiskas izmaiņas anaerobās jaudas testa reezultātos pēc LV treniņiem. Tā rezultātā var secināt, ka vibrācijas treniņiem ir pozitīva ietekme uz airētāju anaerobās jaudas testu rezultātiem. Nosakot KG airētāju rezultātu atšķirības ticamība ar ANOVA (p = 0,421), var secināt par rezultātu vienveidību, gan pirmajā, gan otrajā testā. Nosakot muskuļa inervācijas frekvences izmaiņas (Hz) un biopotenciālu (mv) izmaiņas EG pirmajā un otrajā testā, secinām, ka t-testā atšķirības novērotas gan kreisās, tā labās puses muskuļiem triceps brachii un latissimus dorsi. ANOVA tests apstiprina rezultātu atšķirības tikai vienā muskulī, tas ir, triceps brachii. Nosakot KG airētāju rezultātu atšķirības ticamību ar t-test, secinām, ka atšķirība ir muskuļa latissimus dorsi 107

108 inervācijas frekveincei (Hz), bet muskuļa biopotenciam (mv) labajā pusē. Savstarpēji salīdzinot EG un KG airētāju rezultātus, novērojamas to atšķirības kreisās puses muskuļa latisimus dorsi pēc t-test, kur p>0,05, bet nosakot šā muskuļa procentuālo vidējā aritmētiskā rezultātu starpību, konstatējam, ka p>0,05, kas arī norāda uz būtiskām izmaiņām muskuļa biopotenciālam (mv). Anaerobās jaudas kapacitātes testā EG airētājiem (694 (±111) W) un KG airētājiem (540,3 (±92,6) W) vidējie aritmētiskie dati norāda 153,6 W atšķirību, par ko liecina arī t-test, kur p = 0,006, taču, nosakot EG airētāju rezultātu atšķirības ar t-testu, secinām, ka p = 0,000, bet KG p = 0,023, Tātad abām grupām rezultātu atšķirības ir apstiprinājušās, Tomēr EG atšķirības ir ievērojamāki lielākas. Veicot vienfaktoru dispersijas analīzi ar ANOVA, EG airētāju rezultātu atšķirību ticamība ir ievērojama (p = 0,000), KG airētāju rezultātu atšķirības ticamība netiek apstirpināta, par ko liecina p = 0,473. Iegūtie dati otrajā testā liecina, ka EG airētājiem ievērojami uzlabojies rezultāts. Nosakot muskuļa biopotenciālu (mv) un inervācijas ferkvenci (Hz), secinām, ka muskuļi triceps brachi labjā un kreisajā pusē uzrāda rezultātu atšķirības t- testos, kā arī ANOVA. Savstarpēji salīdzinot EG un KG, novērojam atsevišķas rezultātu atšķirības muskuļiem triceps brachii un latissimus dorsi p>0,05. Veiktā pētījuma rezultātu analīze norāda, ka pētījumam izvirzītā hipotēze ir pierādījusies, jo nosakot MSĢ airētāju anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes testu rezultātus, secinām, ka EG airētājiem ievērojami ir uzlabojušās maksimālās anaerobās jaudas un, it īpaši, anaerobās jaudas kapacitātes spējas, par ko apliecina t-test un ANOVA analīzes uzrādītie rezultāti. Uzlabojušies rezultāti arī KG airētājiem, tomēr, apstrādājot iegūtos datus ar t-test un ANOVA analīzi, konstatējam, ka rezultāti ir vienveidīgi, bet ir būtiski atšķirīgi (zemāki), salīdzinot ar EG airētāju rezultātu dinamiku. Tādējādi tiek apstiprināta lokālās vibrācijas pozitīvā ietekme uz anaerobās jaudas un anaerobās jaudas kapacitātes spējām airētājiem, LV ir efektīva un pielietojama treniņu procesā ziemas sagatavošanas perioda spēka attīstīšanas etapā. 108

109 LITERATŪRAS SARAKSTS 1. Aagard P.,Simonsen E.B.,ANDERSEN J.L., Magnusson P., Dyre-Poulsen P. Increased rate of force development and neural drive of human skeletal muscle following resistance training.journal of Applied Physioogy,Vol.93, P Abercromby A.F.J., Amonte W.E., Layne C.S. McFarlin B.K., Hinman M.R., Pooski W.H. Vibration exposure and biodinamic responses during whole - body vibrations training.medicine & science in sports & exercise. Nr.10, Vol.39, P Ando H., Naguchi R. Dependence of palmar sweating response and central nervous system activity on the frequency of whole-body vibration. Scandinavian journal of work, environment & helth. Nr.3, Vol.23, P Arendt-Nielsen L., Mills K.R.Muscle fibre conduction velocity, mean power frequency, mean EMG voltage and force during submaximal fatiguing contractions of human quadriceps.european Journal of Applied Physiology and Occupational Physiology,Nr.1-2, Vol.58,1988. P Baudouins A., Hawkins D. A biomechanical review of factors affecting rowing performance.british Journal of Sports Medicine, Vol.36, Issue 6, P Baudouins A., Hawkins D.Investigations of biomechanical affecting rowing performance. Journal of biomechanics,vol.37, 2004.P Benson A., Abendroth J., King D., Swensen T. Comparison of rowing an a concept 2 stacionary and dinamic ergometer.journal of sports science and medicine,vol.10, P Bernstein I.A., Webber O., Woledge R. An ergonomic comparison of rowing mashine designs: possible implications for safety.britains Journal of Sports Medicine, Vol.36, P Bevenzi M. Helth effects of mehanical vibration. Giornale Italiano di medicina del lavaro ed ergonomika, Nr.1, Vol.27, P Bingelis A., Pilkauskas K., Pukēnas K., Čižauskas G. Free vertical ascillations in rowing. Mechanika. Nr.3, Vol.17, P Bogearts A., Verschueren S., Delecluse A. Claessens A., Boonen S. Effects of whole body wibration training on postural control in older individuāls: A 1 year randomized controlled trial.gait & posture, Vol.26, P Bongiovanni L.B., Hagbarth K.E. Tonic vibration reflexes elicited during fatigue from maximal voluntary contractions in man.journal of Physiology, Vol.423, P Bongiovanni L.B., Hagbarth K.E., Stjernberg L. Prolonged muscle vibration reducing motor output in maximal voluntary contractions in man.journal of Physiology, Vol.423, P Bosco C., Cardinale M., Tsarpela O. Inluence of vibration on mechanical power and electromyogram activity in human arm flexor muscles.european Journal of applied physiology, Vol.79, P Bosco C., Colli R., Introini E., Cardinale M., Tsarpella A., Tihanyi J., Viru. Adaptive responses of human skeletal muscle to vibration exposure. Clinical physiology, Nr.2,Vol.19, P Bosco C., Cardinale M., Tsarpela O., Colli R., Tihanyi J., Duvillard S.P., Viru A. The influence of whole body vibration on jumping performance. Biology of sport, Nr. 3, Vol.15, 1998, P Budget R. The overtraining syndrome.abc of sports medicine, Vol.309, P

110 18. Burke D., Colin J. A., LANCE J.W. Tonic vibration reflex in spasticity, Parkinson's disease, and normal subjects.journal of Neurology, Neurosurgery, and Psychiatry,Vol.35, P Burke D., Hagbarth K.E., Löfstedt L., Wallin B.G.The responses of human muscle spindle endings to vibration of non-contracting muscles.the journal of physiology,vol.261, P Cabrera D., Ruina A., Kleshnev V. A simple 1+ dimensional model of rowing mimics observed forces and motions.human movement science,vol.25, 2006.P Capaday C., STEIN R.B. Difference in the amplitude of the human soleus h reflex during walking and running. Journal of Physiology, Vol.392, 1987.P Caplan N., Gardner T.N. Optimization of oar blade design for improved performance in rowing.journal of sports science, Vol.25, Issue: 13, 2007.P Caplan N., Gardner T. Modeling the influence of crew movement on bout velocity fluctuations during the rowing stroke.international Journal of Sports Science and Engineering, Nr. 3, Vol.1,2007. P Caplan N., Gardner T. The influence of a three week familiarisation period on rowing mechanics at a new stretcher position.international journal of sports science and engineering, Nr.1, Vol.2, P Cardinal M., Pope M.H. The effects of whole body vibrations on humans: dangerous or advantageous.acta physiologica Hungarica, Nr.3, Vol.90, P Cardinale M., Bosco C. The use of vibration aso n exercise intervention.exercise and sport science reviews, Nr.1, Vol.31, P Cardinale M., Lim J. Elektromyogrphy activity of vastus lateralis muscle during wholebody vibrations of different frequencies.journal of strenght and conditioning research,nr. 3. Vol.17, P Cardinale M., Ferrari M., Quaresim V. Gastrocnemius medialis and vastus lateralis oxygenation during whole- body vibration exercise.medicine & science in sports & exercise,, Nr.4, Vol.39, P Cardinale M., Rittweger J. Vibration exercises makes your muscles and bones tronger: fact or fiction? J Br Menopause Soc, Vol.12, P Cardinale M., Wakeling J. Whole body vibration exercise: are vibrations good for you? Britains Journal of sports medicine, Vol.39, P Cho Y., Hwang S., Min J., Kim Y., Lim D., Kim H. Effect of vibrations intervention on leg-press exercise.international journal of biological and medical sciences,vol.4, 2008.P Ciematnieks U. Lokālās vibrostimulācijas ietekme uz spēka izpausmēm. Promocijas darbs, Rīga Cochrane D.J. The effect of vibration exercise on aspects of muscle physiology and muscular performance.a thesis submitted in partial fulfilment of the requirments for the degree of Doctor of Philosophy, Cochrane D.J. The potential neural mechanisms of acute indirect vibration.journal of sports science and medicine,vol.10, P Cochrane D. J. Shaking weight loss away can vibration exercise reduce body fat. Journal of human sport & exercise, Nr.1, Vol.6, P Cochrane D.J., Stannard S.R. Acute whole body vibration training increases vertical jump and flexibility performance in elite female field hocky players.britains Journal of sports medicine, Vol.39, P Cornett J., Bush P., Cummings N. An 8-factor model for evaluating crew race performance.internationa Journal of Sports Science and Engineering, Nr.3, Vol.2, P

111 38. Cookson P., Morrow A., Nolte V., Spracklen M. Canadian rowing and sculling technique.rowing Canada Aviron, 2011.P Corrie H., Mansfield N.J., Wavwl K.B. Subjective ratings of whole- body vibration training platforms Cormie P., Deann R.S., Triplet N.T., Mcbridge M.J. Acute effects of whole- body vibrations on muscle activity, strenght, and power.journal of strenght and conditioning research,nr.2, Vol.20, P Crone C., Nielsen J. Central control of disynaptic reciprocal inhibition in humans.acta Physiologica Scandinavica, Vol.152, 1994.P Cunnington R., Windischberger C., Deecke L.,Moser E. The Preparation and Execution of Self-Initiated and Externally-Triggered Movement: AStudy of Event- RelatedfMRI.NeuroImage,Vol.15, Issue: 2, P Curry E.L., Clelland J.A. Efects of the asymetric tonic neck reflex and high- frequency muscle vibration on isometric wrist extension strenght in normal adults.physical therapy, Nr.4, Vol.61, P Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē [tiešsaiste]: Ministru kabineta 2004.g. 13.apr. noteikumi Nr [skatīts 2011.g. 5.febr.]. Pieejams: Davoodi R., Loeb G.E. Controls of man- machine Fes systems.computational inteligence for movement sciences: neural networks and other emerging techniques, P Day S. Important factors in surface EMG measurement. Bortec biomedical LTD, Découfour N., Pudlo P. Effets de l'augmentation de la cadence sur le geste du rameur.de Boeck universite,nr. 76, P Delecluse C.M.R., Verschueren S. Strenght increase after whole- body vibrations compared with resistance training.medicine & science in sports & exercise, Nr.6, Vol.35, P Desmedt J.E., Godaux E. Mechanism of the vibration paradox: excitatory and inhibitory efects of tendom vibration on single soleus muscle motor units in man.journal of physiology, P Dotan R., Bar-Or O. Load optimization for the wingate anaerobic test.european Journal of applied physiology and occupationaly physiology,nr.3, Vol.51, P Eklund G., Hagbarth K.-E. Normal variability of tonic vibration reflexes in man SwedenReceived, Emery M. Investigation into determinants of successful rowing performance in terms of body morphology and strecher position.the open acess institutional repository at Robert Gordon university, Fagnani F., Giombini A., Cesare A., Pigozzi F., Salvo V. The effects of a whole- body vibration program on muscle performance and fleksibility in female athletes.american Journal of physical medicine & rehabilation,nr.12, Vol.85, P Fajardo J.T., Ferliú G.M.Entrenamiento por medio de vibraciones mecánicas: revisión de la literatura.barcelona Revista Digital, Nr.79, Vol.10, Fitts R. H., Riley D.R., Widrick J.J.Functional and structural adaptations of skeletal muscle to microgravity.the Journal of Experimental Biology,Vol.204, P Fontana T.L., Richardson C.A., Stanton W.R. The effect of weightbearing exercise with low frequency, whole body vibration on lumbosacral propriception: A pilot study on normal subjects.australian Jurnal of physiotherapy, Vol.51, P Funy Y.C. Biomechanics mehanical properties of living tissues.springer Verlag copy, P

112 58. Gabriel D. A., Boucher J.P. Effects of repetitive dynamic contractions upon electromechanical delay.european Journal of Applied Physiology and Occupational Physiology, Nr.1,Vol.79, P Gail de P., Lance W.J., Neilson D.P. Differntial effects on tonic and phasic reflex mechanisms produced by vibration of muscles in man.journal of neurology, neurosurgery & psychiatry with pratical neurology,1966. P Gandevia S.C. Spinal And Supraspinal factors in human muscle fatigue.american physiological society, Nr.4, Vol.81, P Garland S.W. An analysis of the pacing strategy adopted by elite competitors in 2000m rowing.british Journal of sports medicine, Vol.39, P Gilhodes J.C., Roll J.P., Gervet M.F.T. Perceptual and motor effects of agonistantagonist muscle vibration in man.experimental bramin research, Vol.61, P Gillies J.D.,Lance J.W., Neilson P.D., Tassinari C.A., Presynaptic inhibition of the monosynaptic reflex by vibration.physiology, Vol.205, P Godeux E., Desmedt J.E. Evidence for a monosynaptic mechanism inthe tonicvibration refleks of the human masseter muscle.journal of neurology, neurosurgery, and psychiatry, P Gorassinib M.A.,Bennetta D.J., Yang J.F.Self-sustained firing of human motor units.neuroscience Letters,Vol.247, 1998.P Green E.A.W. Comfort to contortion: the last years of rowing.britains journal of sports medicine,nr.2&3, Vol.14, P Griffin M.J. Handbook of human vibration. Elsevier LTD, p. 68. Hagbarth K., Burke D., Wallin G., Lofstedt L. Single unit spindle responses tomuscle vibration in man. Prog Brain Res,Vol.44, P Halladay E. Rowing in England a social history. Manchester university Press Oxford Road, Manchester P Harigaya S., Schwartz A. Rate of calcium binding and uptake in normal animaland failing human cardiac muscle. Circulat Res,Vol.25, P Hart A. Rowing tehnique.crosfit journal article, Issue 50, P Hawkins D. A new instrumentation system of trainig rewers.journal of biomechanics,vol.33, 2000.P Hofmijster M. Mechanics and energetic of Rowing.Amsterdam, 2010.P Hopkins W.G., Schabort E.J., Hawley J.A. Realibility of power in physical performance tests.sports medicine, Nr.3, Vol.31,2001. P Humphries B., Warman G., Purton J., Doyle T.L., Dugan E. The influence of vibration on muscle activation and rate of force Development During maximal isometric contraction.journal of sports medicine, Vol.3, P Ishitake T., Ando H., Miyazaki Y., Matoba F. Changes of visual performance induced by exposure to whole- body vibration.kurume medical journal,vol.45, P Issurin V.B. Vibrations and their applications in sport.journal of sports medicine and physical fitness, Vol.45, P Issurin V.B., Tanenbaum G. Akute and residual effects of vibratory stimulation on explosive strenght in elite and amateur athletes.journal of sports sciences,nr.3, Vol.17, P Issurin V.B., Liebermann D.G., Tenenbaum G. Effect of vibratory stimulation training on maximal force and flexibility.journal of sports sciences,vol.12, P Issurin V.B. Vibratory stimulation exercises: a new approach to strenght training for performance swimmers.koelner swim sporttage, 1996.P Ivancevic V.G., Ivancevic T.T. Human like Biomechanics a unitied mathematical approch to human biomechanics and humanoid robots published.springer, P

113 82. Jackson W.S., Turner D.L. Prolonged muscle vinbration reduces maximal voluntary knee extension performance in both the ipsilateral and the contralateral limb in man.european Journal of applied physiology, Nr. 4-5, Vol.88, P Jordan M.J., Norris S.R., Smith D.J., Herzog V. Vibration training: a overview of the area training consequences, and future considerations.journal of strenght and conditioning research, Nr.2, Vol.19, P Klašnaja A., Barak O., Gaćešaja J.P., Drapšina M., Knežević A., Grujic N. Analysis of anaerobic capacity in rowers using Wingate test on cycle and rowing ergometer. Med Pregl, P Kleinöder H., Wortmann L., Behringer M., Mester J. Concluding report on the BodyVib D1 vibration dumbell.german Physical education college, P Kleshnev V. A brief history of our development in force measurement area Kleshnev V. Comparison of on-water rowing with its simulation on concept-2 and rowperfect machines. English institute of sport, Kleshnev V. Estimations of biomechanical parameters and propulsive eficiency of rowing. Australian Institute of sport, Kleshnev V. Moving the rowers: biomechanical backgraund. Australian institute of sport, Kleshnev V. Points of force application to the oar and efficiency of various blade design.australian Institute of Sport, Kleshnev V. Power in rowing. International research in sports boimechanics, Rautledge, P Kleshnev V. Propulsive efficiency of rowing.australian Institute of Sport, Canberra, Kleshnev V. Rowing biomechanics Kleshnev V. Rowing biomechanics newslleter.nr.60, Vol.6, Kleshnev V. Rowing biomechanics newslater.nr.106, Vol.10, Kleshnev V. Rowing biomechanics newsletter.nr.107, Vol.10, Kleshnev V. Rowing biomehanics newslleter.nr.108, Vol.10, Kleshnev V. Rowing biomechanic newsleter.nr.114, Vol.10, Kleshnev V. Rowing biomechanics newsletter. Nr.118, Vol.11, Kleshnev V. Rowing biomechanics newsletter.nr.119, Vol.10, Kleshnev V. Rowing biomehanic newslater.nr.119, Vol.11, Kleshnev V. Rowing Biomechanic newsllater. Nr.125, Vol.11, Kleshnev V. Rowing biomehanic newslater.nr. 120, Vol.11, Kleshnev V. Rowing biomechanics newsletter.nr.124, Vol.11, Kleshnev V. Rowing biomechanics: technology and technique Kleshnev V. Temporal analysis of stroke cycle in rowing Knipše G., Čupriks L., Ciematnieks U., Čuprika A., Leščinskis M. Vēdera muskulatūras elektromiogrāfiskā aktivitāte fizisko vingrinājumu laikā. Latvijas universitātes raksti - medicīna, 750 sējums, Lpp Komi V. P. Stretch-shortening cycle: a powerful model to study normal and fatigued muscle.journal of Biomechanics,Vol. 33, 2000.P Konrad P. The ABC of EMG a practical introduction to kinesiology electromiography Krauksts V. Airēšana. Rīga, LSPA Krauksts V. Airēšanas apmācības metodika.rīga, LSPA Krauksts V. Ņemčenko A. Lokālā vibrācija kā treniņu līdzeklis sportā. Monogrāfija 1. daļa, izdevniecība Drukātava

114 113. Lance W.J., Gail de P., Neilson D.P. Tonic an phasic spinal cord mechanisms in man.journal of neurology, neurosurgery & psychiatry with pratical neurology, P Lanka J. Biomehānika. LSPA, Rīga Lpp Lanka J. Fizisko īpašību biomehānika. Rīga, LSPA Lpp Lanka J., Šalmanovs A. Individual, interindividual and group variantion of technique in throwing sports.rīgas Tehniskās universitātes zinātniskie raksti, 14. sējums, Lannergren J. The force-velocity relation of isolated twitch and slow muscle fibresof Xenopus laevis. The Journal Of Physiology, Vol.283, 1978.P Laurent C.M.J., Meyers M.C., Robinson C.A., Green J.M. Cross- validation of the 20- versus 30-s Wingate test.european Journal of applied physiology, Vol.100, P Lebedev M.A., Poliakov A.V. Analysis of the interference electromyogram of human soleus muscle after exposure to vibration. Neirofiziologiia, Nr.1, Vol.23, P Lohman E.B., Petrosky J.S. Hinds M.C., Schwab H.B., Thorpe D. The effect of whole vibration on lower extremity skin blod in normal subjects.medical science monitor, Nr.2, Vol.13, P Lora M.H., Granados S.R., Corrales B.S., Páez C.L. Whole body vibration: acute and residual effects on the explosive strenght.journal of human sport and exercise, Nr.2, Vol.5, P Luo J., McNamara B., Moran K. The use of vibration training to enhance muscle strenght and power.sports medicine, Nr.1, Vol.35, P Mahieu N.N., Witvrouw E., Voorde D., Michilsem D., Arbun V., Brocke W. Improwing dtrenght and postural control in young skiers: whole-body vibrations wersus equivalent resistance training.journal of athletic training,nr.3, Vol.41, P Mansfield J.N. Impendance methods (apparent mass, driving point mechanical impendance and absorbed power) for assessment of the biomechanical response of the seated person to whole- body vibration.industrial health, Vol.43, P Manual goniometer and torsiometer operating [online]. [cited 15 April 2011]. Available: Martin W.C. Whole body vibration and low back pain.work Safe BC evidence based practise group, Mazzone Thomas M.D. Kinesiology of the rowing stroke.national Strenght & Conditiong Association Journal, Vol.10, Issue 2, P McCall G. E, Grindeland R.E., Roy. R.R., EdgertonV.R. Muscle afferent activity modulates bioassayable growth hormone in human plasma. Journal of Applied Physiology,Vol.89, P McCloskey D.J., Matthews P.B.C., Mitchell J.H. Absence of appreciable cardiovascular and respiratory responses to muscle vibration.journal of applied physiology,nr.5, Vol.33, P McBride J.M., Porcari J.P., Scheunke D.M. Efects of vibration during fatiquing resistance exercise on subsequent muscle activity during maximal voluntary isometric contractions. Journal of strenght and conditioning research,nr.4, Vol.18, 2004.P Mester J., Spitzenpfiel P., Yue Z.Vibration Loads: Potential for Strength and Power Development Meuner S., Pierrot-DeseillignyE. Gating of theafferent volley of the monosynaptic stretch reflex during movement in man. Journal of Physiology, Vol.419, P Mileva K.N., Naleem A., Biswas S.K. Markwood S., Bowtell J.L. Acute effects of a vibration- like stimulus during knee extension exercise. Medicine & science in sports & exercise, Nr.7, Vol.38, P

115 134. Milner-Brown H.S., Stein R.B., Lee R.G. Synchronization of human motor units:possible roles of exercise and supraspinal reflexes. Electroencephalography And ClinicalNeurophysiology, Vol.38, P Milner-Brown H.S., Stein R.B., Yemm R. The orderly recruitment of human motorunits during voluntary isometric contractions. The Journal Of Physiology,Vol.230, P Mischi M., Cardinale M.The effects of a 28-Hz vibration on arm muscle activity during isometric exercise. Medicine and Science in Sports and Exercise, Nr.3, Vol.41, 2009.P Mobasser F., Zaad K.H. Rowing stroke force estimation with EMG signals using artifical neural networks.ieee conference on control aplications, P Moritani T., DeVries H.A. Neural factors versus hypertrophy in the time course ofmuscle strength gain. American Journal Of Physical Medicine,Vol.58, P Muraoka T., Muramatsu T., Fukunaga T., Kanehisa H. Influence of tendon slack onelectromechanical delay in the human medial gastrocnemius in vivo. Journal Of AppliedPhysiology, Vol.96, P Neil O.T. Indoor rowing training guide. Vol.2, Section Nilsen T.S., Daigneault T., Smith M. Basic rowing technique.fisa Development Commission, Nilsson J., Tesch P., Thorstensson A. Fatigue and EMG of repeated fast voluntarycontractions in man. Acta Physiologica Scandinavica,Vol.101, P Nolte V. Do you need hatchets to chop your water? And analysis of big blades and how they work?american rowing, Nolte V. Rowing faster: serious training for serious rowers P Norman R.W., Komi P.V. Electromechanical delay in skeletal muscle under normalmovement conditions. Acta Physiologica Scandinavica,Vol.106, P Nowicky A.V., Burdett R., Horne S. The impact of ergometer design on hip and trunk muscle activity patterns in elite reowers: an elektromyographic assesment.journal of sports science and Medicine, Vol.4,2005. P Osawa Y., Oguma Y.Effects of whole-body vibration on resistance training for untrained adults.journal of Sports Science and Medicine, Vol.10,2011.P Panjkota A., Šupuk T., Zanchi. Corelation of EMG activity and kinematics in case ergometer rowing.proceedings of the 7th WSEAS International Conference on Automation & Information, P Par darba vidi (piesārņotība, troksnis, vibrācija)[tiešsaiste]. Starptautiskās Darba Organizācijas konvencija gada 20. augusts [skatīts 2011.g. 5.febr.]. Pieejams: Paradisis G., Zacharogiannis E., Effects of whole- body vibrations training on sprint running kinematics and explosive streght performance.journal of sports science and medicine, Vol.6,2007. P Park H.S., Martin B.J. Contribution of the tonic vibration reflex to muscle strees and muscle fatigue.scandinavian journal of work environment & health, Nr.1, Vol.19,1993. P Pulman C. The physics of rowing. University of Cambridge, Quach J.H. Surface elektromyography use, design & tehnological overview. Introduction to biomedical engeniering, Rees S.S., Murphy A.J., Watsford M.L. Efects of whole- body vibration exercise on lower- extremity muscle strenght and power in an older populations: randomized clinical trial. Physical therapy,nr.4, Vol.88,2008. P

116 155. Rehn B., Nilsson T., Olofsson B., Lundström R. Whole- body vibrations exposure and non- neutral neck postures during occupational use of all- terains vehicles.british Occupational hygiene society,nr.3, Vol.49,2004. P Rhim Y.T. Whole body vibrations as a new method for exercise training prescriptions Ribot-Ciscar E.,Vedel, J.P., Roll J.P. Vibration sensitivity of slowly and rapidly adapting cutaneous mechanoreceptors in the human foot and leg.vol.104, Issues 1 2,1989. P Rice T. Information for athletes, head coaches, coaches and scientists. Protokol: distance power ergometer testing.australian institute of sport, Version 1, Rittweger J. Vibration as an exercise modality: how it may work, and what its potential might be.eur J Appl Physiol, Vol.108, P Rittweger J. Vibration as an exercise modality: how it may work, and what its potential might be.european Journal of applied physiology,nr.5, Vol.108, P Rittweger J., Beller G., Felsenberg D. Acute physiological effects of exhausitive wholebody vibration exercise in man.clinical physiology, Nr.2, Vol.20,2000. P Rittweger J.,Ehrig J., Just K., Mutschelknauss M., Krisch K.A., Felsenberg D. Oxygen uptakein whole- body vibration exercise: influence of vibration frequency amplityde and external load.international Journal of sports medicine,vol.23,2002. P Rittweger J., Mutschelknauss M. Acute changes in neurosmuscular excitability after exhaustive whole body vibration excercise as compared to exhaustion by squatting exercise.unical physiology and functional imaging, Vol.23,2003. P Rittweger J., Schiessl H., Felsenberg D.Oxygen aptake during Whole- body vibration exercise: comparison with squatting as a slow voluntary movement.european Journal of applied physiology, Vol.89,2001. P Roelants M., Verschueren M.P.S., Delecluse C., Levin O., Stijnen V. Whole- bodyvibration- induced increase in leg muscle activity during different squat exercises.journal of strenght and conditioning research, Nr.1, Vol.21,2006. P Roger M.Neural adaptations with chronic physical activity. Journal of Biomechanics,Vol.30, Issue 5,1997. P Romaiguère P., Vedel J.P., Pagni S. Effects of tonicvibrationreflex on motorunitrecruitment in humanwristextensormuscles.brain Research,Vol.602, Issue 1,1993. P Rønnestad B.R., Comparin the performance enhancing effects of squats on a vibration platform with conventional squats in rekreationaly resistance trained man.journal of strenght and conditioning research, Nr. 4, Vol.18,2004. P Roslanas A., Skernevičius J., Milašius K. Analysis of Lithuanian olimpic rower s training.journal of human kinetic, Vol.7,2007. P Rudroff T. Kinesiological fine wire EMG a practical intrudaction to fine wire EMG applications.noraxon EMG & sensor systems, Ruffaldi E., Gonzalez O.S., Filippeschi A., Tripicchio P., Frisoli A., Avizzano C., Bergamasco M. Integration of multimodal tehnologies for a rowing platform.mechatronics, 2009.P Ruiter C.J., Linder R.M., Zijden M.J.A., Holander A.P., Hann A. Short- term effects of whole- body vibration on maximal volantury isometric knee and rate of force rise.european Journal of applied physiology, Nr.4-5, Vol.88,2003. P Sale D. Neural adaptation to strength training. In: Strength and Power in Sports.IOC Medical Commision, Blackwell Scientific, Oxford, UK

117 174. Sarabon N., Dimitrijevič M.R. Neurophysiological basis of functional de- afferentation of the nervous system caused by weak or absent muscle contractions. Zdrav vestn, Nr.2. Vol.73,2004.P Schaar H., Mattes K. Comparison of the electromiographic activity patterns of elite rowers on the rowing ergometer and the Dyno. University of Hamburg, Germany, department of human movement, Schaffert N., Mattes K., Effenberg A.O. An investigation of online acoustic information for elite rowers in on-water training conditions.journal of human sport & exercise, Nr.2, Vol.6, P Schuhfield O., Mittermaier C., Jovanovic T., Pieber K., Sluga P.T. Effects of wholebody vibration in patients with multiple sclerosis: a pilot study.clinical rehabilitation, Vol.19,2005. P Scott M. L.,John P., Ferris C.M. Neuromuscular contributions to anterior cruciate ligament injuries in females Secher N.H., Volainitis S. Rowing. Handbook of sport medicine and science, Blackwell publishing Seidel H. On the relationship between whole- body vibration exposure health and spinal health risk.industrial health,vol.43,2005. P Semmler J.G., Nordstrom M.A. Motor unit discharge and force tremor in skillandstrength-trained individuals. Experimental Brain Research Experimentelle Hirnforschung,Vol.119, P Shinohara M. Effects of prolonged vibrations on motor unit activity and motor performance. Medicine & science in sports & exercise, Nr. 12, Vol.37, Silva M.E., Nuñez V.M., Vaamonde D., Fernandez J.M., Poblador M.S., Garcia-Manso J.M., Lancho J.L. Efects of different frequencies of whole body vibration on muscular performance.biology of sport, Nr.3, Vol.23,2006. P Steer R.R., McGregor A.H., Bull A.M.J. Acomparison of cinematic and performance measures of two rowing ergometers.journal of sports science and medicine, Vol.5,2006. P Theado E. W., G.G. Knapik, W.S.Modification of an EMG-assisted biomechanical model forpushing and pulling.marras International Journal of Industrial Ergonomics,Vol.37, P Thompson J. Anaerobic training & the Wingate test Tihanyi T.K., Horváth M., Fazekas G., Hortobagyi T., Tihanyi J. One session of whole body vibration increases voluntary muscle strenght transiently in patients with stroke.clinical rehabilitation, Vol.21,2007. P Torvinen S., Kannus P., Sievänen H., Järvinen T.A., Pasanen M., Kontulainen T.L., Järvinen M., Järvinen P.O. Vuori J. Effect of four month vertical whole body vibration on performance and balance.medicine & science in sports & exercise, Nr.9,Vol.34,2002. P Torvinen S., Kannus P., Sievänen H., Järvinen AH T., Pasanen M., Kontulainen S., Nenonen A., Järvinen LN T., Pakkala T., Järvinen M., Vouri J. Efectnof 8-month vertical whole body vibration on bone, muscle performance, and body balance: A randomized controled stady.journal of Bone and mineral research, Nr.5,Vol.18,2003. P Van Ness I.J.V., Geurts A.C.H., Hendricks H.T. Duysens J. Short term effects of whole- body vibration on postural chronic stroke patients.american Journal of physical medicine & rehabilation, Nr.11, Vol.83,2004. P Verschueren MP. S., Roelants M. Delecluse C., Swinnen., Vanderschueren D., Boonen S. Effect of 6-month whole body vibration training on hip diensity, muscle strenght and 117

118 postural control in postmenopausal women: a randomized controller pilot study.journal of bone and mineral research, Nr.3, Vol.19,2004. P Viitasalo J.T., Komi, P.V. Interrelationships between electro-myographical, musclestructure and reflex time measurements in man. Acta Physiologica Scandinavica,Vol.111, P Wakeling M.J., Nigg M.B. Modification of soft tissue vibrations in the leg by muscular activity.journal of applied physiology, Vol.90,2001. P Watkins M.A., Ridle D.L., Lamb R.L., Personius W.J. Reliability of goniometrics measurments and visual estimates of knee range of motion oftained in a clinical setting.physical therapy, Vol.71,1991. P Weiss A.D. The locus of reaction time change with set, motivation, and age.journal Of Gerontology,Vol.20, P Wigglesworth N. The social history of English rowing.great Britain by Frank CASS and company Limited Gainsborough Hause, London, Winter D.A. Biomechanics and motor control of human movements.by John Wiley & Sons Winter A. Rib stress fractures in elite rowers. From the department of health sciences, faculty of medicine, Lund university, Sweden, Zhang K. R., Deakin R., Grenfell Y., Li J., Zhang W.N., Cameron D.M., Silcock L. GNSS for sports sailing and rowing perspectives.journal of Global Positioning Systems, Nr.1-2, Vol. 3,2004. P Нaзapoв B.T., Жилинскй Л.В. Ускоренное развитие подвижности в плечевых суставах спортсменов. Теория и практика, c Нaзapoв B.T., Жилинскй Л.В. Развитие подвижности в плечевых суставах методом биомеханической стимуляции. Гимнастика, c Нaзapoв B.T. Оптимизация человека. Институт стимуляции Назарова, Рига

119 PIELIKUMI 119

120 1.pielikums Profesora Alekseja Ņemčenko lokālās vibroiekārtas VIBROMED patents 120

121 2.pielikums Profesora Alekseja Ņemčenko lokālās vibroiekārtas vibrotoda VIBROMED patents 121

122 3.pielikums Anaerobās jaudas t-testa Independent Samples Testa rezultāti pirms lokālās vibrācijas Dal. Vid. Std. Std. p- vērtība Grupa Skaits aritmētiskais Novirze Kļūda Sig. (2-tailed) Wati eksperimentālā grupa , ,787 30,671,802 Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv kontroles grupa , ,124 29,192,798 eksperimentālā grupa 15 29,800 24,261 6,264,435 kontroles grupa 12 23,667 12,427 3,587,405 eksperimentālā grupa 15 35,667 23,868 6,163,752 kontroles grupa 12 33,083 16,312 4,709,742 eksperimentālā grupa 15,219,131,034,568 kontroles grupa 12,194,072,021,544 eksperimentālā grupa 15,265,145,037,455 kontroles grupa 12,319,225,065,479 eksperimentālā grupa 15 71,400 22,328 5,765,203 kontroles grupa 12 81,917 18,613 5,373,194 eksperimentālā grupa 15 97,133 29,952 7,734,007 kontroles grupa ,167 11,280 3,256,005 eksperimentālā grupa 15,388,109,028,554 kontroles grupa 12,411,086,025,543 eksperimentālā grupa 15,561,186,048,645 kontroles grupa 12,588,074,021,618 eksperimentālā grupa 15 27,200 20,175 5,209,828 kontroles grupa 12 25,750 11,810 3,409,818 eksperimentālā grupa 15 34,467 16,300 4,209,870 kontroles grupa 12 35,500 16,060 4,636,870 eksperimentālā grupa 15,232,198,051,663 kontroles grupa 12,204,086,025,638 eksperimentālā grupa 15,309,222,057,467 kontroles grupa 12,258,095,027,433 eksperimentālā grupa 15 79,000 20,518 5,298,121 kontroles grupa 12 89,667 11,594 3,347,102 eksperimentālā grupa ,733 16,905 4,365,101 kontroles grupa ,083 17,620 5,086,104 eksperimentālā grupa 15,413,105,027,682 kontroles grupa 12,428,085,025,675 eksperimentālā grupa 15,557,147,038,718 kontroles grupa 12,574,086,025,

123 4.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes Independent Samples Testa rezultāti pirms lokālās vibrācijas Dal. Vid. Std. p- vērtība Sig. Grupa Skaits aritmētiskais Novirze Std. Kļūda (2-tailed) Wati eksperimentālā grupa , ,334 28,230,706 Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv kontroles grupa ,651 92,675 26,753,701 eksperimentālā grupa 15 17,705 19,013 4,909,763 kontroles grupa 12 19,925 18,530 5,349,762 eksperimentālā grupa 15 25,982 20,808 5,373,809 kontroles grupa 12 27,990 21,856 6,309,811 eksperimentālā grupa 15,132,098,025,714 kontroles grupa 12,147,109,031,718 eksperimentālā grupa 15,173,112,029,688 kontroles grupa 12,192,129,037,693 eksperimentālā grupa 15 82,516 20,438 5,277,065 kontroles grupa 12 69,088 14,188 4,096,056 eksperimentālā grupa ,911 11,914 3,076,622 kontroles grupa ,273 12,560 3,626,624 eksperimentālā grupa 15,324,068,018,555 kontroles grupa 12,310,045,013,537 eksperimentālā grupa 15,531,091,023,751 kontroles grupa 12,541,061,017,740 eksperimentālā grupa 15 18,801 11,132 2,874,298 kontroles grupa 12 24,939 18,655 5,385,329 eksperimentālā grupa 15 32,899 15,227 3,931,361 kontroles grupa 12 38,932 18,475 5,333,373 eksperimentālā grupa 15,128,055,014,056 kontroles grupa 12,185,091,026,075 eksperimentālā grupa 15,186,071,018,194 kontroles grupa 12,228,093,027,210 eksperimentālā grupa 15 76,743 22,993 5,937,256 kontroles grupa 12 68,444 10,032 2,896,223 eksperimentālā grupa ,162 17,271 4,459,123 kontroles grupa ,984 13,914 4,017,114 eksperimentālā grupa 15,299,087,022,608 kontroles grupa 12,315,063,018,595 eksperimentālā grupa 15,451,095,024,086 kontroles grupa 12,519,104,030,

124 5.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-1 dalībniekam pirms lokālās vibrācijas 124

125 5.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-2 dalībniekam pirms lokālās vibrācijas 125

126 5.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-3 dalībniekam pirms lokālās vibrācijas 126

127 5.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-4 dalībniekam pirms lokālās vibrācijas 127

128 5.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-5 dalībniekam pirms lokālās vibrācijas 128

129 5.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-6 dalībniekam pirms lokālās vibrācijas 129

130 5.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-7 dalībniekam pirms lokālās vibrācijas 130

131 5.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-8 dalībniekam pirms lokālās vibrācijas 131

132 5.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-9 dalībniekam pirms lokālās vibrācijas 132

133 5.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-10 dalībniekam pirms lokālās vibrācijas 133

134 5.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-11 dalībniekam pirms lokālās vibrācijas 134

135 5.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-12 dalībniekam pirms lokālās vibrācijas 135

136 5.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-13 dalībniekam pirms lokālās vibrācijas 136

137 5.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-14 dalībniekam pirms lokālās vibrācijas 137

138 5.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-15 dalībniekam pirms lokālās vibrācijas 138

139 6.pielikums Murjāņu Sporta ģimnāzijas sagatavošanas ziemas perioda treniņu plānojums Basketbols 2h 2. Stiepšanās vingrinājumi Iesildīšanās Spēka vingr.: Fmax 80% (R, K, M )x8, atp.1-15, atp.starp sēr sēr. 3. Stiepšanās vingrinājumi Apvidus kross uz aerobā sliekšņa 1h Stiepšanās vingrinājumi Iesildīšanās Spēka vingr.: pretmusk % (R, K, M )x20, atp.starp sēr Stiepšanās vingrinājumi Peldēšana uz aerobā sliekšņa ~ 2 km Basketbols 2h 2. Stiepšanās vingrinājumi Brīvdiena Basketbols 1h VAV R, K x Stiepšanās vingrinājumi Iesildīšanās Spēka vingr.: 90% (R, K, M )x4, atp.starp sēr sēr. 3. Stiepšanās vingrinājumi Apvidus kross uz aerobā sliekšņa, atp.5 1h Stiepšanās vingrinājumi Iesildīšanās Spēka vingr.: 40-50% (R, K, M )x25, atp.starp sēr Stiepšanās vingrinājumi Peldēšana uz aerobā sliekšņa ~ 2-2,5 km Basketbols 1h VAV K x120, Mx Stiepšanās vingrinājumi Brīvdiena Basketbols 1h VAV R x120, Mx Stiepšanās vingrinājumi Iesildīšanās Spēka vingr.: 40-50% (R, K, M ) 40 laikā 4-5x, atp.starp sēr sēr. 3. Stiepšanās vingrinājumi Apvidus kross uz aerobā sliekšņa, atp.5 1h Stiepšanās vingrinājumi Iesildīšanās Spēka vingr.: 40-50% (R, K, M )x30, atp.starp sēr sēr. 3. Stiepšanās vingrinājumi Peldēšana bez slodzes 139

140 6.pielikuma turpinājums Kontrolsacensības uz trenažiera Apvidus kross 3 km kontrolsacensības Basketbols 1h Stiepšanās vingrinājumi Kontrolsacensības F(L) 7 pie dēļa Apvidus kross viegls skrējiens Kontrolsacensības F(L) 7 pie dēļa, Fmax Kontrolsacensības F(L) 7 kāja Apvidus kross, 15 km 1h 2. Stiepšanās vingrinājumi Apvidus kross 20 km 1h Stiepšanās vingrinājumi Basketbols 1h Apvidus kross Apvidus kross 25 km 2h Apvidus kross Apvidus kross 20 km 1h Stiepšanās vingrinājumi Spēka vingrinājumi, pēc programmas 1h Apvidus kross 20 km 1h Stiepšanās vingrinājumi Spēka vingrinājumi, pēc programmas 1h Basketbols 2h 2. Stiepšanās vingrinājumi Basketbols 2h 2. Stiepšanās vingrinājumi Apvidus kross Apvidus kross 25 km 2h Concept II 1h Apvidus kross Apvidus kross 15 km 1h Stiepšanās vingrinājumi Basketbols 1h Apvidus kross Apvidus kross 30 km 3h 3. Stiepšanās vingrinājumi 4. Peldēšana 2 km 1h Apvidus kross Apvidus kross 20 km 1h Stiepšanās vingrinājumi Spēka vingrinājumi pēc programmas 1h 5. VAV Apvidus kross Apvidus kross 15 km 1h

141 6. pielikuma turpinājums 3. Stiepšanās vingrinājumi Peldēšana 2 km 1h Apvidus kross Kontroltreniņš 10 km Stiepšanās vingrinājumi Brīvdiena Spēka vingrinājumi: pamatmusk. 3 vingr. 40% atk. 900x 2h 2. Kross 10 km Stiepšanās vingrinājumi Apvidus kross 15 km 1h Stiepšanās vingrinājumi Concept II 1h Spēka vingrinājumi: max svari, atk. 240x 2h 2. Stiepšanās vingrinājumi Slēpošana 2h 2. Stiepšanās vingrinājumi Kross 10 km Spēka vingrinājumi: pretmusk. atk. 900x 2h 2. Peldēšana 1,5 km 1h 3. Stiepšanās vingrinājumi Apvidus kross Basketbols 1h Pirts Brīvdiena Spēka vingrinājumi: pamatmusk. 3 vingr. 50% atk. 1200x 2h 2. Slēpošana 1h Stiepšanās vingrinājumi Slēpošana 2h Stiepšanās vingrinājumi Concept II 1h Slēpošana 2h Stiepšanās vingrinājumi Slēpošana 2h Stiepšanās vingrinājumi Peldēšana 1h Spēka vingrinājumi: pretmuskuļiem atk. 1200x 2h 2. Slēpošana 1h Stiepšanās vingrinājumi Apvidus kross Basketbols 1h Pirts Brīvdiena 141

142 6. pielikuma turpinājums Spēka vingrinājumi: pamatmusk. 3 vingr. 50% atk. 600x 2h 2. Concept II Stiepšanās vingrinājumi Futbols 2x45 1h Stiepšanās vingrinājumi Spēka vingrinājumi: max svari, kontrole 1h Futbols 2x45 1h Peldēšana 1h 3. Stiepšanās vingrinājumi Concept II 1h 2. Stiepšanās vingrinājumi LR ziemas čempionāts Brīvdiena Spēka vingrinājumi: pamatmusk. 3 vingr. 50% atk. 900x 2h Kross 10 km 1h 3. Stiepšanās vingrinājumi Apvidus kross 20 km 1h Stiepšanās vingrinājumi 3. Concept II 1h VAV Spēka vingrinājumi: kontrole Apvidus kross 20 km 1h Stiepšanās vingrinājumi 3. Peldēšana 2 km 1h Spēka vingrinājumi: pretmusk. 3 vingr. 50% atk. 1050x 2h 2. VAV Kross 10 km 1h 4. Stiepšanās vingrinājumi Apvidus kross Basketbols 1h Pirts Brīvdiena Spēka vingrinājumi: pamatmusk. 3 vingr. 50% atp. 2 2h Kross 10 km 1h 3. VAV Stiepšanās vingrinājumi Apvidus kross 20 km 2h 2. Stiepšanās vingrinājumi 3. Concept II 1h Spēka vingrinājumi: Fmax 70% atk. 8, 10 sērijas 2h VAV Stiepšanās vingrinājumi Apvidus kross 25 km 2h 2. Stiepšanās vingrinājumi

143 6. pielikuma turpinājums 3. Peldēšana 2 km 1h 2h Spēka vingrinājumi: pretmusk. 3 vingr. 50% 1 atp. 2, 9 stac VAV Kross 10 km 1h 4. Stiepšanās vingrinājumi Apvidus kross vai trenažieris Basketbols 1h 3. Pirts Brīvdiena Spēka vingrinājumi: pamatmusk. 3 vingr. 40% 2 atp. 4, 6 sērijas 2. VAV Kross 10 km 1h 4. Stiepšanās vingrinājumi Apvidus kross 20 km 2h 2. Stiepšanās vingrinājumi 3. Concept II 1h Spēka vingrinājumi: pamatm. Fmax 2h Apvidus kross 20 km 2h 2. Stiepšanās vingrinājumi Peldēšana 2 km 1h Spēka vingrinājumi: pretmusk. 8 vingr. 2 atp. 3, 3 sērijas 2. VAV Concept II Stiepšanās vingrinājumi Apvidus kross Basketbols 1h 3. Pirts Stiepšanās vingrinājumi 3. Aktīva atpūta Apvidus kross 15 km 2. Stiepšanās vingrinājumi 3. Aktīva atpūta 2h 15 2h 10 1h

144 LAF kauss I LAF kauss II LAF kauss III Sezonas atklāšanas sacensības Pavasara regate Latvijas Republikas kauss I Pavasara kausa 1.kārta Latvijas Republikas kauss II Dzintara airēšanas sacensības Latvijas Republikas kauss III Latvijas Republikas čempionāts Nāciju kauss Latvijas Republikas čemp. sprintā Pasaules čempionāts Latvijas Republikas kauss IV Sezonas noslēgums MSĢ airētāju treniņu gada plāns 6.pielikums turpinājums Sacensību kalendārs Mācību treniņu nometnes Mēnesis Mācību treniņu nometne, Aglona Novembris Decembris Janvāris Februāris Mācību treniņu nometne, Jūrmala Mācību treniņu nometne, Jūrmala Mācību treniņu nometne, Jūrmala Marts Aprīlis Maijs Jūnijs Jūlijs Augusts Septembris Nedēļu numurs Datums Treniņu stundu skaits Svarcelšana Kross, slēpošanas trenažieris Sporta spēles Airēšana Peldēšana, VAV Veiklība, lokanība, koordinācija Testēšanās X X X X X X Kontroltreniņi X X X X X X X X X X X Kontrolsacensības X X X X X X X Oktobris 144

145 7.pielikums Anaerobās jaudas testa rezultāti EG dalībniekiem pirms lokālās vibrācijas 145

146 8.pielikums Anaerobās jaudas testa rezultāti KG dalībniekiem pirmais tests 146

147 9.pielikums Anaerobās jaudas tests Eksperimentālajai grupai One Way ANOVA 1. un 2. tests Dal. Skaits Vid. aritmētiskais Std. Novirze Std. Kļūda p- vērtība Sig. (2-tailed) Wati ,80 118,787 30,671, ,21 152,625 40, ,69 174,783 32,456 Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv 15 29,80 24,261 6,264, ,86 16,318 4, ,59 21,657 4, ,67 23,868 6,163, ,64 36,420 9, ,86 31,228 5,799 15,21853,130579,033715,237 14,26814,083226, ,24248,111256, ,26500,144781,037382,261 14,32600,141186, ,29445,143868, ,40 22,328 5,765, ,14 15,541 4, ,21 19,106 3, ,13 29,952 7,734, ,07 21,036 5, ,00 25,752 4,782 15,38760,109395,028246,947 14,39014,091592, ,38883,099399, ,56100,185657,047936,540 14,52643,097675, ,54431,148232, ,20 20,175 5,209, ,79 14,439 3, ,10 20,790 3, ,47 16,300 4,209, ,93 38,092 10, ,83 30,424 5,650 15,23160,198331,051209,510 14,27264,120027, ,25141,163683, ,30913,221675,057236,465 14,36571,186641, ,33645,203890, ,00 20,518 5,298, ,14 21,100 5, ,03 20,455 3, ,73 16,905 4,365, ,43 12,352 3, ,48 14,904 2,768 15,41293,104754,027047,703 14,39414,154585, ,40386,129123, ,55653,147358,038048,638 14,53179,131861, ,54459,138160,

148 10.pielikums Anaerobās jaudas testa EG rezultāti starpības ticamība ar Stjūdenta kritēriju pirms un pēc lokālās vibrācijas Anaerobā jaudas Tests Kopa X Kopa Y Vidējais aritmētiskais Standartnovirze Variācijas koeficients 19,4% 18,3% Standartkļūda Vidējo aritmētisko starpība 221 Stjūdenta kritērija empīriskā vērtība Stjūdenta kritērija teorētiskā vērtība 2,052 Starpība nav ticama. 11.pielikums Anaerobās jaudas testa KG rezultāti starpības ticamība ar Stjūdenta kritēriju pirmais un otrais tests Savā starpā kontroles grupa Kopa X Kopa Y Vidējais aritmētiskais Standartnovirze Variācijas koeficients 16,3% 17,3% Standartkļūda Vidējo aritmētisko starpība 36 Stjūdenta kritērija empīriskā vērtība Stjūdenta kritērija teorētiskā vērtība 2,074 Starpība nav ticama. 148

149 12.pielikums Anaerobās jaudas t-testa Independent Samples Testa rezultāti pēc lokālās vibrācijas Grupa Dal. Skaits Vid. aritmētiskais Std. Novirze Std. Kļūda p- vērtība Sig. (2- tailed) Wati eksperimentālā grupa ,21 152,625 40,791,003 Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv kontroles grupa ,83 114,096 32,937,003 eksperimentālā grupa 14 43,86 16,318 4,361,008 kontroles grupa 12 26,42 13,853 3,999,007 eksperimentālā grupa 14 52,64 36,420 9,734,142 kontroles grupa 12 35,50 15,199 4,387,126 eksperimentālā grupa 14,26814,083226,022243,044 kontroles grupa 12,19667,087573,025280,045 eksperimentālā grupa 14,32600,141186,037734,178 kontroles grupa 12,25775,102792,029674,168 eksperimentālā grupa 14 75,14 15,541 4,153,003 kontroles grupa 12 96,42 16,654 4,808,003 eksperimentālā grupa ,07 21,036 5,622,000 kontroles grupa ,33 14,183 4,094,000 eksperimentālā grupa 14,39014,091592,024479,021 kontroles grupa 12,46892,067115,019374,019 eksperimentālā grupa 14,52643,097675,026105,016 kontroles grupa 12,61292,066233,019120,014 eksperimentālā grupa 14 49,79 14,439 3,859,002 kontroles grupa 12 30,67 13,983 4,036,002 eksperimentālā grupa 14 55,93 38,092 10,180,154 kontroles grupa 12 38,83 13,590 3,923,136 eksperimentālā grupa 14,27264,120027,032079,151 kontroles grupa 12,21425,069458,020051,137 eksperimentālā grupa 14,36571,186641,049882,159 kontroles grupa 12,28167,076519,022089,141 eksperimentālā grupa 14 81,14 21,100 5,639,025 kontroles grupa 12 96,83 8,768 2,531,021 eksperimentālā grupa ,43 12,352 3,301,014 kontroles grupa ,58 14,902 4,302,016 eksperimentālā grupa 14,39414,154585,041315,086 kontroles grupa 12,48275,079913,023069,076 eksperimentālā grupa 14,53179,131861,035241,053 kontroles grupa 12,62250,085752,024754,

150 13.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts K-1 dalībniekam 150

151 13.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts K-2 dalībniekam 151

152 13.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts K-3 dalībniekam 152

153 13.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts K-4 dalībniekam 153

154 13.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts K-5 dalībniekam 154

155 13.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts K-6 dalībniekam 155

156 Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts K-7 dalībniekam 5.pielikums 156

157 13.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts K-8 dalībniekam 157

158 13.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts K-9 dalībniekam 158

159 13.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts K-10 dalībniekam 159

160 13.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts K-11 dalībniekam 160

161 13.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts K-12 dalībniekam 161

162 14.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes Independent Samples Testa rezultāti pēc lokālās vibrācijas Grupa Dal. Skaits Vid. aritmētiskais Std. Novirze Std. Kļūda p- vērtība Sig. (2-tailed) Wati eksperimentālā grupa , ,426 39,936,006 kontroles grupa ,328 99,813 28,814,005 Līdz kustības sākumam eksperimentālā grupa 14 37,751 16,890 4,514,015 inervācijas frekvence Hz kontroles grupa 12 21,270 14,669 4,235,014 Kustības laikā inervācijas eksperimentālā grupa 14 50,628 30,976 8,279,040 frekvence Hz kontroles grupa 12 28,955 16,452 4,749,034 Līdz kustības sākumam eksperimentālā grupa 14 0,223 0,073 0,019,044 biopotenciāls mv kontroles grupa 12 0,157 0,086 0,025,048 Kustības laikā biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv Līdz kustības sākumam inervācijas frekvence Hz Kustības laikā inervācijas frekvence Hz Līdz kustības sākumam biopotenciāls mv Kustības laikā biopotenciāls mv eksperimentālā grupa 14 0,286 0,131 0,035,099 kontroles grupa 12 0,206 0,101 0,029,093 eksperimentālā grupa 14 71,504 25,870 6,914,570 kontroles grupa 12 66,409 17,725 5,117,559 eksperimentālā grupa ,014 26,511 7,085,042 kontroles grupa ,127 7,704 2,224,035 eksperimentālā grupa 14 0,348 0,087 0,023,536 kontroles grupa 12 0,327 0,076 0,022,532 eksperimentālā grupa 14 0,479 0,082 0,022,008 kontroles grupa 12 0,562 0,062 0,018,007 eksperimentālā grupa 14 42,201 11,984 3,203,041 kontroles grupa 12 30,058 16,660 4,809,049 eksperimentālā grupa 14 56,310 31,604 8,446,166 kontroles grupa 12 41,614 17,627 5,088,151 eksperimentālā grupa 14 0,232 0,074 0,020,204 kontroles grupa 12 0,193 0,081 0,023,208 eksperimentālā grupa 14 0,284 0,092 0,024,426 kontroles grupa 12 0,256 0,087 0,025,424 eksperimentālā grupa 14 82,250 26,760 7,152,210 kontroles grupa 12 71,273 13,411 3,871,192 eksperimentālā grupa ,137 17,260 4,613,559 kontroles grupa ,147 3,340 0,964,533 eksperimentālā grupa 14 0,367 0,092 0,024,672 kontroles grupa 12 0,352 0,084 0,024,670 eksperimentālā grupa 14 0,494 0,071 0,019,039 kontroles grupa 12 0,557 0,076 0,022,

163 15.pielikums Anaerobās jaudas Paired Samples Testa rezultāti EG pēc lokālās vibrācijas Vid. Std. Aritmētiskais Novirze Std. Kļūda zemākais Augstākais Wati - Wati -236,429 67,71 18, , ,332,000 Triceps kreisais Hz sākums - Triceps kreisais Hz sākums Triceps kreisais Hz beigas - Triceps kreisais Hz beigas Triceps kreisais sākums - Triceps kreisais sākums Triceps kreisais beigas - Triceps kreisais beigas Latisimus kreisais Hz sākums - Latisimus kreisais Hz sākums Latisimus kreisais Hz beigas - Latisimus kreisais Hz beigas Latisimus kreisais sākums - Latisimus kreisais sākums Latisimus kreisais beigas - Latisimus kreisais beigas Triceps labais Hz sākums - Triceps labais Hz sākums Triceps labais Hz beigas - Triceps labais Hz beigas Triceps labais sākums - Triceps labais sākums Triceps labais beigas - Triceps labais beigas Latisimus labais Hz sākums - Latisimus labais Hz sākums Latisimus labais Hz beigas - Latisimus labais Hz beigas Latisimus labais sākums - Latisimus labais sākums Latisimus labais beigas - Latisimus labais beigas -12,643 18,27 4,883-23,192-2,094,022-14,786 22,23 5,942-27,623-1,948,027 -, ,108, ,104076,020361,170 -, ,108, ,113317,011317,101-4,857 18,86 5,040-15,746 6,032,353-9,429 22,03 5,887-22,147 3,289,133, ,117, ,065315,070315,938, ,141, ,060363,101935,589-23,929 22,21 5,935-36,750-11,107,001-22,500 34,47 9,213-42,404-2,596,030 -, ,107, ,098206,025492,226 -, ,141, ,129142,034142,231-2,286 25,2 6,734-16,833 12,262,740-5,857 21,95 5,867-18,533 6,819,336, ,129, ,051447,097732,514, ,132, ,038452,114166,

164 16.pielikums Anaerobās jaudas Paired Samples Testa rezultāti KG pirmajā un otrajā testā Vid. Std. Aritmētiskais Novirze Std. Kļūda zemākais Augstākais Wati - Wati -36,083 33,03 9,534-57,068-15,099,003 Triceps kreisais Hz sākums - Triceps kreisais Hz sākums Triceps kreisais Hz beigas - Triceps kreisais Hz beigas Triceps kreisais sākums - Triceps kreisais sākums Triceps kreisais beigas - Triceps kreisais beigas Latisimus kreisais Hz sākums - Latisimus kreisais Hz sākums Latisimus kreisais Hz beigas - Latisimus kreisais Hz beigas Latisimus kreisais sākums - Latisimus kreisais sākums Latisimus kreisais beigas - Latisimus kreisais beigas Triceps labais Hz sākums - Triceps labais Hz sākums Triceps labais Hz beigas - Triceps labais Hz beigas Triceps labais sākums - Triceps labais sākums Triceps labais beigas - Triceps labais beigas Latisimus labais Hz sākums - Latisimus labais Hz sākums Latisimus labais Hz beigas - Latisimus labais Hz beigas Latisimus labais sākums - Latisimus labais sākums Latisimus labais beigas - Latisimus labais beigas -2,750 13,89 4,010-11,575 6,075,507-2,417 10,82 3,122-9,289 4,456,455 -, ,095, ,063020,058020,929, ,278, ,115186,238186,460-14,500 27,52 7,945-31,988 2,988,095-8,167 12,28 3,544-15,966 -,367,042 -, ,112, ,129081,012748,098 -, ,069, ,068967,018301,228-4,917 12,8 3,696-13,051 3,218,210-3,333 17,29 4,991-14,319 7,653,518 -, ,072, ,055812,036145,647 -, ,072, ,068767,022100,282-7,167 12,39 3,576-15,037,703,070-8,500 14,58 4,208-17,761,761,068 -, ,095, ,114625,005958,073 -, ,065, , ,007095,

165 WATI Wati WATI 17. pielikums Eksperimentālās grupas airētāju anaerobās kapacitātes testu salīdzinājums pirms un pēc lokālās vibrācijas treniņiem SMĒLIENI eksperimentālās grupas sportists: E-1 Pirmais 30s tests Otrais 30s tests Smēlieni Pirmais 30s tests eksperimentālās grupas sportists: E SMĒLIENI Pirmais 30s tests Otrais 30s tests eksperimentālās grupas sportists: E-3 165

166 WATI WATI WATI SMĒLIENI 17. pielikuma turpinājums Pirmais 30s tests Otrais 30s tests eksperimentālās grupas sportists: E Pirmais 30s tests Otrais 30s tests SMĒLIENI eksperimentālās grupas sportists: E SMĒLIENI Pirmais 30s tests Otrais 30s tests eksperimentālās grupas sportists: E-6 166

167 WATI WATI WATI pielikuma turpinājums SMĒLIENI Pirmais 30s tests Otrais 30s tests 1000 eksperimentālās grupas sportists: E SMĒLIENI Pirmais 30s tests Otrais 30s tests 800 eksperimentālās grupas sportists: E SMĒLIENI Pirmais 30s tests Otrais 30s tests eksperimentālās grupas sportists: E-9 167

168 WATI WATI WATI SMĒLIENI 17. pielikuma turpinājums Pirmais 30s tests Otrais 30s tests eksperimentālās grupas sportists: E SMĒLIENI Pirmais 30s tests Otrais 30s tests eksperimentālās grupas sportists: E SMĒLIENI Pirmais 30s tests Otrais 30s tests eksperimentālās grupas sportists: E

169 WATI WATI WATI SMĒLIENI 17. pielikuma turpinājums Pirmais 30s tests Otrais 30s tests eksperimentālās grupas sportists: E SMĒLIENI Pirmais 30s tests Otrais 30s tests eksperimentālās grupas sportists: E Pirmais 30s tests Otrais 30s tests SMĒLIENI eksperimentālās grupas sportists: E

170 WATI WATI WATI 17. pielikuma turpinājums Anaerobās kapacitātes testa rezultāti kontroles grupai SMĒLIENI kontroles grupas sportists: K-1 Pirmais 30s tests Otrais 30s tests Pirmais 30s tests Otrais 30s tests SMĒLIENI kontroles grupas sportists: K SMĒLIENI Pirmais 30s tests Otrais 30s tests kontroles grupas sportists: K-3 170

171 WATI WATI WATI pielikuma turpinājums Pirmais 30s tests Otrais 30s tests SMĒLIENI kontroles grupas sportists: K SMĒLIENI Pirmais 30s tests Otrais 30s tests kontroles grupas sportists: K SMĒLIENI kontroles grupas sportists: K-6 Pirmais 30s tests Otrais 30s tests 171

172 WATI WATI WATI SMĒLIENI kontroles grupas sportists: K pielikuma turpinājums Pirmais 30s tests Otrais 30s tests SMĒLIENI kontroles grupas sportists: K-8 Pirmais 30s tests Otrais 30s tests SMĒLIENI kontroles grupas sportists: K-9 Pirmais 30s tests Otrais 30s tests 172

173 WATI WATI WATI SMĒLIENI kontroles grupas sportists: K SMĒLIENI kontroles grupas sportists: K SMĒLIENI kontroles grupas sportists: K pielikuma turpinājums Pirmais 30s tests Otrais 30s tests Pirmais 30s tests Otrais 30s tests Pirmais 30s tests Otrais 30s tests 173

174 18. pielikums Anaerobās jaudas testa rezultāti EG dalībniekiem pēc lokālās vibrācijas 174

175 19. pielikums Anaerobās jaudas testa rezultāti KG dalībniekiem - otrs tests 175

176 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-1 dalībniekam pēc lokālās vibrācijas treniņiem 176

177 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-3 dalībniekam pēc lokālās vibrācijas treniņiem 177

178 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-4 dalībniekam pēc lokālās vibrācijas treniņiem 178

179 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-5 dalībniekam pēc lokālās vibrācijas treniņiem 179

180 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-6 dalībniekam pēc lokālās vibrācijas treniņiem 180

181 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-7 dalībniekam pēc lokālās vibrācijas treniņiem 181

182 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-8 dalībniekam pēc lokālās vibrācijas treniņiem 182

183 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-9 dalībniekam pēc lokālās vibrācijas treniņiem 183

184 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-10 dalībniekam pēc lokālās vibrācijas treniņiem 184

185 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-11 dalībniekam pēc lokālās vibrācijas treniņiem 185

186 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-12 dalībniekam pēc lokālās vibrācijas treniņiem 186

187 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-13 dalībniekam pēc lokālās vibrācijas treniņiem 187

188 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-14 dalībniekam pēc lokālās vibrācijas treniņiem 188

189 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes testa rezultāts E-15 dalībniekam pēc lokālās vibrācijas treniņiem 189

190 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes 2. testa rezultāts K-1 dalībniekam 190

191 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes 2. testa rezultāts K-2 dalībniekam 191

192 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes 2. testa rezultāts K-3 dalībniekam 192

193 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes 2. testa rezultāts K-4 dalībniekam 193

194 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes 2. testa rezultāts K-5 dalībniekam 194

195 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes 2. testa rezultāts K-6 dalībniekam 195

196 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes 2. testa rezultāts K-7 dalībniekam 196

197 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes 2. testa rezultāts K-8 dalībniekam 197

198 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes 2. testa rezultāts K-9 dalībniekam 198

199 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes 2. testa rezultāts K-10 dalībniekam 199

200 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes 2. testa rezultāts K-11 dalībniekam 200

201 20.pielikums Anaerobās jaudas kapacitātes 2. testa rezultāts K-12 dalībniekam 201